Praksē ir sākusi darboties sistēma, kas paredz, ka valsts un pašvaldību iepirkumos kā viens no kritērijiem, kas dod papildu priekšrocības, ir dalība Nacionālajā pārtikas kvalitāte shēmā. Proti, pārtikas ražotājiem un viņu piedāvātajiem produktiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos, ja viņi ir Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas jeb Zaļās karotītes dalībnieki.
Biedrība „Zemnieku saeima” sadarbībā ar projekta Baltic Compact partneriem aicina piedalīties konferencē „Ūdens resursu apsaimniekošanas tehnoloģijas un prakse – jaunas iespējas un izaicinājumi lauksaimniekiem un sabiedrībai”, kas norisināsies š.g. 13.-14.martā, Rīgā.
Konferences mērķis ir dalīties pieredzē un zināšanās, kā arī iepazīstināt ar sasniegtajiem rezultātiem ierīkojot un testējot kontrolētās drenāžas un ūdens apsaimniekošanas tehnoloģijas dažādās valstīs, dažādās vietās un dažādos apstākļos.
Svaigs, brīvi pieejams dzeramais ūdens ir vitāli svarīgs slaucamo govju veselībai un augstiem izslaukumiem. Slaucamajām govīm ar svaru virs 650 kg dienā nepieciešami aptuveni 95-135 l ūdens. Ar dzeramo ūdeni govis uzņem 80 līdz 90 % no kopējās ūdens vajadzības. Svarīgi saprast, ka 30- 50 % no nepieciešamā ūdens daudzuma govis izdzer stundas laikā pēc izslaukšanas.
Kopskaitā 180 Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) konsultanti pabeiguši darbu pie lauku saimniecību struktūru apsekojuma, aptaujājot 25 000 lauku saimniecības visā Latvijā.
Datu vākšana notika sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi, kas veic kārtējo lauku saimniecības struktūras apsekojumu ar mērķi iegūt kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu statistisko informāciju par lauku saimniecību struktūru. Tā tiks izmantota, lai izvērtētu lauksaimniecības nozares attīstības tendences, kā arī lauksaimniecības politikas plānošanai un novērtēšanai.
LLKC Valmieras un Valkas konsultāciju biroji šo gadu ir uzsākuši, vadot ES līdzfinansēto arodapmācību projektu. Interesentiem – lauku uzņēmējiem, saimniecību vadītājiem un speciālistiem piedāvājām teorētisko un pieredzes apmaiņas apmācību trīs dažādās tēmās. Visvairāk apmeklētā bija programma par augu aizsardzības līdzekļu pareizu lietošanu. Piedaloties šajās mācībās, augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem bija iespēja saņemt apliecinājumu, pamatojoties uz kuru Valsts augu aizsardzības dienests pagarināja apliecību.
Jau vairākus gadus Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē par to, ka Latvijas un Eiropas Savienības teritorijas robežai tuvojas Āfrikas cūku mēris (ĀCM). Tika ieviesti drošības pasākumi, taču situāciju mainīja janvārī saņemtā informācija no Lietuvas Veterinārā un pārtikas dienesta, ka Lietuvas dienvidos, Alītas reģionā divām nomedītām meža cūkām apstiprināta ĀCM vīrusa klātbūtne.
Apkopoti pētījuma rezultāti par liellopu nobarošanu, kas notika zemnieku saimniecībā „Pārupes” Kuldīgas novada Pelču pagastā. Pasākuma mērķis bija tīršķirnes un krustojuma jaunlopu intensīvas nobarošanas nozīmes izvērtēšana, ātraudzības nodrošināšana un kvalitatīvu liemeņu ieguve.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 2014. gada 18. un 25. februārī un 13. martā organizē 3 dienu kursus dzīvnieku pārraugiem un citiem kazkopības saimniecībās strādājošajiem. Kursos plānotas gan teorētiskās, gan praktiskās nodarbības. Mācības organizētas, piesaistot 80% ES finansējumu. Dalībnieku līdzfinansējums par visu mācību kursu 28,00 EUR.
Mācību pirmajā dienā Ozolniekos notiks teorētiskās nodarbības.
Lektori:
1. LLU Dr. agr. Daina Jonkus. Tēma: „Kazu audzēšanas metodes”;
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), apkopojot tehnisko pakalpojumu cenas Latvijā, secinājis, ka tās pēdējā gada laikā ir stabilizējušās. Pieaugums bijis graudu kodināšanas, siena presēšanas rituļos un frēzēšanas pakalpojumiem, bet lielākais cenas kritums - grāvmalu un ceļmalu appļaušanas, atsevišķu traktoru nomas un graudu kaltēšanas pakalpojumiem.
Latvijas Dabas fonds 2014. gadā ir izdevis grāmatu par videi draudzīgu gaļas liellopu audzēšanu. Grāmatas autore ir zviedriete Anna Džeimsone (Anne Jameison), kura jau vairāk nekā 30 gadu nodarbojas ar videi draudzīgu gaļas liellopu audzēšanu Zviedrijā. Viņa vairākas reizes ir viesojusies Latvijas saimniecībās, kas audzē gaļas liellopus, lai izprastu šīs nozares situāciju un iespējamos attīstības scenārijus Latvijā.
