Berlīnes Zaļā nedēļa – Latvija pasaules produktu parādē

Kopskaitā 16 pārtikas ražotāju šogad piedalījās Latvijas kopstendā lauksaimniecības, pārtikas un dārzkopības izstādē “Zaļā nedēļa”, kas ik gadu janvārī notiek Vācijas galvaspilsētā Berlīnē. Šis ir viens no pasaulē lielākajiem forumiem, kas šogad uzņēma nozares līderus no vairāk nekā 60 valstīm, tostarp arī no Latvijas – izstādē bija gan zemkopības ministrs Armands Krauze, gan premjerministre Evika Siliņa.

Izstādes desmit dienās no 17. līdz 26. janvārim to apmeklēja vairāk nekā 310 000 apmeklētāju, kas salīdzinājumā ar pērno gadu esot par 13% vairāk. Apmeklētāju vidū pārsvarā vietējie – vācieši, kas ēda, dzēra, baudīja dārzkopības jaunumus un zirgu parādes. Atgādināšu, ka atšķirībā no citiem gadiem, kad izstādes apmeklētājus priecēja arī dažādu šķirņu liellopi, kazas, aitas un citi pārnadži, šogad viņu nebija. Tieši nedēļu pirms izstādes atklāšanas Brandenburgas pavalstī, tajā pašā, kur atrodas arī Berlīne, kādā nelielā fermā ūdensbifeļiem atklāja ārkārtīgi bīstamo mutes un nagu sērgu. Līdz ar to dzīvnieku aploki bija gandrīz tukši – pusi aizņēma zirgi, otru pusi – plastmasas govis. 

Lauksaimniecībai jābūt biznesam

“Zaļā nedēļa” nav parasta izstāde. Šis ir viens no retajiem pasākumiem, kur ik gadu pulcējas augsta ranga politiķi, tostarp jaunais ES lauksaimniecības komisārs Kristofs Hansens, arī biznesa un nevalstisko organizāciju vadītāji. Politiķu, ekonomikas, zinātnes un plašsaziņas līdzekļu līderu dienaskārtībā bija iekļauti tādi aktuāli jautājumi kā globālā nodrošinātība ar pārtiku, ilgtspējīga lauksaimniecība, inovatīvas tehnoloģijas un jaunākās pārtikas tendences.

Politiskās tēmas izstādes pirmajās dienās bija visu mediju virsrakstos. Tam bija divi iemesli – ES komisārs Hansens un tuvojošās vēlēšanas Vācijā, kas paredzētas februāra otrajā pusē. Līdz ar komisāru Hansenu lauksaimniekiem pavīd jaunas cerības, ka ES iepriekš nosprausto zaļo kursu tomēr nedaudz piebremzēs un uz saimniekošanu lūkosies daudz pragmatiskāk. “Lauksaimniecībā ir daudz izaicinājumu – lauksaimnieki ir pamats sabiedrības nodrošinājumam ar pārtiku, vienlaikus redzam, ka jaunajai paaudzei šī nozare nav interesanta. Kādēļ? Ieņēmumi, ko zemnieki iegūst par savu darbu, nav pietiekami. Lauksaimniecībai ir jābūt labam biznesa modelim, to ir jāatbrīvo no birokrātijas un jānodrošina ar labām cenām,” tā “Zaļās nedēļas” atklāšanas preses konferencē teica komisārs Hansens. Vaicāts, kā tad ar zaļo kursu un dabas sargāšanu? Komisārs atbild – zemnieki ir pirmie, kuri izjūt klimata pārmaiņas un tas tieši ietekmē viņu saimniekošanu, bet lauksaimnieki nedrīkst būt vienīgie, kuri par to maksā. K. Hansens: “Mums ir būtiski uzlabot zemnieku konkurētspēju un mazināt birokrātiju. To, ka lauksaimnieki spēj ražot pieprasītu augstas kvalitātes produkciju, redzam ar tirdzniecības datiem – ES šajā nozarē ir 70 miljardu pozitīva bilance. Mēs nedrīkstam to zaudēt. Mums ir stingri jākontrolē kvalitātes standarti importa produkcijai, lai, pirmkārt, zemnieki ES nejustos apdraudēti.” 

Komisāra Hansena uzrunas bija zemniekiem visnotaļ iedvesmojošas, tomēr ne viens vien skeptiķis atzīst – redzēsim, kā viņam veiksies ar Briseles birokrātijas riteņa pagriešanu, kas nav ātri un vienkārši paveicams. Bet cerība ir. 

Tikām Vācijas lauksaimniecības un pārtikas ministra Cema Ezdemira garās runas par zaļo kursu, Vācijas lauksaimniecības spējām utt. nopietni vairs netiek uztvertas. Šķiet, nozare gaida vēlēšanas un cer, ka vietā nāks cits ministrs, ar kuru veidosies produktīvs dialogs.  

Latvija joprojām jūgendstilā

Latvijas stends 20 izstāžu zāļu plašajā kompleksā, kā allaž, atradās līdzās Igaunijai un Lietuvai. Turpat blakus arī Zviedrija, Somija, Norvēģija un Dānija. Tāpat kā pērn, arī šogad Latvijas stends bija ieturēts jūgendstila notīs un tajā varēja atrast plašu mūsmāju ražotāju produktu klāstu. Izstādes apmeklētājus priecēja “Skrīveru saldējums”, “Kalnu medus” ar bišu produktiem, Harijs Kalējs ar dzintara un sudraba rotām, "Vitamīnu drinks" ar kvasu, “Brīvā viļņa” zivju konservi, “Rēzeknes gaļas kombināta” gaļas produkti, “Sierštelles” siers, “Rūdolfa” smēriņi un pārtika bērniem, “Melnais ķiploks” fermentētā produkcija, “Kronis” produkcija, “AN Holdings” ar medu dažādās kombinācijās, “Skrīveru pārtikas kombināts” ar konfektēm “Gotiņa”, “Latvijas balzams” tradicionālā produkcija, “Kurzemnieku ražojumu” žāvētie āboli un ābolu čipsi, “Lāču” maize un grauzdiņi, “Lielezers” rudzu piparkūkas.

