Pateicoties labvēlīgajiem laika apstākļiem, vēl oktobrī vairāki LLKC biroji organizēja mācības par Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu vai sugu dzīvotņu apsaimniekošanu. Šīs mācības tiek organizētas kopš 2016. gada, piecu gadu laikā apmācot 3823 dalībniekus.
LLKC aicina 28. oktobrī no pulksten 9 līdz 11 pieslēgties lauka dienas Zoom semināram “Uztvērējaugi. Efektivitāte?”
Lauka dienas mērķis: iepazīstināt interesentus ar uztvērējaugu audzēšanas pieredzi Agroresursu un ekonomikas institūtā (AREI) un z/s “Lielvaicēni”, uzklausīt A. Stuglinska universitātes profesori Dr. Jūrati Aleinikovieni no Lietuvas par
LLKC aicina 28. oktobrī no pulksten 9 līdz 11 pieslēgties lauka dienas Zoom semināram “Uztvērējaugi. Efektivitāte?”
Lauka dienas mērķis: iepazīstināt interesentus ar uztvērējaugu audzēšanas pieredzi Agroresursu un ekonomikas institūtā (AREI) un z/s “Lielvaicēni”, uzklausīt A. Stuglinska universitātes profesori Dr. Jūrati Aleinikovieni no Lietuvas par
Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” oktobra numurs. Tajā reportāža par “Novadas Garšas” noslēguma pasākumu Rīgā, Hanzas peronā.
Atgādinam, ka, īpaši jutīgo teritoriju saimniecībām līdz 30. novembrim jāiesniedz mēslošanas plānu kopsavilkums.
Grāmatvedības rubrikā – par kļūdu labošanas iespējām gada pārskatā.
LLKC augkopības speciālisti četros Latvijas novados ierīkojuši demonstrējumu ziemas kviešos, lai salīdzinātu dažādu mēslošanas līdzekļu efektivitāti. Iepazīstinām ar otrās pētījuma sezonas rezultātiem.
Dārzeņu sezona pamazām noslēdzas. Daļa kultūru jau pamazām gan kastēs, gan konteineros, gan sabērumos steidz sagult noliktavās un pagrabos, daļa kultūru vēl tikai gaida savu kārtu novākšanai.
Sabalansēts augu barības vielu nodrošinājums veicina ražas pieaugumu un augstāku kvalitāti. Graudaugiem bez galvenajiem elementiem ražas nodrošināšanai būtiski ir arī sekundārie elementi – sērs un magnijs, un mikroelementi – varš, mangāns un cinks.
Līdz 30. novembrim lauksaimniekiem, kuri īpaši jutīgajā teritorijā apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi un lieto mēslošanas līdzekļus 20 hektāros un lielākā platībā, kā arī audzē kartupeļus, dārzeņus, augļu kokus vai ogulājus trīs hektāru un lielākā platībā, elektroniski jāiesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkums.
Zemnieku saimniecībā “Strazdi” Tērvetes novadā 23. septembrī notika lauka diena, kurā tika runāts par projekta “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai” pirmajiem rezultātiem un lauksaimnieku pieredzi, strādājot ar bezaršanas tehnoloģijām. Projektu kā vadošais partneris īsteno Agroresursa un ekonomikas institūts sadarbībā ar lauksaimniekiem, LLKC un citiem partneriem.
Arvien vairāk augļu dārzu stādītāju izvēlas no jauna veidot bioloģiskos augļu dārzus. Visi vēlas, lai augļu dārzi augtu salīdzinoši ātri, dotu labas ražas un būtu arī pietiekami ziemotspējīgi. Ziemas periods ir ļoti svarīgs, lai augļu koki un ogulāji pilnvērtīgi varētu sagatavoties nākamajai ražas sezonai.
Kas tad ir tie faktori, kas var un spēj ietekmēt augļu koku un ogulāju ziemcietību. Cik no tā visa var ietekmēt pats dārzkopis un cik ir jāpaļaujas uz dabas un laika apstākļu labvēlību.
Turpinās projekts par vidi saudzējošu un efektīvu Latvijas augkopību. Tā ceturtajā posmā tiek turpināts darbs pie lauku izmēģinājumiem zemnieku saimniecībās. Tajās tika novākta raža izmēģinājumu laukos, kuros bija veikta augsnes apstrāde un sēja 2–3 variantos:
1) veicot klasisko apstrādi – augsnes apstrādes tehnoloģijās iekļaujot aršanu;
2) minimālā augsnes apstrāde – augsne pirms sējas vai reizē ar sēju rugainē tiek sekli sastrādāta;
3) tiešā sēja – kurā tiek sēts rugainē, apstrādājot tikai sēklas gultni, pārējo rugaini atstājot neskartu.
