Augkopība

Grupa ir nokomplektēta un pieteikšanās noslēgusies.
AREI sadarbībā ar EIP grupas dalībniekiem aicina uz lauka dienu “Bezaršanas tehnoloģiju agronomiskais pamatojums un šī gada pieredze”.

Lauka diena notiks 6. oktobrī pulksten 9.45 PS “Līdums”, “Veģi”, Īslīces pagastā, Bauskas novadā.

Daba ik pa laikam sniedz mums dažādus pārsteigumus, un viens no tiem ir ziemas ķiploku atsevišķu daivu “zaļēšana”. Runa nav par daivu saasnošanu, kas ir normāla parādība ziemas otrajā pusē, ja ziemas ķiplokiem nav piemērotas uzglabāšanas gaisa temperatūras, bet tieši par pašas daivas strukturālu  nokrāsošanos zaļganā krāsā. Krāsojas visa daiva, tonis var variēt no viegli zaļpelēkas līdz pat zilganai nokrāsai.

Šogad kukurūzas laukos visā Latvijā izteikti daudz varam redzēt melnplauku. Tāpēc aktuāls ir jautājums, kā tas ietekmēs kukurūzas skābbarības kvalitāti.

Melnplaukas skartās kukurūzas vālītes samazina kopējo ražu no 9 līdz 40 procentiem. Lai arī raža ir samazināta, tomēr kukurūza ir izmantojama skābbarības gatavošanai un govju ēdināšanai. Sēne, kas izraisa melnplauku, neveido mums zināmos toksīnus, un pētījumi ASV ar aitām parādīja, ka tā neietekmē barības uzņemšanu.

Projektā “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai” tiek veikts pētījums, balstoties uz LAD  deklarēto kultūraugu platību, par augu maiņas praksi Latvijas lauksaimniecībā 2015.-2019. gadā. Šis pētījums ir pirmreizējs vismaz divos aspektos:

LLKC sadarbībā ar biedrību ''Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība'' un z/s “Briežkalni” Cēsu novadā aicina apmeklēt demonstrējuma lauka dienu par desikantu pielietojuma salīdzinājumu kartupeļu stādījumā.

Domāju, ka šogad ikviens, kurš audzē kartupeļus, ir saskāries ar šo kaitēkli visdažādākajos veidos. Nozīmīgākais kartupeļu kaitēklis šogad ir radījis zaudējumus, kādi vismaz pēdējos desmit gados nav redzēti. Bojājumus pakāpe ir atkarīga no ļoti dažādiem apstākļiem. Diemžēl ir nācies redzēt, ka kartupeļu laksti ir tikuši nograuzti pilnībā. Tādās vietās ražas zudumi ir sasnieguši 80–100% apmēru. Šādas platības lielākoties ir mazajās saimniecībās vai piemājas dārzos, profesionālo audzētāju vidū zaudējumi ir krietni mazāki, un ir saimniecības, kas tomēr spēj ar to tikt galā.  

Augsnes faktisko stāvokli un kvalitāti mēs vislabāk redzam  sējas laikā pavasarī un ražas novākšanas laikā rudenī. Vērīgs saimnieks sapratīs arī pārējā laikā, kas notiek ar augsni. Kāpēc tajā veidojas dziļas plaisas, kurās pat mobilo tālruni var pazaudēt, un kāpēc  uz laukiem veidojas pīļu dīķi. Kāpēc mēs tādus skatus piedzīvojam arvien biežāk? Viens iemesls, protams, ir paši meteoroloģiskie apstākļi.

Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” septembra  numurs. Tajā stāstām par aizvadītajā Pārtikas sistēmu dialogā izskanējušajām atziņām, kas palīdzēs formulēt Latvijas viedokli, ar kuru ANO samitā Ņujorkā septembra beigās uzstāsies Valsts prezidents Egils Levits.

Grāmatvedības sadaļā sertificēta nodokļu konsultante Linda Puriņa raksta par maksājumiem vienotajā kontā vienkāršajā grāmatvedībā.

LLKC Kuldīgas biroja augkopības konsultants Edgars Cirša sniedz padomus, kā augļu dārzus sagatavot ziemai.