Ziema visiem augļu dārziem ir liels pārbaudījums, jo var būt gan labvēlīgāki, gan nelabvēlīgāki apstākļi koku drošai pārziemošanai. Ziemas bargums ietekmē nākamā gada ražu, kā arī paša koka izdzīvošanu. Augļu koki ziemai jāsāk gatavot jau iepriekšējā gada vasarā.
Vasarā
Šī gada pārāk karstā vasara īpaši ietekmējusi kā ziemāju, tā vasarāju ražu. Nenovākti vēl ir aptuveni 10% graudaugu platību, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktais sezonas izvērtējums.
Labības audzētājiem 2021. gada sezona ir izaicinājumu un pārsteigumu pilna. Pavasarī pēc sniega segas nokušanas atklājās, ka daļa augu ir cietuši no sniega pelējuma, atsevišķas ziemas kviešu šķirnes bija aizgājušas bojā pilnībā, nācās pārsēt. Vēlais un vēsais pavasaris bija labvēlīgs cerošanai. Novērtējot laukus, jaunā raža likās cerīga, bet ilgstošais sausums un karstums darīja savu. Sākot kult, nācās secināt, ka raža ir par 20-30% mazāka nekā cerēts.
Kas ir tie faktori, kurus audzēšanas laikā varam kontrolēt, lai pēc iespējas labāk nodrošinātu ražu pret kvalitātes izmaiņām.
Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” augusta numurs. Informējam par to, kā notiks dialogs par lauku un pārtikas sistēmu nākotni, diskusiju Latvijā sākot rīt – 11. augustā, lai ar tās secinājumiem Valsts prezidents Egils Levits varētu dalīties kopējā ANO Pārtikas samitā.
Plašs materiāls par to, kā darbojas LLKC izveidotais mentoru tīkls, kas palīdz dalīties ar pieredzējušu uzņēmēju pieredzi, to nododot jaunajiem, kā arī uzaicinājums piedalīties šajā tīklā citiem lauku uzņēmējiem. Pasākums tiešsaistē paredzēts 26. augustā.
Jau vairāk nekā mēnesi Latvijā ir vietumis tikai negaisa izraisītie nokrišņi, kas nesuši vienīgi lokālu labumu atsevišķu saimniecību atsevišķiem laukiem. Taču kopumā situācija sausuma dēļ pamazām saasinās arvien lielākās platībās. Lai arī Latvija ir bagāta ar daudzām mazajām upītēm un ezeriem, to sadalījums nav vienmērīgs. Lielākā daļa no šiem ūdens resursiem izvietoti platībās, kurās nenotiek intensīva lauksaimnieciskā darbība. Līdz ar to ūdens resursu nepieciešamais patēriņš nesakrīt ar to atrašanās vietu. Paliek tikai iespēja veidot mākslīgu dīķu sistēmu vai izdarīt dziļurbumu.
Starptautiskās bioloģiskās lauksaimniecības organizācijas Eiropas struktūrvienības IFOAM-Organic Europe pētījuma ietvaros par pesticīdu atliekvielām bioloģiskajā produkcijā, līdz 9.augustam, bioloģiskās nozares pārstāvjus un kvalitātes vadības speciālistus, kas iesaistīti bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas apritē, aicina piedalīties nozarei nozīmīgā aptaujā.
Aptauja, astoņās dažādās ES valodās, līdz 9.augusta pusnaktij pieejama: https://ej.uz/77jf
Augkopības demonstrējumos gūtas atziņas par augu maiņas un augsnes kaļķošanas nozīmi un efektivitāti bioloģiskajā lauksaimniecībā. Arī šogad lauku diena tika aizvadīta Zoom platformā. Dalībniekiem bija iespēja uzzināt divos bioloģiskajās saimniecībās ierīkotos demonstrējumos iegūtos rezultātus.
Jēkabpils novada Salas pagasta zemnieku saimniecībā “Priednieki” 2018. gada pavasarī LLU Zemkopības institūta vadošā pētnieka Aivara Jermuša vadībā tika ierīkots demonstrējums par jaunu mēslošanas un augsnes ielabošanas līdzekļu lietošanu integrētajai lauksaimniecībai. Tika iestādītas zemenes 0,3 ha platībā.
Demonstrējumā tika salīdzināti šādi varianti:
Augstu ražu ieguvi nosaka optimāla augsnes reakcija
Optimāla augsnes reakcija ir viens no faktoriem, kas nosaka augstu ražu ieguvi augiem. Lai praktiski demonstrētu dažādu kaļķošanas līdzekļu lietošanas efektivitāti, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar SIA “Bebruciems” Ogres novadā, z/s “Celiņi” Krāslavas novadā un z/s “Andžaki” Talsu novadā jau trešo gadu ierīko demonstrējumus, lai pētītu šo tēmu dažādos Latvijas reģionos. Ar iegūtajiem rezultātiem un atziņām konsultanti dalījās tiešsaistes lauka dienā jūlija vidū.
