Mežsaimniecība

Gads tuvojas noslēgumam, un meža īpašniekiem, tāpat kā lauksaimniekiem, jāiesniedz informācija valsts iestādēm par gada laikā savā īpašumā veiktajām darbībām.

Latvijā mežu apsaimniekošanas un izmantošanas reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu visos mežos neatkarīgi no to īpašnieka uzrauga Valsts meža dienests (VMD), kas ir zemkopības ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Lai šo uzdevumu veiktu, normatīvajos aktos noteikts, kādu informāciju meža īpašniekiem jāsniedz VMD.

Pamatinformācija par mežu

Informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” novembra numurā saruna ar LLKC valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Cimermani par to, kā ārkārtējā situācija valstī ietekmē lauksaimniekus un arī viņu padomdevējus – konsultantus.

Grāmatvedības sadaļā skaidroti jaunie Ministru kabineta  noteikumi par kases operāciju uzskaiti.

Pēdējos gados ir pieaudzis briežu dzimtas dzīvnieku – alņu, stirnu un staltbriežu – skaits. Līdz ar to palielinājies arī postījumu apmērs jaunaudzēm, kas ir neatņemama šo meža dzīvnieku barības bāze.

Pārnadži ziemas periodā proteīna iztrūkumu mēģina kompensēt, pastipri­nāti ēdot priežu un egļu dzinumus. Briežu dzimtas zīdītāji pārtiek arī no koku mizas. Tā tiek gan apgrauzta, gan bojāta, rīvējot ragus, kas izraisa koka pilnīgu vai daļēju nokalšanu.

Lai saglabātu dabas vērtības un vairotu tās daudzveidību, vēl līdz šā gada beigām meža īpašnieki aicināti izteikt savu viedokli par nepieciešamajiem atbalsta veidiem dabas vērtību saglabāšanai privātajos mežos, piedaloties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) filiāles Meža konsultāciju pakalpojuma centrs (MKPC) sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu un Dabas aizsardzības pārvaldi rīkotajā aptaujā.

Pamatojoties uz Akciju sabiedrības ”Latvijas valsts meži” (LVM) publiski pieejamo informāciju, mainīta kārtība meža koku stādu iegādei LVM kokaudzētavās, tai skaitā  2022. gada pavasarim. LVM kokaudzētavās pavasarī būs pieejami: egles kailsakņu stādi un egles stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu, ozola kailsakņu stādi un hibrīdapses ietvarstādi.

Pieteikšanās kārtība

Aizvadītajos mēnešos skujkoku apaļkoksne dažādu globālu procesu un Covid 19 ietekmē bija sasniegusi vel nebijušas cenas virsotnes. Tomēr pašreiz koksnes tirgū ir vērojams cenu kritums skujkoku apaļkoksnei līdz pat 23%, kas skujkoku apaļkoksnes cenu nostabilizē tādā līmenī, kāda tā bija pirms straujā cenu kāpuma. Savukārt, lapkoku apaļkoksnei ir vērojams cenu kāpums, laika posmā no jūnija līdz septembrim, cenai kāpjot līdz pat 17%.

Ikgadējā Zemkopības ministrijas Meža nozares konference šogad norisināsies 9.decembrī. Tā būs vērojama tiešsaistē www.laukutikls.lv

Konferencē piedalīties aicināti meža īpašnieki, apsaimniekotāji, mežsaimnieki, nozares uzņēmēji un nodarbinātie, kā arī citi interesenti. Konferencē piedalīsies Zemkopības ministrs K. Gerhards, ar meža apsaimniekošanu saistīto Zemkopības ministrijas valsts institūciju, Zemkopības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji.  

Mežs ne vien priecē un dod iespēju tā īpašniekam gūt ekonomisku labumu, bet arī uzliek pienākumus. Viens no tādiem ir veikt meža inventarizāciju vismaz reizi 20 gados. No derīgas inventarizācijas meža īpašniekam ir vairāki ieguvumi. Aktuāli meža dati ir būtiski arī valsts iestādēm, piemēram, meža ugunsgrēku gadījumā.

Meža konsultāciju pakalpojumu centrs (MKPC) ir papildinājis e-semināru sadaļu ar e-semināru sēriju jaunajiem meža īpašniekiem. Semināri veidoti ar mērķi, lai palīdzētu iegūt pamatzināšanas un sniegtu noderīgus padomus meža apsaimniekošanā meža īpašniekiem, kas savu meža īpašumu ieguvuši salīdzinoši nesen un to apsaimnieko bez iepriekšējām mežsaimnieciskām priekšzināšanām.