Sievišķo dzīvnieku nobarošana bioloģiskajā saimniekošanā

Pilna cikla saimniecībā ražošanas procesi notiek ik dienu. Tā arī atšķirto teļu nobarošanas novietnē darbi nerimstas. Dzīvniekus periodiski pārsverot, izsecina, kuram nobarošana beigsies un kam turpinās. Saimniecībā SIA “Trudo” turpinās demonstrējuma  trešais atkārtojums, kur tiek nobaroti sievišķās kārtas dzīvnieki. Saimniecība atrodas Valmieras novada Matīšu pagastā. Saimniecība, vadoties pēc gaļas pieprasījuma, pakāpeniski atlasa nobarošanai paredzētos dzīvniekus, kuri sasnieguši  600 kg  un vairāk dzīvmasas.

Ierīkotajā demonstrējumā ir salīdzināta tīršķirnes un gaļas liellopu šķirņu krustojumu sievišķo dzīvnieku audzēšanas intensitāte bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā, nobarojot un novērtējot liemeņu kvalitāti pēc SEUROP standarta ar mērķi panākt gaļas liellopu īsāku nobarošanas periodu, iegūstot augstāku liemeņu novērtējumu.

Demonstrējuma dzīvnieku grupas: lai veiktu salīdzinājumu, tika izveidotas divas nobarojamo teļu grupas: tīršķirnes (1. atkārtojumā Šarolē, 2.3., atkārtojumā Limuzīnas šķirnes teles), un krustojumu teles (vismaz 50% vienas asinības). Dzīvniekiem saimniecībā nodrošināti līdzīgi ēdināšanas un apsaimniekošanas apstākļi. Demonstrējums notiek ražojošā saimniecībā, un lēmumus par dzīvnieku kaušanas laiku pieņem saimnieks.

Dzīvnieku augšanas tempu ietekmē ārējās vides faktori – ēdināšana, turēšana, ganāmpulka vadība un ģenētiskie faktori.

Lai gūtu labus sievišķo dzīvnieku nobarošanas rezultātus – dzīvmasas pieaugumu – jānodrošina pietiekami daudz barības vielu un minerālvielu. Ļoti liela nozīme ir rupjās lopbarības kvalitātei, tai ir labi jāsmaržo un labi jāgaršo, lai dzīvnieks apēstu pēc iespējas vairāk. Nozīme ir barības sagatavošanai, izbarošanai un pasniegšanai uz barības galda. Būtiski, lai būtu pietiekams apjoms svaigs, tīrs ūdens un dzīvnieku apsaimniekošanas kvalitāte. Saimniecībā tiek izmantota pašu ražotā lopbarība. Dzīvnieki novietnē ēdināti ar lopbarības mikserī sagatavotu rupjās lopbarības maisījumu, kura sastāvā ir zāles skābbarība, siens, miltu maisījums vai konservēti graudi.

1.tabula

Zāles skābbarības ķīmiskais sastāvs (2024. gads)

Tauriņziežu-stiebrzāļu zāles skābbarība bija vidējas un labas kvalitātes, sausnas saturs vidēji 35%, kopproteīna saturs sasniedz 11–13%, neto enerģija 5,8 MJ/kg. Sausnas sagremojamība – 62%. Veidojot TMR maisījumu ar stirpās gatavoto barību, tiek pievienota barība no rituļiem vai tuneļiem, kur ir āboliņa vai lucernas skābbarība.

Atbilstoši dzīvnieku dzīvmasai, mērķim un fizioloģiskajam stāvoklim tika sastādīta barības deva, dienā vidēji izēdinot 16–29 kg skābbarību, 0,5–1 kg  sienu un 1,2–3,3 kg miltu maisījuma vai konservētos graudus, minerālbarību.

2. tabula

No barības galda paņemto barības paraugu ķīmiskais sastāvs (2024. gadā)

Notika periodiska sievišķo dzīvnieku svēršana, tika veikta barības maisījuma kvalitātes noteikšana. Barības maisījuma ķīmiskais sastāvs bija optimālās robežās nobarojamiem dzīvniekiem.

1.attēls Sievišķās kārtas dzīvnieku dzīvmasas pieaugums pa posmiem

Dzīvnieku augšanu kontrolējām, sverot periodiski, un aprēķinājām dzīvmasas pieaugumu pa posmiem. Dzīvmasas pieaugums ir rezultāts tam, kā dzīvnieki tikuši baroti un apsaimniekoti Dzīvmasas pieaugumu 4. un 5. posmā var uzskatīt par nepietiekamu, tāpēc tika izvērtēti iemesli, kas būtiski ietekmēja plānoto rezultātu.  Savukārt 8. un 9. posmā visi atlasītie demonstrējuma dzīvnieki bija kaušanas gatavībā, bet netika nokauti.

2.attēls Lopbarības izmaksas un ieņēmumi par pieauguma kg

Veicot  lopbarības izmaksu aprēķinu pirmā atkārtojuma dzīvniekiem, vienā barības dienā uz vienu dzīvnieku, vidēji ir izlietoti 1,80 EUR. No demonstrējumā iekļautajiem dzīvniekiem lielākie ieņēmumi par dzīvmasas pieauguma kilogramu ir no tīršķirnes dzīvniekiem. Lai saražotu gaļas kg, viens no galvenajiem izmaksu posteņiem ir lopbarība, bet būtiskas izmaksu pozīcijas ir novietnes uzturēšanas, tehnikas, enerģijas, darbinieku atalgojuma izmaksas. Jo ilgāk dzīvnieks tiek audzēts, jo pieaug patērētās lopbarības daudzums un barības dienu skaits. Tas ir būtiski, jo tādējādi nobarošanas perioda izmaksas pieaug.

3.attēls Sievišķās kārtas pārstāvju liemeņu svars pret dzīvmasu, kg

3. attēlā var iepazīties ar dzīvnieku liemeņa masu pret dzīvnieka vecumu kaušanas dienā. Lielākais iegūts krustojuma (Li x G) dzīvniekiem. Aprēķinos  liemeņa masu ( vidēji 340kg) izdalot ar nobarošanas ilgumu dienās (590 dienas), tika iegūti 0,57 kg. Nokautās liemeņa masas vienā nobarošanas dienā.  

Analizēti dati par realizētajiem pirmā atkārtojumā nobarotajiem sievišķās kārtas dzīvniekiem (n=28). Darbs demonstrējumā tiek turpināts.

Materiālu sagatavoja:

Rita GLUHA
LLKC Valmieras konsultāciju biroja lopkopības konsultante
Tālrunis: +371 26362938
E-pasts: rita.gluha@llkc.lv

Demonstrējums tiek realizēts Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, Nr. ZM/2022/19_ELFLA, LAD Nr. 10.2.1-2.36/23/P13, projekta Nr. 23-00-A00102-000009.