Piena govju ēdināšanas īpatnības pagarinātā ganību periodā

Lopkopības saimniecības galvenais uzdevums ir atrast vislabāko saimniekošanas veidu, lai apvienotu dzīvnieku audzēšanu un augsnes ekosistēmu saglabāšanas pasākumus, piemēram, oglekļa uzkrāšanu, barības vielu apriti un bioloģisko daudzveidību.

Ilgtspējīga ganību apsaimniekošana var piedāvāt veidus, kā piena lopiem nodrošināt labu barību, veicināt SEG emisiju samazināšanu, saglabāt augsnē oglekli, samazināt klimata pārmaiņu sekas. Zālājiem ir milzīgs potenciāls oglekļa (C) uzglabāšanai augsnē. Oglekļa piesaiste uzlabo augsnes veselību, padara augsni noturīgāku pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem, veicina klimata pārmaiņu seku mazināšanu un var uzlabot ganību kvalitāti. 

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 2023. gadā uzsācis demonstrējumu  par slaucamo govju ēdināšanu un apsaimniekošanu, ieviešot klimatam draudzīgu praksi ar pagarināto ganību periodu, lai izvērtētu tā ekonomisko ietekmi saimniecībā.

Demonstrējums notiek Valmieras rajona Ramatas pagasta zemnieku saimniecībā  “Rijaskalni”, kur saimnieko Inguna un Gundars Liepiņi. Pamata specializācija ir piena lopkopība ar vidēji 50 govīm, apsaimnieko 101 ha zālāju. Ganībām izmanto 28 ha, no tiem 13 ha patstāvīgie aploki ar ilggadīgo zālāju un 15 ha sētais zālājs, kur gana rudenī pēc pirmās skābsiena ražas.

Lai  iegūtu informācija par ganību lauku apsaimniekošanu,  tiek izmantota mūsdienīga sausnas noteikšanas mērierīce Grasstec plate zāles sausnas daudzuma mērīšanai, kas ļauj iegūt informāciju par sausnas izmaiņām pirms un pēc ganīšanas, un  no iegūtiem datiem aprēķināt apēsto zāles sausnu.

GANĪBU KOPŠANA

Agri pavasarī – martā vai aprīlī – veicama zālāju ecēšana, kas ir veca sentēvu metode, ļoti svarīga, un efekts ir acīm redzams. Ganību ecēšas sasmalcina vecā zelmeņa paliekas, izlīdzina kurmju rakumus un ganībās atstāto mēslu čupas, aerē augsnes virskārtā izvietotās saknes, kā arī iznīcina infekcijas perēkļus, piemēram, sniega pelējuma sēņotni. Pēc ecēšanas augi spēcīgāk aug un labāk izmanto doto mēslojumu. Saimniecībā visi ganību ilggadīgie zālāji tiek noecēti.

Lai ganību zelmenis ilgāk saglabātu kvalitāti un būtu labāk izmantojams, ganīšanu pavasarī vēlams uzsākt tajās platībās, kurās iepriekšējā gadā ganīšana tika pabeigta visagrāk. Pavasarī ganīšanu uzsāk, kad zāles augstums sasniedzis vismaz 15 cm. Nedrīkst ganības uzsākt par agru, jo pavasarī zāle augšanai izmanto uzkrātās rezerves barības vielas. Pāragri uzsākot ganīšanu, tiek ievērojami samazināta zelmeņa kvalitāte un produktīvā ilggadība.

Divas reizes sezonā saimniecība ganības appļauj 6–8 cm augstu.  Tas stimulē vienmērīgāku un intensīvāku zelmeņa ataugšanu.

Slāpekļa mēslojumu lieto pavasarī un pēc zelmeņa noganīšanas, sadalot nepieciešamo daudzumu trīs daļās ar aprēķinu visas sezonas garumā iespējami vienmērīgāk nodrošināt augus ar barības vielām. Jo intensīvāk plānots izmantot zelmeni, jo intensīvāk tas jāmēslo, veicinot atālu veidošanos un pagarinot ganību izmantošanas periodu, un otrādi. Mēslošanas plānu izstrādā ar aprēķinu, lai ar dažādiem mēslošanas līdzekļiem kompensētu to barības vielu daudzumu, kas tiek patērēts zāles ražas veidošanai, ņemot vērā augsnes dabisko auglību un zelmeņa botānisko sastāvu. Ganību zelmeņi 1 t zaļmasas veidošanai patērē ap 4 kg slāpekļa (N), līdzīgu daudzumu kālija (K₂O) un aptuveni 1 kg fosfora (P₂O₅). Ar zaļmasas ražu 50–55 t no hektāra tiek iznesti orientējoši: 200 kg N; 50 kg P₂O₅ un 200 kg K₂O.

