Dabā un dārzos galvenie apputeksnētāji ir kukaiņi un vējš. Ja pēkšņi pazustu kukaiņi, kas spēj mums vajadzīgos kultūraugus apputeksnēt, iznīktu vairāk nekā 80 augu sugu, kas cilvēkiem praktiski nozīmētu gandrīz vai apokaliptisku iznākumu. Šoreiz par to, kā visu apstākļu komplekss, tajā skaitā kukaiņu darbība šogad ir ietekmējusi, to ko mēs patlaban redzam dārzos.
E-lauka diena par bioloģisko graudkopību norisinājās 30. jūnijā. Šajā reizē lauka diena tika veltīta diviem demonstrējumiem bioloģiskajās saimniecībās: par augu maiņas ietekmi uz slimībām, kaitēkļiem un nezāļu izplatību un kaļķošanas materiālu izmantošanu augsnes ielabošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā.
Dzeltenplankumainība ir lapu slimība kviešu sējumos, ko ierosina sēne Pyrenophora tritici-repentis. Tā bojā kviešus, retāk tritikāli un rudzus. Par saimniekaugu var būt vārpata. Slimības ietekmē samazinās lapu fotosintezējošā virsma.
Lai arī vasarāju ražas potenciāls visā Latvijā ir pat nedaudz optimistiskāks kā pērn šajā laikā, galarezultātu labai ražai noteiks pietiekams mitrums un sekmīga cīņa ar dažādiem kaitēkļiem un slimībām, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu lauku apsekojumi.
Ikviens dārzkopis ir sastapies ar daudzveidīgu laputu sugu vairošanos. Citu gadu vairāk, citu mazāk. Šogad izskatās, ka atnākušais vasarīgais laiks ir īsta laputu paradīze. Gandrīz vai nav tādas kultūras, kas šobrīd neciestu no laputu uzbrukuma. Laputis (Aphidoidea) noteiktos apstākļos, kad ir silts un augsts gaisa mitrums, ir viens no postošākajiem kaitēkļiem. Latvijā ir novērotas līdz 390 dažādas to sugas, par īpaši kaitīgām tiek uzskatītas ap 40 sugas. Galvenais to kaitējums ir, ka sūcot tās bojā jauno lapu audus, tie deformējas, bieži veidojas pangas.
Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI) 3.jūlijā plkst.11.00 aicina uz Lauka dienu "Bioloģiskā dauzveidība - ilgtspējīgas lauksaimniecības pamats!"
Jau trešo gadu, šoreiz neierastā veidā – Zoom tiešsaistē, 3. jūnijā notika lauka diena par augsnes apstrādes tehnoloģiju salīdzinājumu graudaugos. E-lauka dienā tika prezentēti iepriekšējā gada rezultāti demonstrējumam, kuru 2018. gadā LLKC uzsāka ierīkot saimniecībās divos Latvijas novados – Jēkabpils novada Dunavas pagasta zemnieku saimniecībā “Lejas Jērāni” un Limbažu novada Skultes pagasta SIA “Paparžkalni”.
Projektā “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai” 2019. gada augustā ierīkoti pirmie izmēģinājumi, kuros tiks izvērtēti optimālie uztvērējaugu maisījumi, to vieta augumaiņā un ietekme uz pēcaugiem. Uztvērējaugi tiek sēti pēc galvenā kultūrauga (priekšauga) novākšanas, lai mazinātu barības vielu, it īpaši slāpekļa, zudumus. Izmēģinājumos uztvērējaugi tiks audzēti gan pēc ziemāju, gan vasarāju kultūraugiem. Izmēģinājumos tiks izvērtēti šādi uztvērējaugu maisījumi:
