Mikroorganismi smiltsērkšķu mēslošanas sistēmā

Noslēdzies LLKC Vides nodaļas un Kuldīgas novada saimniecības SIA “NB pakalpojumi” organizētais demonstrējums “Mikroorganismu izmantošana augu barības elementu bilances nodrošināšanā bioloģisko smiltsērkšķu audzēšanā”.

Demonstrējums tika uzsākts 2022. gadā sadarbībā ar LBTU, biedrību “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija” un Dārzkopības institūtu. Demonstrējuma mērķis: uzlabot augsnes auglību un ilgtspēju (mikrobioloģisko aktivitāti), izmantojot smiltsērkšķu audzēšanā mikroorganismu preparātus.

Šajā demonstrējumā tika izvēlētas trīs mēslošanas stratēģijas ar mērķi noskaidrot, kā augsnē iestrādātie mikroorganismi var palīdzēt nodrošināt smiltsērkšķu vajadzību pēc barības vielām, vienlaikus uzlabojot augsni.

Salīdzināšanai demonstrējumā ierīkoti sekojoši varianti:

1. Kontrole – līdzšinējais standarta paņēmiens: mēslošana pēc mēslošanas plāna, kas sastādīts, pamatojoties uz augšņu agroķīmisko izpēti, izmantojot minerālos un organiskos mēslošanas līdzekļus;
2. Demo 1 – mēslošana pēc mēslošanas plāna, kas sastādīts, pamatojoties uz augšņu agroķīmisko izpēti, izmantojot minerālos un organiskos mēslošanas līdzekļus, papildus tiek izmantots mikrobioloģisko preparātu komplekss, kas ir paredzēts augsnes mikrobioloģiskās aktivitātes veicināšanai, grūti šķīstošo fosfora savienojumu šķīdināšanai un slāpekļa saistītāja baktēriju darbības veicināšanai;
3. Demo 2 – mēslošanā tiek izmantots tikai 20 mikrobioloģisko preparātu komplekss, kas ir paredzēts augsnes mikrobioloģiskās aktivitātes veicināšanai, grūti šķīstošo fosfora savienojumu šķīdināšanai un slāpekļa saistītāju baktēriju darbības veicināšanai.

2023. gadā maijā salnu dēļ apsala smiltsērkšķu dzinumu galotnes pumpuri, kā rezultātā dzinumu pieaugumi bija mazāki, kā gaidīts, skat. attēlu “Veģetatīvo dzinumu pieaugumi smiltsērkšķu stādījumā”. Līdz ar to 2024. gadā pēc saimnieku lēmuma tika nogriezts viss lauks, kurā bija iekārtots demonstrējums. Lēmums bija stratēģisks divu apsvērumu dēļ.  Raža, ko varēja potenciāli novākt 2024. g., bija niecīga. Otrs – 2023. g. pastiprināti tika novēroti smiltsērkšķu raibspārnu mušas bojājumi. Pēc kopējām aplēsēm, ražas zudumi bija ap 20%, kas vēl bija labs rādītājs, jo bija saimniecības, kurās raža šī kaitēkļa dēļ netika vākta vispār. Nogriešana un koku un zaru aizvākšana  būtiski samazina šī kaitēkļa izplatību, kas arī bija viens no šīs stratēģijas uzdevumiem.

Viens no pamata mērinstrumentiem, lai saprastu, kādas atšķirības veidojas starp demonstrējuma variantiem, bija augsnes analīžu veikšana. Tās katru gadu pirms sezonas sākuma tika veiktas VAAD Agroķīmisko pētījumu laboratorijā. Katru gadu tika sastādīts mēslošanas plāns atbilstoši metodikai.

Kontrole – šajā demonstrējuma variantā smiltsērkšķiem vajadzīgie barības elementi tika nodrošināti ar bioloģiskajā lauksaimniecībā atļautajiem minerālajiem mēslošanas līdzekļiem. Aprēķini tika veikti, izmantojot atbilstošos mēslošanas normatīvus, kas paredzēti smiltsērkšķiem. Pēc iegūtās tīrvielas tika aprēķināta mēslošanas vajadzība ar reāliem minerālmēslojumiem. Pēc veiktajām analīzēm kontrolei arī 2024. g. tika sastādīts mēslošanas plāns.

Demo 1  – variants pamatā līdzīgs kā kontrolē, tikai barības elementu vajadzības aprēķins mēslošanas programmā tika sastādīts pēc šajā variantā veiktajām augsnes analīzēm. Klāt, kā jau sākotnēji tika nolemts, papildus minerālās barošanas metodei sadarbībā ar SIA “Bioefekts” tika izstrādāta tehnoloģija ar mikroorganismu preparātiem. Pieņemtais lēmums balstījās uz  augsnes analīzēm tālākai mikrobioloģiskajai ielabošanai. Tika izvēlēti atbilstošākie mikrobioloģiskie preparāti.

Demo 2 – varianta pamatā ir lēmums augu audzēšanai neizmantot minerālo mēslojumu, bet augsni ielabot tikai ar mikroorganismiem, līdzīgi kā Demo 1 variantā izmantojamos mikrobioloģiskos preparātus izvēlējāmies sadarbībā ar SIA “Biofekts” speciālistiem.

Mēslošanas tehnoloģijas atbilstoši variantiem:

1. Kontrole – minerālais mēslojums P₂0₅ 23 kg ha^-1 un K₂O 27 kg ha^-1, PKS 41 (130 kg ha^-1).
2. Demo 1  – minerālais mēslojums P₂0₅ 17 kg ha^-1 un K₂O 20 kg ha^-1, PKS 41 (130 kg ha^-1). Mikrobioloģiskais mēslojums pirmo reizi Trihodermīns 15 l ha^-1, otro reizi Trihodermīns l ha^-1, 2,25 l Azotobakterīns 15 l ha^-1, Subtikmikss 15 l ha¹.
3. Demo 2 – tikai mikrobioloģiskais mēslojums. Pirmo reizi Trihodermīns 15 l ha^-1, otro reizi Trihodermīns l ha^-1, 2,25 l Azotobakterīns 15 l ha^-1, Subtikmikss 15 l ha¹.

Demonstrējumā veikts augsnes analīžu izvērtējums, nosakot galvenos augsnes rādītājus.

Augsnes rādītāju izmaiņas atkarībā no mēslošanas stratēģijas smiltsērkšķu stādījumā

Augsnes skābums  – Demo 1 variantā ir svārstījies pavisam nedaudz. Kontrolē ir vērojama stabila, bet tomēr lejupslīde no 7,2 uz 6,5. Demo 2, līdzīgi kā Demo 1, ir bijušas minimālas svārstības.

Organiskā viela – Demo 1 variantā ir vērojamas salīdzinoši lielas svārstības, toties Kontrolē ir stabils organiskās vielas saturs. Svārstības ir vērojamas arī Demo 2 variantā, bet ar tendenci pozitīvā virzienā, vienlaikus uzrādot visaugstāko absolūto vērtību 30,9% 2023. g.  

Fosfora saturs augsnē – Demo 1 variants kā vienīgais no visiem uzrāda pozītīvu tendenci fosfora satura pieaugumā. Kontrole uzrāda stabilu un negatīvu tendenci fosforam samazināties. Savukārt Demo 2 uzrāda vislielākās svārstības, pēdējā – 2024. g. – lielākā 79 mg kg^-1.

Kālija saturs augsnē  – Demo 1 variants uzrāda ļoti lielas kālija satura svārstības, bet ar pozitīvu tendenci 2024. g. Kontrole uzrāda līdzīgas svārstības, bet ar mazāk pozitīvu tendenci 2024. g. Savukārt Demo 2  arī uzrāda lielas svārstības, bet 2024. g. absolūtā vērtība ir vistuvāk sākotnējam 2022. g.  

Kalcija saturs augsnē – šī elementa nozīme produkcijas kvalitātes nodrošināšanā ir milzīga. Demo 1 variantā viens no elementiem, kurš uzrāda pozitīvu tendenci visa demonstrējuma garumā. Kontrole uzrāda stabilu, bet tomēr lepjupslīdi. Savukārt Demo 2  arī uzrāda ļoti labu pieaugumu visa perioda laikā, sasniedzot gandrīz absolūti lielāko un gandrīz dubultu vērtību 9132 mg kg^-1 pret sākotnējo 4799 mg kg^-1.

Magnija saturs augsnē – Demo 1 variantā līdzīga tendence kā kalcijam. Kontrole uzrāda stabilu, bet tomēr lepjupslīdi, magnija saturam samazinoties gandrīz uz pusi 600 mg kg^-1.  Savukārt Demo 2 arī uzrāda ļoti lielas svārstības, bet gandrīz ar dubultu vērtību 1729 mg kg^-1 2024. g.

