Ekonomika

Gatavojoties diskusijām par ES lauku attīstības politikas nākotni, Zemkopības ministrija sadarbībā ar Valsts Lauku tīkla Sekretariātu aktuālāko Eiropas Komisijas piedāvājumu un kā tas ietekmēs mūsu lauku attīstības politiku sabiedrībai skaidrojusi reģionālajos semināros, kā arī noskaidrojusi lauksaimnieku un lauku uzņēmēju domas par Latvijas lauku attīstības nākotni, veicot elektronisku anketēšanu no 6. jūnija līdz 10. jūlijam.

Nākotnes lauku attīstībai Eiropas Komisija (EK) definējusi galvenos Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķus:

Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” jūlija numurs. Tajā tiek apkopoti Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) sadarbībā ar Zemkopības ministriju no  veiktās lauksaimnieku aptaujas par Eiropas Komisijas 1. jūnijā publiskotajiem regulu priekšlikumiem nākamajam ES plānošanas periodam. Līdz jūlija sākumam aptaujas anketu bija aizpildījuši vairāk nekā 700 dalībnieku, tādējādi ļaujot izdarīt secinājumus, kādus priekšlikumus aptaujas dalībnieki atbalsta, kādus noliedz, un kāds ir viņu viedoklis par vajadzībām lauksaimniecībā un laukos.

Lai veicinātu lauksaimnieciskās ražošanas procesu racionalizēšanu un optimizēšanu lauksaimniecības uzņēmumos, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Ekonomikas nodaļa, sadarbojoties ar augkopības un lopkopības nozaru ekspertiem un saimniecībām, sagatavojusi gandrīz divsimt  bruto segumus dažādu kultūraugu un lopu grupām par 2017. gadu.

No 2018.gada 18.jūnija līdz 18.jūlijam varēs iesniegt projektu iesniegumus atbalsta saņemšanai ar lauksaimniecību nesaistītu darbību attīstībai.

Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” maija  numurs. Tajā paziņojam, ka no maija visus darbu sāks “Pļaušanas serviss”, un zāles paraugi reizi nedēļā tiks ņemti visā Latvijā un rezultāti apkopoti mūsu mājaslapā.

No LLKC žurnāla “Latvijas Lopkopis” pārpublicējam žurnālistes Ivetas Tomsones aktuālo interviju ar Agroresursu un ekonomikas institūta Lauku attīstības novērtēšanas daļas vadītāju Elitu Bengu par Lauku attīstības plāna finansējuma izlietojumu laukos.

Saruna ar Agroresursu un ekonomikas institūta Lauku attīstības novērtēšanas daļas vadītāju ELITU BENGU par Lauku attīstības plāna līdzekļu izlietojumu laukos.

- Lauku attīstības plāna (LAP) virsmērķis ir pārticis cilvēks ilgtspējīgi apdzīvotos laukos. Iepriekšējā plānošanas periodā, 2007.–2013. gadam, laukiem Lauku attīstības plāna ietvaros bija pieejam 1,38 miljardi eiro. Šajā periodā summa ir vēl lielāka – 1,5 miljardi eiro, no kuriem līdz šī gada sākumam bija izlietoti 560 miljoni eiro. Vai šī nauda palīdzējusi sasniegt virsmērķi?

Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” aprīļa numurs. Tajā nosaucam LLKC rīkotā konkursa “Laukiem būt!” 2018. gada uzvarētājus un īsumā iepazīstinām ar jauniešu biznesa idejām, kuru īstenošanai tika piešķirtas naudas balvas.

LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības konsultante Anda Skadiņa sagatavojusi komentāru par vairākiem jautājumiem nodokļu jomā, kurus ne visi izprot pareizi, kā arī tiek skaidrota sezonas laukstrādnieka nodokļa būtība.

Bruto segums ir viens no rādītājiem, ko lauksaimnieki var izmantot, novērtējot saimniecības ekonomisko efektivitāti un ražošanas izdevīgumu. Bruto segumus rēķina saimniecībā audzētiem kultūraugiem un/vai dzīvniekiem.

Lai lauksaimniekiem un citiem interesentiem būtu, pēc kā vadīties, aprēķinot savas saimniecības bruto segumus, LLKC, sadarbojoties ar saimniecībām, nozaru ekspertiem un asociācijām, jau 25. gadu sagatavo bruto segumu piemērus.

Informatīvs grafiks

Zemkopības ministrija atgādina, ka augļu, ogu un dārzeņu, tai skaitā kartupeļu audzētāji var darbiniekiem piemērot īpašo sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu, tādējādi nozīmīgi samazinot darbaspēka nodokļu slogu. To nosaka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Lai veicinātu lauksaimnieciskās ražošanas procesu racionalizēšanu un optimizēšanu lauksaimniecības uzņēmumos, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Ekonomikas nodaļa, sadarbojoties ar augkopības un lopkopības nozaru ekspertiem un saimniecībām, sagatavojusi 192 provizoriskos bruto segumus dažādu kultūraugu un lopu grupām par 2017. gadu (bruto segumi vēl var tikt koriģēti/papildināti līdz š. g. 1. jūnijam).