Ganīšanu rudenī būtu jāpārtrauc divas, trīs nedēļas pirms veģetācijas beigām, lai augi paspētu uzkrāt barības vielas ziemošanai. Veģetācijas perioda beigās palēninās virszemes masas pieauguma tempi un notiek dzinumu veidošanās un iesakņošanās procesi. Pareizi būtu ganīšanu beigt 25-30 dienas pirms pastāvīgo salnu iestāšanās vai, kad vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par 10 C. Ganīšana rudenī jābeidz ar aprēķinu, lai līdz salnām izaugtu 10-12 cm garš zelmenis. 2024. gada rudenī pēc Rūjienas meteoroloģiskās stacijas datiem vidējā gaisa temperatūra zem 10 0C iestājās tūlīt pēc 29. septembra, tātad ganīšanu vajadzētu pārtraukt 15. septembrī. Pārmērīgi vēla noganīšana rudenī ietekmē zelmeņa botānisko sastāvu, zāles ataugšanu, tāpēc zelmeņa kvalitāte un ilggadība samazinās. Saimniecībā 15. oktobrī veicot mērījumus ilggadīgo zālāju ganībās, 50% platībā  zāles garums bija zem 5 cm, kas būtiski ietekmēs zāles ataugšanas spēju un ražību nākamā  gada pavasarī.

Zelmeņa ataugšanai vajag vidēji 25 dienas. Protams, tas ir atkarīgs no sezonas. Pavasarī zāles ataugšana notiek ātrāk, rudenī – lēnāk. Pavasarī zāle ganībām vajadzīgo 15 cm augstumu sasniedz vidēji 15–20 dienās. Protams, šo laika periodu ietekmē lietus, mitrums. Rudenī zelmeņa ataugšana notiek lēnāk – vidēji 30–40 dienās.

GANĪBU ZĀLES APĒDAMĪBA

Teorētiski govs var veikt 40–70 zāles plūcienus minūtē, viena plūciena svars 0,5 līdz 3,0 grami (atkarībā no zelmeņa). Saimniecībā govis ganos atrodas 9 stundas, no tām apmēram 6 stundas ēd. Tātad, veicot vidēji 55 plūcienus minūtē, govs dienā var apēst ganībās:

• ļoti labā zelmenī ar viena plūciena svaru 3,0 g x 360 min. x 55 = 59,4 kg zāles;

• sliktākā zelmenī ar viena plūciena svaru 1,0 g x 360 min. x 55 = 19,8 kg zāles. 

Rezultātā dažādas kvalitātes zelmeņos apēstās ganību zāles starpība var būt pat 40 kg.

Demonstrējuma saimniecībā zāles sausnas daudzuma mērīšanai tiek izmantota sausnas noteikšanas mērierīce Grasstec plate, kas ļauj iegūt informāciju par sausnas izmaiņām pirms un pēc ganīšanas, un no iegūtiem datiem iespējams aprēķināt apēsto zāles sausnu.  

1. tabula.  Aprēķinātie ganību zāles  sausnas kg uz vienu govi saimniecībā

Vidējais dienā apēstais ganību zāles sausnas daudzums 2023. un 2024. gadā  būtiski neatšķiras. Starpība 1,5 kg veidojas pirmos divos ganību sezonas mēnešos, kas izskaidrojams ar iepriekšējā gada klimata izmaiņām un zāles ataugšanas spēju pavasarī.

Ganību zāles sausnas saturs atkarībā no veģetācijas fāzes, botāniskā sastāva, klimatiskiem apstākļiem var būt 18-25%. Pie vidējā dabīgo pļavu zāles sausnas satura 20%   demonstrējuma saimniecības govis ganos apēd no 35-55 kg zāles. Ļoti svarīgi ganībās ir uzturēt vienmērīgu nepāraugušu ganību zelmeni, lai nebūtu zāles kvalitātes izmaiņu. Zāli pāraudzējot palielinās nesagremojamās kokšķiedras daļa, tāpēc svarīgi uzturēt zelmeni veģetatīvo dzinumu stāvoklī. Palielinoties zāles sausnas ražai, izmainās arī tās ķīmiskais sastāvs. Pakāpeniski samazinās kopējais enerģijas (NEL) un proteīna daudzums, un tas ir nepietiekams slaucamām govīm. Pāraugušā zālē samazinās arī minerālvielu saturs.

RAŽĪBAS RĀDĪTĀJI GANĪBU PERIODĀ

Govs ražība atkarīga no daudz faktoriem – šķirnes, vecuma, veselības, ģenētiskā potenciāla, apkārtējās vides apstākļiem, bet vistiešākā mērā – no apēstajiem lopbarības sausnas kilogramiem laktācijā.

1. attēls. 2023. un 2024. gada vasaras mēnešos atnesušos govju
vidējā izslaukuma laktācijas līkne

2023. gada vasarā atnesušos demonstrējuma grupu  govju vidējā izslaukuma laktācijas līknei redzam kritumu, ko varam pamatot ar karstumu un zāles nepietiekamību sausuma apstākļos. Ganību perioda klimatiskie apstākļi būtiski ietekmē laktāciju, līknes augstāko punktu, un līdz ar to, kopējo govs ražību un veselību. 2024. gada vasarā atnesušos govju laktācijas līkne ir augšupejoša un salīdzinoši identiskāka ar standarta līkni. Ražība 2024. gada demonstrējuma grupā zemāka, jo 35% no govīm ir pirmpienes. 

Darbs demonstrējumā tiek turpināts.

Materiālu sagatvoja:
Demonstrējuma vadītāja Rita Gluha
LLKC Valmieras konsultāciju biroja lopkopības konsultante