Viens no uzdevumiem, salīdzinot dažādas mēslošanas stratēģijas bioloģiskajā smiltsērkšķu audzēšanas sistēmā, bija mērķis pārbaudīt, kā smiltsērkšķu kociņi reaģē uz atšķirīgajām mēslošanas stratēģijām. Veģetatīviem dzinumiem ir liela nozīme nākamā gada ražas veidošanā. Veģetatīvie pieaugumi veidojas vairāku faktoru rezultātā, ko ietekmē mitruma nodrošinājums visa veģetācijas perioda garumā, temperatūras, tajā skaitā zemās mīnusu temperatūras.

Pa gadiem vidējie rādītāji jauno dzinumu pieaugumiem ir atšķirīgi, bet tam ir savi objektīvi iemesli. 2022. g. bija pirmā sezona, kad tika pielietota ūdens pilināšanas sistēma visā smiltsērkšķu dārzā. Iegūtie rezultāti atšķīrās nebūtiski. 2023. g. pavasarī tika novērotas spēcīgas salnas, kas ietekmēja dzinumu gala pumpurus, tie izsala. Tā būtiski tika kavēta jauno veģetatīvo dzinumu augšana, jo katra bojātā pumpura vietā plauka jauni, pat no trīs un vairāk. Līdz ar to augšana prasīja vairāk resursu,  un veģetatīvo dzinumu pieaugumi bija būtiski mazāki. Kontrolē tie bija par 36% mazāki, Demo 1 pat par 51% un Demo 2 par 35% mazāki. 2024. g. bija kā izņēmums, jo stādījums pēc pilnīgas nogriešanas agri pavasarī atauga, raža gaidāma būs tikai 2025. g, bet arī tikai daļēja, sagaidot pilnu ražas līmeni 2027. g. Savukārt 2024. g. veģetatīvie pieaugumi ir būtiski lielākie starp visiem demonstrējuma trim gadiem. Tas ir objektīvi, jo  pieaugšanu netraucēja augļu ražas veidošanās.

2024. gadā ražas uzskaite netika veikta, jo viss lauks, tajā skaitā demonstrējuma variantu koku rindas tika nozāģētas ataugšanai. Uzskaitīti tikai veģetatīvie dzinumi.

Secinājumi

1. Demonstrējumā atvēlētajā periodā veģetatīvajiem pieaugumiem starp variantiem pirmajos divos gados būtiskas atšķirības nebija. Būtiska atšķirība veidojās 2024.  g., kas varētu būt varianta Demo 2 ietekme, kurā dzinumu pieaugums bija par 8–12% lielāks nekā parējos – Kontroles un Demo 1 variantos. Lai šo tendenci varētu apstiprināt kā stabilu, ir nepieciešami pētījumi ilgākā periodā.
2. Augsnes mikrobioloģiskās analīzes uzrāda pozitīvas tendences augsnes mikrobioloģiskajā kopējā ainā, kas atainojas kā atsevišķu augsnei un augiem labvēlīgo mikroorganismu nostiprināšanos Demo 2 variantā.
3. Kontrolē – klasiskais mēslošanas variants ir izmantojams ražas iegūšanai, taču nekalpo kā iespēja uzlabot augsnes auglību, sarūkot daļai no barības elementu satura, tajā skaitā mikrobioloģisko elementu daudzveidībai, pieļaujot augsnes patogēnu klātbūti.
4. Demo 1 variants sākotnēji hipotētiski tika izvirzīts par vienu no labākajām iespējām. Pieņēmums ir apstiprinājies daļēji, mikroorganismu klātbūtne ir palīdzējusi uzlabot kalcija un magnija saturu augsnē.
5. Demo 2 variants sniedza pārliecinošāko rezultātu kalcija un magnija nodrošinājumam augsnē, tomēr neuzrādot pozitīvas tendences pārējo barības elementu nodrošinājumam. Toties labvēlīgo mikroorganismu klātbūtne un patogēno mikroorganismu nomākšana ir pozitīva tendence. Nepieciešami tālāki pētījumi.
6. Pētījums ir veikts augsnēs ar paaugstinātu organiskās vielu saturu, tāpēc izteiktās minerālaugsnēs iegūstamie rezultāti var atšķirties no šī demonstrējuma rezultātiem.

Demonstrējums “Mikroorganismu izmantošana augu barības elementu bilances nodrošināšanā bioloģisko smiltsērkšķu audzēšanā” (16. lote) ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. 10 2.1-20/21/P14. Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Māris Narvils,
LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā

Foto: Andris Skudra