Pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) mājaslapā publicētās informācijas, 2017. gada vasarā Lauku atbalsta dienestā plānota atklātu projektu iesniegumu pieņemšana pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā”.
Lai veicinātu lauksaimnieciskās ražošanas procesu racionalizēšanu un optimizēšanu lauksaimniecības uzņēmumos, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Ekonomikas nodaļa, sadarbojoties ar augkopības un lopkopības nozaru ekspertiem un saimniecībām, sagatavojusi 150 bruto segumus dažādu kultūraugu un lopu grupām par 2016. gadu (izmantojot 2016. gada datus). Bruto segums ir rādītājs, kas parāda starpību starp saražotās produkcijas novērtējumu (ieņēmumiem) un mainīgajām izmaksām uz vienu ražošanas vienību (augkopībā uz 1 ha vai 1000 m2, lopkopībā uz 1 dzīvnieku).
Līdz 16. jūnijam piena kooperatīviem jālemj, vai pievienoties kopīgai platformai, kuras uzdevums būs nodrošināt Eiropas piensaimnieku cienīgus ieņēmumus Latvijas zemniekiem – kooperatīvu biedriem.
„Mēs PAR Eiropas saimē dzīvojoša Latvijas piensaimnieka cienīgiem ieņēmumiem par pārdoto pienu.” Zem šādas devīzes 12. maijā LLKC telpās uz informatīvu tikšanos-diskusiju sanāca daudzu Latvijas piena ražotāju kooperatīvu vadītāji un pārstāvji.
Tikšanās iniciatori
Ja vērtējam tehnikas izmantošanas izmaksu posteņus, tad degvielas patēriņš un ar to saistītās izmaksas ir viens no gala ciparu ietekmējošākajiem faktoriem. Tomēr situācija nebūt nav tik bezcerīga kā, iespējams, izskatās. Tikai jāgrib panākt uzlabojumus un jāzina, kā to paveikt. Bet, lai to izdarītu, savukārt jāzina, kādi faktori ietekmē degvielas patēriņu.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti veikuši aprēķinus par realizētā liellopu gaļas kautsvara kilograma pašizmaksu LLKC Zālēdāju projekta izmēģinājumu saimniecībās, salīdzinot saimnieciskās darbības rezultātus laika periodā no 2013. gada līdz 2016. gadam.
Aprēķinos izmantoti dati, kas iegūti no Zālēdāju projektā iesaistītajām gaļas liellopu saimniecībām, t. i., saimniecību grāmatvedības, Lauksaimniecības datu centra (LDC) dati un saimniecību īpašnieku (vadītāju) sniegtā informācija.
Pēdējā gada laikā Valsts policijā vērsušās vairākas personas, kuras, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvušas par krāpšanas upuriem. Valsts policija uzsākusi izmeklēšanu, kuras laikā noskaidrots, ka patiesi lauksaimniecības jomā aktivizējušies krāpnieki, kuri, piedāvājot iegādāties neesošu lauksaimniecības tehniku, izkrāpuši avansa maksājumus vismaz 43 000 eiro vērtībā.
Mazās lauku saimniecības, kuras plāno tālāku attīstību, no šodienas var sākt izstrādāt projektu pieteikumus 15 000 eiro liela atbalsta saņemšanai. Palīdzību projektu izstrādē sniegs arī aptuveni 70 SIA ”Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” (LLKC) konsultanti birojos visā Latvijā (*).
Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītais Latvijas Zemes fonds kopš darbības sākuma no zemju īpašniekiem iegādājies jau vairāk nekā 2000 hektārus zemes ar mērķi to saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā. 2016. gada laikā iegādāti 1500 hektāri zemes, savukārt 2017. gadā fonds plāno iegādāties šim gadam līdzīgu zemes apjomu.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Ekonomikas nodaļa apkopojusi tehnisko pakalpojumu cenas par iepriekšējo gadu. Pakalpojumu cenu izmaiņas lielākoties bijušas amplitūdā līdz 7% – gan palielinoties, gan samazinoties. Salīdzinot pa reģioniem, populārāko pakalpojumu cenu līmenis vidēji viszemākais ir Kurzemē, savukārt visaugstākais – Pierīgā un Latgalē.
LLKC Ekonomikas nodaļa veikusi lauksaimniecības sektoru ekonomisko analīzi.
Lielāko daļu no lauksaimniecības preču izlaides vērtības Latvijā sastāda graudi un piens. 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, starp galvenajiem ražošanas produktiem būtiski palielinājusies graudu un rapšu vērtība, attiecīgi par 32,9% un 73,8%, savukārt piena vērtība ievērojami samazinājusies, attiecīgi par 15,8%.
Graudu nozare
