Laktācijas beigu posma piens negatīvi ietekmē siera daudzumu un sastāvu
Laktoze ir dabīgais cukurs, kas dod pienam tā saldo garšu. Laktoze sastāv no diviem vienkāršiem cukuriem – glikozes un galaktozes. Laktoze sintezējas govs tesmenī, tās vidējais saturs pienā ir no 4,6% līdz 4,9%. Dabā laktoze ir atrodama tikai pienā un dažos augos.
Slaucamo govju audzēšanas ekonomisko izdevīgumu raksturo ilgmūžības rādītājs, kas literatūrā tiek aprakstīts ar jēdzienu „govs produktīvais mūžs”.
Govs produktīvo mūžu vērtē no brīža, kad govs pievienojas ganāmpulkam kā pirmpiene, līdz brīdim, kad tā iziet no ganāmpulka. Piena lopkopībā govs ilgmūžību raksturo:
Ar kopīgu semināru par piensaimnieku kooperācijas nozīmību ceļā uz efektīvāku un kvalitatīvāku piena ražošanu, šonedēļ Čerņigovas apgabalā noslēdzās kārtējais posms Ukrainas lauksaimnieku apmācībā. Līdzšinējo guvumu Latvijas-Ukrainas sadarbības projektā paši ukraiņi novērtējuši ļoti pozitīvi.
Plašāk - video stāstā.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 14., 15. un 21. decembrī organizē trīs dienu jaukta finansējuma (ES un dalībnieku finansējums) mācību grupu aitkopības nozarē. Mācībās tiks nodrošinātas 50% praktiskās nodarbības. Mācību pirmās divas dienas notiek LAP 2014.-2020. gadam apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros. Mācību tēma “Ganāmpulku, novietņu un lauksaimniecības dzīvnieku reģistrēšana un apzīmēšana”. Tēma papildināta ar dzīvnieku audzēšanas ekonomiskiem jautājumiem.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 14., 15. un 21. decembrī organizē trīs dienu jaukta finansējuma (ES un dalībnieku finansējums) mācību grupu aitkopības nozarē. Mācībās tiks nodrošinātas 50% praktiskās nodarbības. Mācību pirmās divas dienas notiek LAP 2014.-2020. gadam apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros. Mācību tēma “Ganāmpulku, novietņu un lauksaimniecības dzīvnieku reģistrēšana un apzīmēšana”. Tēma papildināta ar dzīvnieku audzēšanas ekonomiskiem jautājumiem.
Aitas ir atgremotāji dzīvnieki. To barības devas pamatā ir rupjā barība – zāle, siens un skābsiens. Spēkbarību izēdina, lai nodrošinātu aitu kondīciju, pienīgumu; nobarojamiem jēriem, –lai nodrošinātu dzīvmasas pieaugumu. Izēdināmās spēkbarības daudzums ir atkarīgs no tā, cik kvalitatīva ir sagatavotā rupjā lopbarība, cik bagātīgas ir ganības. Tā bija viena no tēmām, ko saimnieki apsprieda interešu grupas tikšanās reizēs. Puse no tās aitkopības saimniecībām saimniekošanu uzsākušas nesen, tāpēc šis jautājums ir aktuāls.
Govīm barību vislabāk uzņem, ja ēšana ir ērta, notiek vienlaikus visām govīm, ja nav stresa un steigas, ja uzņemamā barība ir garšīga. Vasaras periodā to nodrošina ganības. Ganību izmantošana ir viens no labākajiem un lētākajiem barības uzņemšanas veidiem.
Par lauksaimnieciskās ražošanas izmaksām un krīzes sekām piensaimniecībā saruna ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētāju MĀRTIŅU CIMERMANI.
Lai ekonomiski saimniekotu un iegūtu vairāk piena, nepieciešams regulāri – vismaz 365–400 dienās iegūt vienu teļu no katras slaucamās govs. Visvieglāk grūsnību iegūst mazražīgākās ganāmpulka govis, – parasti tās laikus un izteikti meklējas un bieži jau pēc pirmās mākslīgās apsēklošanas reizes kļūst grūsnas. Taču katram saimniekam pašam jāizvērtē, cik ekonomiski izdevīgi ir turēt un ēdināt mazražīgu govi.
Novembra “Latvijas Lopkopī” Latvijas Lauku konsultāciju izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis analizē Latvijas lauksaimnieku ekonomisko situāciju attiecībā pret Eiropas vidējiem rādītājiem. Galvenie secinājumi – graudu audzētāji, pateicoties spēcīgai kooperācijai, jau dzīvo ar Eiropas vidējām iepirkuma cenām, kamēr lopkopībā esam tālu no tās. LLKC aprēķini rāda, ka, piemēram, piena lopkopībā zemnieku ieņēmumi konstanti ir par 30–35% zemāki par ES vidējiem. Kā situāciju mainīt? Mārtiņš Cimermanis: “Nepieciešama kooperēšanās.
