Pļaušanas serviss uz 11.06.2020.
Nu jau visā Latvijā ir sagatavota skābbarība no stiebrzālēm. Ja nu vēl kāds nav uzspējis, tad gan nekas kvalitatīvs tur vairs nevar sanākt. Šonedēļ veicām pēdējās analīzes lucernai un āboliņam, kuriem arī jau sāk kristies kvalitātes rādītāji. Zemgalē tika ņemts paraugs no šajā gadā 19.04.2020. sētās stiebrzāles Herkuless.
Atgādinām, ka aizvien ir pieejamas bezmaksas individuālas konsultācijas 1500 eiro apmērā ikvienam lauksaimniekam vai mežsaimniekam!
Pavasara un šogad pat vasaras sākuma salnas liek nervozēt ne vienam vien dārzkopim. Nav patīkami, ja sūri, grūti koptais un lolotais vienā naktī aiziet nebūtībā. Ko darīt un kā rīkoties?
Informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” novembra numurā stāstām par “Novada Garšas” produktu konkursa norisi un nosaucam 21 zelta medaļas ieguvēju.
Intervija ar Lauku atbalsta dienesta direktora pienākumu izpildītāju Induli Āboliņu par aktualitātēm un izmaiņām dienesta darbā.
Atskats uz LLKC demonstrējumiem augkopībā – ziemas kviešu šķirņu maisījumu izvērtējums un “Thermoseed” metodes izmantošanas efektivitāte sēklu apstrādē.
Dārzkopības rubrikā – par mājdzīvnieku lomu dārzkopības tehnoloģijās.
Kāpēc atkal runāsim par mājdzīvniekiem dārzkopībā. Viens – tas ir, novērojumi un pieredze, kas ir gūta ārzemju braucienos Austrijā, Čehijā, Francijā, Zviedrijā, bet būs novērojami arī par Latviju. Šoreiz nerunāsim tik daudz par konkrētām agromežsaimniecības praksēm, kur mājdzīvnieki ir neatņemama sastāvdaļa metožu realizācijā, bet par to daudzveidīgo ietekmi.
No patērētāja par palīgu
Labību un citu kultūraugu sēklu termiskā apstrāde pirms sējas, izmantojot karstu tvaiku, ir jauns, inovatīvs paņēmiens, kas pasaulē jau ilgāku laiku pazīstams kā “Thermoseed” metode slimību ierobežošanai. Tas ir labs un efektīvs veids, kā aizstāt sēklas materiāla apstrādi pirms sējas ar ķīmiskiem līdzekļiem.
Ziemas kviešiem ir izšķiroša nozīme gan pārtikas, gan lopbarības ražošanā visā pasaulē. Tomēr mūsdienu lauksaimniecības prakse saskaras ar vairākām problēmām, tostarp ierobežotu audzēšanas zemi, klimata pārmaiņām un nepieciešamību samazināt ķīmisko pesticīdu un mēslošanas līdzekļu izmantošanu, kā arī slimību kontroli. Šķirņu maisījumi ir instruments, kas var atrisināt dažas no šīm problēmām.
Aicinām ikvienu interesentu pieteikties mācībām “Meliorācijas sistēmu nozīme lauksaimnieciskajā darbībā un ietekme uz ūdeņu kvalitāti”, kas tiek organizētas projekta LIFE GoodWater IP C14.2 aktivitātes “Profesionālās izaugsmes veicināšana un zināšanu papildināšana par virszemes ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu” ietvaros.
Norises laiks: 20.11.2024, plkst. 10.00-16.30.
