Pamatnosacījumi labai dārzeņu uzglabāšanai

Dārzeņu sezona pamazām noslēdzas. Daļa kultūru jau pamazām gan kastēs, gan konteineros, gan sabērumos steidz sagult noliktavās un pagrabos, daļa kultūru vēl tikai gaida savu kārtu novākšanai.

Var teikt, ka ražas novākšanas darbi ir sasnieguši savu maksimumu un atkarībā no audzēto kultūru spektra pamazām iziet finiša taisnē. Katrs ražas gads iezīmējas ar kaut ko īpašu. Šajā gadā ir bijis gan sausums, gan aukstums pavasarī, aukstās naktis neparasti agri jūlijā. Sezonas noslēgums gan ir bijis labvēlīgs, bet parādās cita problēma, ir pārāk silts ražas novākšanas laikā. Ir ļoti grūti bez speciālu iekārtu palīdzības nodrošināt dārzeņu uzglabāšanai atbilstošas gaisa temperatūras. Tā ir šī siltā rudens īpatnība.

Kas ir būtiskākie faktori, kas noteiks, cik ilgi un cik sekmīgi  dārzeņi uzglabāsies? Nepietiks ar labu noliktavu un dārgu aprīkojumu.

Atbilstoša novākšanas laika izvēle

Tas neapšaubāmi ir viens no pamata nosacījumiem ikvienai dārzeņu kultūrai. Jebkuram audzētajam hibrīdam vai šķirnei ir  savs optimālais novākšanas laiks. Visbiežāk tas tiek apzīmēts ar veģetācijas periodu, kura noslēgumā konkrētais dārzenis ir sasniedzis atbilstošo masu un izmēru. Tam piemīt noteikta krāsa un smarža. Kā noteikt šo laiku? Pieredzējušie dārzeņkopji savām ierastajām šķirnēm un hibrīdiem novākšanas laiku spēs pateikt ar “aizmiegtām” acīm. Citādi ir tiem, kas šogad Covid-19 vīrusa iespaidā sāka savas pirmās dārzeņkopju gaitas, un tādu nav mazums. Pirmais izejas punkts optimālā novākšanas laika noteikšanai ir sēklas materiāla iepakojums, tālāk – konkrētie šķirņu un hibrīdu apraksti elektroniskajos katalogos. Vēl paliek telefoniska konsultācija ar attiecīgās kompānijas dīleri. Ir svarīgi apmeklēt arī lauka dienas, kurās tiek stāstīts par konkrēto šķirņu īpatnībām. Pavisam laba lieta ir veidot savus pierakstus par sēju, stādu audzēšanu un izstādīšanu. Tiem, kuri  piekopj izmantot lielveikalos pirkto sēklas materiālu, nāksies “pasvīst”, meklējot papildu informāciju, bet atrodams ir viss, ja ņem palīgā svešvalodas. Ideāli, ja pierakstus veidojat katru gadu, tad tos var salīdzināt ar citiem gadiem. Nevajag kautrēties fotografēt, arī vizuālās piezīmes var būt ļoti noderīgas. Tātad novākšanas termiņi ir tie, ar kuriem esam tikuši skaidrībā.

