''Sējējs 2016'' svinīgā ceremonija, video
Zemkopības ministrijas konkursa " Sējējs 2016 ''' svinīgā ceremonija Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. 2016.gada 14.oktobrī.
Zemkopības ministrijas konkursa " Sējējs 2016 ''' svinīgā ceremonija Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. 2016.gada 14.oktobrī.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas, tiekoties ar AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētāju Āri Žīguru un AS “Sadales tīkli” valdes priekšsēdētāju Andi Pinkuli vienojušies par to, ka šobrīd lauksaimniekiem sarežģītajā situācijā ar jauno regulējumu par elektroenerģijas pieslēgumu jaudām saimniecībās, AS “Sadales tīkli” reģionālie speciālisti ir gatavi palīdzēt lauksaimniekiem risināt jautājumus par iespēju pārskatīt vai atslēgt tās elektroenerģijas jaudas, kas nav nepieciešamas lietošanai visu gadu, bet tikai sezonāli.
LLKC Bauskas konsultāciju birojā uzsākta divu arodapmācības programmu īstenošana. Vienā no tām 32 akadēmisko stundu garumā lauksaimnieki iepazīstas ar Latvijas un citu valstu kooperatīvu formām, iespējām un pieredzi, savukārt otras grupas dalībnieki apgūst bioloģisko lauksaimniecību. Mācības bioloģiskajā lauksaimniecībā norisināsies līdz decembrim, kopumā – 160 akadēmisko stundu garumā.
Ir atbrīvojušās dažas vietas dalībai SUDAT (Saimniecību uzskaites datu tīklā)! Ja jūsu saimniecība nodarbojas gan ar lopkopību, gan augkopību vai tikai ar cūkkopību vai putnkopību, vai dārzeņkopību, ir iespēja piedalīties SUDAT ar saviem datiem par saimniekošanu 2015. gadā. Datu iesniegšana notiek, aizpildot noteiktas formas veidlapu un par datu sagatavošanu atkarībā no paveiktā saņemot samaksu 18–137 eiro apmērā. Vienlaikus tiek sagatavota arī katras saimniecības datu analīze salīdzinājumā ar līdzīgām saimniecībām.
Žurnāla “Latvijas Lopkopis” jūnija numurā lasītājiem piedāvājam interviju ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu par situāciju lopkopībā. Ministrs norāda – tiem, kuri spēj saražot kvalitatīvu pienu, problēmu to pārdot nebūs, kas to nespēj, tam jādomā par pārorientēšanos uz cita veida ražošanu.
Latvijas lauku reģionos, īstenojot potenciālās būvniecības ieceres, cilvēkus biedē sarežģītā dokumentācijas sagatavošana, tādēļ bieži vien būvniecība tiek veikta bez attiecīgo institūciju piekrišanas, kas beigās var novest pie sarežģītāka un finansiāli dārgāka būves legalizācijas procesa.
Raksts sagatavots ar mērķi paskaidrot būvniecības procesu no ieceres līdz būvobjekta nodošanai ekspluatācijā, kā arī iedrošināt būvniecības ieceres īstenot atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un speciālo noteikumu prasībām.
2015. gada pavasarī Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) vērsās ar lūgumu Zemkopības ministrijā (ZM) piešķirt finansējumu un tehnisko palīdzību suņu barības vada saslimšanas jeb megaesophagus (ME) izpētei Latvijā. ZM ir vienīgā institūcija, kas līdz šim ir atbalstījusi šo izpēti ne tikai finansiāli, bet arī praktiski, piesaistot Pārtikas un veterināro dienesta (PVD), Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes (VMF) un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta (BIOR) ekspertus un resursus. Faktiski nekavējoties visas ar veterinārmedicīnu saistītās institūcijas un to eksperti ir tikuši iesaistīti saslimšanas cēloņu meklēšanā.
3. maijā, Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā, Dzintaru koncertzālē, Jūrmalā norisinājās trešā apbalvojuma „Laiks Ziedonim” laureātu cildināšanas ceremonija. Apbalvojuma laureāti ir Rūjienas mākslas skolas direktors Jānis Galzons, LLU profesors un LU vadošais pētnieks Egils Stalidzāns, Siguldas novada jaunrades centra mehatronikas pulciņa iedvesmotājs Andris Jenerts, ZS Ķelmēni īpašnieks Juris Paulovičs un Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Daiga Zirnīte.
Pirmo informāciju, ka pieaug ar barības vada dilatāciju saslimušo suņu skaits, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēma pirms gada – 2015. gada martā.
Latvijas Veterinārārstu biedrība informēja PVD, ka visus saslimušos suņus vienojot barība, ko tie lietojuši uzturā – “Dogo”. Vienlaikus tika izvirzīta hipotēze, ka barība varētu saturēt kādu vielu, kas izraisa saslimšanu, papildus norādot, ka literatūrā aprakstīti gadījumi, kad saslimšanu izraisījuši toksīni – smagie metāli, tallijs, neirotoksīni.