Neliels stends bija “Lauku ceļotājam” ar bukletiem un brošūrām par Latvijas apceļošanu. Izskatījās, ka tieši šis stends bija viens no populārākajiem – bukleti un kartes ātri vien no tā pazuda. Atliek vien gaidīt ceļotāju pieplūdumu no Vācijas. Atsevišķās izstādes dienās stendā darbojās arī mākslinieks, kura pakalpojums – apmeklētāja portrets uz jūgendstila fona – bija samērā iecienīts. 
Ja pērn stendā pamatā darbojās algoti darbinieki, kuri deva degustēt un pārdeva ražotāju produkciju, tad šogad stendā viņus papildināja arī daži ražotāji, radot darbīgāku tirgus gaisotni. Tomēr diskusija par to, vai Rīgas jūgends ir lauksaimniecības izstādei piemērotākais stils, starp Latvijas ražotājiem, kas iepriekš mēdza izstādē piedalīties, joprojām notiek. No vienas puses – skaisti, no otras – Latvijai ir arī skaistas un vāciešu mentalitātei tīkamas lauku ainavas, ko būtu vērts parādīt. 

Jāatzīmē, ka šogad pirmo reizi izstādei, tajā skaitā Latvijas stendam, uzmanība tika pievērsta arī valdības līmenī – stendu apmeklēja premjerministre Evika Siliņa, kuru uzņēma zemkopības ministrs Armands Krauze. Abas amatpersonas aprunājās ar ražotājiem un nodegustēja piedāvātos labumus. Savukārt ES komisārs Hansens un Vācijas lauksaimniecības un pārtikas ministrs Ezdemirs, Berlīnes valdības birģermeistars Kajs Vegners, Vācijas Zemnieku savienības prezidents Joahims Rukvīds, Vācijas Pārtikas rūpniecības savienības priekšsēdētājs Dr. Kristians fon Bētihers un Berlīnes Meses valdes priekšsēdētājs Dr. Mario Tobiass Latvijas stendā ieradās izstādes atklāšanas dienā tradicionālās apgaitas laikā. Pagaršojuši piedāvātos labumus, secināja, ka balzams ir ļoti stiprs dzēriens, bet mandeļu cepumi ļoti gardi. 

Izstādes raibumi

Tie, kuri uz “Zaļo nedēļu” dodas jau vairākus gadus pēc kārtas, būs pamanījuši, ka tā kļuvusi nedaudz mazāka, bet līdz ar to vieglāk izstaigājama un izbaudāma. Kā ziņo izstādes organizētājs “Messe Berlin”, izstādē kopumā bija 800 ēdienu stendi, notika dažādas praktiskas meistarklases un teju katrā hallē bija stendi ar izklaidējošu un muzikālu skatuves programmu.

Tā kā šis ir gadatirgus, akurāti vienmēr tiek saskaitīti ekonomiskie ieguvumi tās dalībniekiem. Tad nu, lūk, sarēķināts, ka vidēji katrs izstādes apmeklētājs iztērēja 160 eiro. Lai arī Vācijā notiek diskusijas par pārtikas cenām, izstādē tas nebija īpaši manāms – ēdienu paraudziņu cenas īpaši nav augušas, lielāku vai mazāku miniporciju varēja iegādāties, sākot no 1 eiro. Standarta cena – 2 līdz 3 eiro. Lielāka porcija, piemēram, ar Norvēģijas lasi, garnelēm vai jēra muguru – par 6 eiro. 

Tomēr jārēķinās, ka veikalu cenas te neatrast – valstis un uzņēmumi, kas piedalās izstādēs, pārsvarā vietu dod mazajiem pārtikas ražotājiem un mājražotājiem. Kā zināms, viņu produkcija ne tikai pie mums, bet arī citur Eiropā nav lēta, bet tomēr ir nedaudz lētāka nekā ikdienā viņu zemēs. Ja, piemēram, Itālijā 8 mēnešus izturētu cieto sieru zem 25 eiro kg nopirkt grūti, tad te to varēja iegādāties arī par 15 līdz 30 eiro, atkarībā no pārdevēja labvēlības. Tāpat arī zemākas kā veikalā bija Šveices siera un šokolādes, angļu saldumu, franču sieru, austeru un citu labumu cenas. Bet var arī iekrist lielākos tēriņos, nepainteresējoties, vai nosauktā cena ir par 100 gramiem vai kilogramu. Jo īpaši, ja runa ir par žāvētiem augļiem un austrumu saldumiem attiecīgo izcelsmes valstu tirgotāju stendos.  Vienlaikus šī ir tā vieta, kur iepazīt nezināmo, lai ko tas maksātu – sākot no Taizemes augļiem džekfruita un karaliskā mango līdz pat krokodila steikiem. 

Tekstu sagatavoja:

Iveta TOMSONE
LLKC Apgāda vadītāja 
Tālrunis: 26004506
E-pasts: iveta.tomsone@llkc.lv