Nākamais  ir vizuāli saprast, kad konkrētais dārzenis ir sasniedzis tehnisko novākšanas gatavību. Piemēram,  šķirnes aprakstā ķirbja svars ir norādīts no 5 līdz 9 kg. Ja nosverot tā  masa ir 6 kg, tas nozīmē, ka augšanas apstākļi ir bijuši apmierinoši un, lai arī nav sasniegts masas maksimums, bēdāties arī nav pamata. Papildus tam ir svarīgi, ka ķirbim ir atbilstošs krāsojums un forma. Droši vākšanas gatavību tā var noteikt visiem sakņaugiem, kāpostaugiem, ķirbjaugiem, sīpolaugiem. Tātad lielākajai daļai dārzeņu kultūru. Piemēram, Nantes tipa burkāniem par gatavību liecina pazīme, ka izveidojas strups saknes gals, ar izteiktu tievo sakni galā. Galviņkāpostam ir svarīgi, lai visas brīvās starplapu telpas būtu blīvi aizpildītas, tad kāpostu var novākt, bet, ja tur ir vēl tukšumi, tas vēl jāaudzē. Ziedkāpostiem tas izpaužas nedaudz savādāk – svarīgi, lai katra galviņas rozīte ir cieši piekļauta cita pie citas, un masa iekļaujas atbilstošajā apraksta masas intervālā. Līdzko galviņa sāk kļūt irdena, vākšanas ir nokavēta. Šajā gadījumā ir labāk dienu ātrāk nekā vēlāk. Vēl striktāk tas ir brokoļiem, redīsiem, Ķīnas kāpostiem. Tomātiem papildus augļu lielumam klāt nāk vēl ļoti raksturīgā krāsa un aromāts. Tas ļoti cieši saistīts ar garšu. Jo tuvāk pilngatavībai vākti tomāti, jo labāku garšu un aromātu tie iegūst. Te gan parādās pretruna, ko bieži diktē tirgus prasības – transportējamība un  izturība, garšai un aromātam paliekot otrajā plānā. Tādēļ patlaban nopērkamie dažādu izmēru ķekaru tomāti iegūst būtisku priekšrocību, barojoties no ķekara vēl pēc novākšanas. No veikala tomāti arī ir jānes ar visu ķekaru, tā tikai iegūsiet nobriedušākus tomātus.

Novākšanas termiņu ietekmēs realizācijas veids, un uzglabājamiem dārzeņiem tas ir jāievēro strikti. Ja ved dārzeņus uz tiešās pārdošanas pulciņiem, var vest gatavākus un garšīgākus dārzeņus, jo tie glabāsies tikai īslaicīgi. Termiņus ietekmēs arī audzēšanas tehnoloģijas. Sētās kultūras augs ilgāk  kā stādītās, tas attiecas uz sīpoliem, gurķiem un arī puraviem. Termiņu ietekmēs dažādu segumu izmantošana pat īslaicīgā formā. Pie tiem pieskaitāmi agrotīkli, pretinsektu segums u. c.

Novākšanas termiņu kavēšana

Dārzeņu selekcija strādā pie tā, lai lielākā daļa dārzeņu ilgāk saglabātu identisku izskatu jau pēc tehniskās gatavības sasniegšanas. Tomēr nedrīkst uz to paļauties. Jo kontekstā ar meteoroloģiskiem apstākļiem var sākties galviņu un sakņu plaisāšana, var notikt inficēšanās ar slimībām. Var turpināties nekontrolēta sakņu augšana, piemēram, sarkanajām bietēm, rutkiem, rāceņiem, kāļiem. Gurķi palielina savus izmērus tiktāl, ka tos vairs neviens nepirks. Praktiski visiem dārzeņiem pasliktinās transportējamības izturība, kas īpaši ir svarīgi platībās, kas atrodas patālu no maģistrālajiem ceļiem.

Pilnīgi veselu dārzeņu novākšana

Veselu dārzeņu novākšana ir viens no visvienkāršāk ievērojamajiem nosacījumiem, diemžēl praksē cilvēciskā faktora dēļ iznākums nemaz nav tik perfekts. Te ļoti liela nozīme ir darbaspēka konkrētajām  darbībām novākšanas laikā. Svarīga ir apmācība, lai darbinieki labi izprastu kvalitātes prasības un tās pielietotu ražas novākšanā. Ar vārdiem “pilnīgi veseli” mēs saprotam divas lietas. Pirmā – novācamie dārzeņi ir veseli, bez mehāniskiem bojājumiem. Otrā – veseli, bez slimību un kaitēkļu bojājumiem.

Mehāniskie bojājumi

Mehāniskie bojājumi vienmēr saistīti ar tehnikas un darbaspēka izmantošanu, ko var iedalīt divos posmos. Bojājumi, kas radušies nepareizas tehnoloģijas rezultātā, un otrs –  pielietojot nepareizas ražas novākšanas metodes, vai arī darbaspēka nepietiekošās kvalifikācijas dēļ. Tehnoloģijas nepilnības ļoti daudzveidīgi var ietekmēt ražas kvalitāti. Iesējot vai iestādot par seklu, dārzeņi veidosies sīki un nekvalitatīvi. Pārāk dziļi iestādīti vai iesēti dos līdzīgu rezultātu, jo pārāk daudz spēka būs patērējuši, lai tiktu virs augsnes virskārtas. Neprecīza rušināšana var nopietni ietekmēt visu sakņaugu un sīpolaugu kvalitāti. Šādi radušies bojājumi liedz tos realizēt tirgū, un rodas reālas iespējas iekļūt dažādām uzglabāšanas slimībām, kas, ja dārzeņi nonāks noliktavās, radīs risku visai pārējai ražai. Precizitāte dārzeņu kopšanas darbos ar uzviju atmaksāsies ražas kvalitātē. Noteikti ir jāizmanto GPRS koordinātas traktora vadībā, kas ļauj ar precizitāti līdz milimetram izmantot pārvietošanos pa vienām un tām pašām pēdām. Tātad, ja tehnika ir pareizi noregulēta, bojājumu nebūs.

Kaitīgo organismu bojājumi

Diemžēl tehniskās gatavības parametrus krietni var ietekmēt kaitīgo organismu daudzveidīgā darbība.

Nezāles. To nomācošās ietekmes rezultātā visbiežāk cietīs dārzeņu izmērs, tie būs mazāki, dažkārt nepilnīgi krāsoti, jo ir bijuši noēnoti. Tādas sakneņu dzinumu nezāles kā ložņu vārpata spēj cauraugt dažādus sakņaugus, neatgriezeniski sabojājot  iespēju tos realizēt.

Slimības. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ievērojami ietekmēs dārzeņu uzglabāšanu. Slimību izpausme var būt gan primāra, gan sekundāra. Bīstami ir abi gadījumi. Primāri, tas nozīmē, ka no lauka nedrīkst noliktavā nonākt neviens dārzenis vai kartupelis, kam ir slimību bojājumi. Praksē diemžēl tas ir reti  iespējams. Slimību izpaušanos papildus var sekmēt neatbilstošu laika apstākļu izvēle. Var gadīties, ka ražas novākšana ir jāveic jau pie jebkuriem apstākļiem, jo pretējā gadījumā tā var palikt uz lauka.

Kaitēkļi. Var būt ne mazāk postoši kā slimības, jo uz primāri radītiem kaitēkļu bojājumiem sekundāri startēs dažādas slimības. Spēcīgi laputu un tripšu sūkumi kropļo lapas, burkāniem lapu blusiņu un nematožu darbība rada kroplīgu sakņu veidošanos. Kāpostu agrās un vēlās burkānu mušas bojājumi padara kāpostus un burkānu saknes vispār nelietojamas. Pēdējās vēl turpina darboties noliktavā, kur sekundāri iemetas puves. Sīpolu mušas, ērcītes un nematodes sabojā sīpola pamatni, un tur arī iemetas puves, tas pats attiecināms uz ķiplokiem. Skaidrs ir tas, ka, pat ja novākšanas brīdī ir redzami tikai kaitēkļu bojājumi, tādus dārzeņus uz  noliktavu nedrīkst vest. Tātad ir jābūt rūpīgai šķirošanai un labi apmācītiem darbiniekiem.

Tikai rūpīga šķirošana uz lauka un noliktavā, apmācīts darbaspēks un pilnīgi veselu dārzeņu novietošana noliktavā sekmēs to ilgu uzglabāšanos.

Māris Narvils,
LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā