Mājdzīvnieki dārzkopībā – neizmantotās iespējas

Piedāvājam pieredzes un novērojumu stāstu par mājdzīvnieku lomu dārzkopībā. Viena no ilgtspējīgajām saimniekošanas metodēm ir mājdzīvnieku iekļaušana noteiktās saimniekošanas sistēmās, šajā gadījumā tā ir dārzkopība. To izmantošana ir iespējama arī citās lauksaimniecības nozarēs. Mērķtiecīgi izmantojot mājdzīvnieku ieradumus un nepieciešamību baroties, mēs varam daudzas funkcijas un darbus, ko mums nāktos veikt uz lauka vai augļu dārzā, deleģēt konkrētiem mājdzīvniekiem. 

Vēl tikai piebildīšu, ka daudzas lietas pie mums nav atļautas un realizējamas, taču risinājumi pastāv, tos pats savām acīm esmu redzējis daudzās ārvalstīs. Tātad ir jārunā par iespējām mainīt nosacījumus Latvijā. Daudzās iespējas izmantot mājdzīvniekus sakņojas agromežsaimniecības metodēs, kur tiek saplūdinātas trīs nozares – lauksaimniecība, mežkopība un lopkopība. Izmantojot tieši integrētos risinājumus, nākotnē tādām saimniecībām būs lielākas iespējas izdzīvot. No tādas pieejas nav jābaidās, bet aktīvi jāpopularizē un jāievieš jau nākamajā KLP periodā. 

Pastāv mīts, kas diezgan cieši nostiprinājies daļā sabiedrības, tajā skaitā lauksaimniecības speciālistu vidū, ka, izmantojot mājdzīvniekus ārpus ganībām un aplokiem, posts no tiem vien ir sagaidāms. Agrākās lauksaimniecības sistēmās tādas prakses bija jau zināmas, tikai tās ir nedaudz piemirsušās. Jā, tas prasa no saimnieka plašākas zināšanas par mājdzīvnieku ieradumiem. Visu izšķir pamata lietas, dzīvnieku blīvums uz platības vienību, platība, uz kuras noteiktā laikā ganās mājdzīvnieki, un ganīšanās laiks. Šos trīs lielumus prasmīgi pārvaldot savā starpā, var izdarīt patiešām brīnumainas lietas. Panākumu pamats ir balstīts uz novērošanas un izziņas procesu. Jo labāka būs mājdzīvnieku labturība, jo sekmīgāk tie darbosies. 

Ganīšana augļu dārzos

Vistu ganīšana augļu dārzos

Pats vienkāršākais variants ir vistu brīvā ganīšana augļu dārzā, tas nozīmē, ka vistas var brīvi pārvietoties dārza teritorijā. Tādu paņēmienu izmanto tur, kur augļu koki ir nobrieduši, koki ir pietiekami lieli un zemsedzē vai apdobes zonā putni nevar nekādu kaitējumu radīt. Jauniem augļu kokiem un ogulājiem ir nepieciešama papildu aizsardzība.

Pavisam droši varam apgalvot, ka vistas augļu dārzā izdarīs sekojošas lietas.

• Tās iegūst sev nepieciešamo sulīgo barību – zāli, no saimnieka viedokļa skatoties, nav nepieciešama appļaušana.
• Izjauc dzīves ciklu daudziem nozīmīgiem augļu koku kaitēkļiem. Vienas dienas laikā ap vienu augļu koku vista spēj izjaukt dzīves ciklu visiem tur zemsedzē atrodamiem kaitēkļiem. Vienlaikus tās nodrošina sev lielāku vai mazāku daļu no nepieciešamās proteīna barības.
• Mēneša laikā vista spēj nomēslot 4,6 m2, kas pati par sevi nav liela platība, bet tas ir augstas koncentrācijas organiskais mēslojums.
• Bioloģiskās daudzveidības veicināšana. Par šo tiek runāts daudz, bet tieši mājdzīvniekiem ir liela loma bioloģiskās daudzveidības veicināšanā. Organiskajam mēslojumam nonākot vidē (augļu dārzā), tā pārstrādē iesaistās daudzas sugas, kurām citkārt nav iespējas būt dārzā. 
• Būtiski samazinās vajadzība lietot AAL.
• Vistas labprāt savā barībā izmantos daudzas kaitīgās nezāles, ne tikai no sēklām dīgstošās, bet arī daudzgadīgās, tādas ka ārstniecības pienene, lielās nātres. 
• Daudzām nezālēm ir ārstniecisko augu īpašības, tādā veidā vistas, tās patērēdamas, stiprina savu imunitāti un veselību. 
• Uzlabojas augļu kvalitāte.
• Ir ziņas, ka, pamazām pieradinot, vistas spēj sekmīgi stāties pretī tik ļoti negantajam Spānijas kailgliemezim. 
• Pats esmu redzējis, kā vistas ļoti sekmīgi tiek galā ar pelēm dārzā. 
• Vēl mēs no vistām iegūstam vērtīgu pārtiku, tās ir olas un gaļa. 

Tās ir galvenās funkcijas, bet ne visas. Ja dažādas mājlopu sugas tiek savā starpā izmantotas pārmaiņus, efekts būs vēl spēcīgāks. 

No audzētāju pieredzes. Vistas var kaitēkļu populāciju dārzā samazināt tik būtiski, ka pat vēl divas sezonas pēc ganīšanas pārtraukšanas kaitēkļu dārzā tikpat kā nebija. 

Brīvai ganīšanai ir arī savi trūkumi. Mēs nevaram precīzi laikā pateikt, cik sekmīgi vistu pulciņš būs apsekojis daļu no augļu dārza. Tāpat vistas var apdraudēt plēsīgie putni un sīkie plēsēji. Šādos gadījumos noder ierobežota ganīšana,  izmantojot pārvietojamas būdas, ar vai bez papildu ierobežotu platību. Lapsu un citu plēsēju draudu gadījumā izmanto saliekamus sietus, gar apakšu novelk elektrisko ganu. 

Turpinājums sekos.

Tekstu sagatavoja:

Māris NARVILS
LLKC vecākais speciālists dārzkopibā
Tālr. +371 29609943
E-pasts: maris.narvils@llkc.lv