2013. gada 12. novembra noteikumi Nr. 1304 „Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”” papildina MK noteikumu Nr. 827 pielikumos esošos pārskatus ar norādēm, ka summas tajos ir norādāmas eiro.
Kooperatīvs „Kurzemes jērs” ir viens no jaunākajiem kooperatīviem Latvijā, jo tas reģistrēts 2013. gada 27. martā, un darbojas Tukuma novada Pūres pagastā. Kooperatīva pamatdarbības veidi ir aitu un kazu audzēšana, lauksaimniecības izejvielu, dzīvu lopu, tekstilizejvielu un pusfabrikātu vairumtirdzniecības starpnieku darbība.
Latvijas speciālistiem bija iespēja iepazīties ar Igaunijas situāciju gaļas audzēšanas sektorā. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Lopkopības nodaļas speciāliste Daiga Baltiņa un Ekonomikas nodaļas speciālists Raivis Andersons piedalījās gaļas audzētāju forumā Tartu. Šo pasākumu rīkoja Igaunijas lauksaimnieku organizācijas, kas strādā ar jebkāda veida gaļu – liellopu, aitu, cūku. Forums notika 26. novembrī, tā mērķis bija analizēt kopējo situāciju Igaunijā, un paskatīties uz situāciju pasaulē, par kuru pastāstīja pārstāvji no Īrijas un Ungārijas.
LAD no šā gada 22. oktobra uzsācis platību maksājumu avansu izmaksu lauksaimniekiem.
Uzsākta pakāpeniska vienotā platību maksājuma (VPM) avansa izmaksa lauksaimniekiem līdz 50% apmērā, bet avansa maksājums lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas (MLA) – līdz 70% apmērā.
MLA likmes 2013. gadā būs nemainīgas – tādas kā līdz šim, attiecīgi par 1. kategoriju – 17,44 Ls/ha (25 eiro/ha), par 2. kategoriju – 27,91 Ls/ha (40 eiro/ha) un par 3. kategoriju – 40,47 Ls/ha (58 eiro/ha).
Sākot ar 2014. gada 1. janvāri jāievēro jaunas robežas, kad iepirkumu procedūra nav jāpiemēro.
Kooperatīvu darbības veicināšanai pastāvīgi tiek pilnveidota Latvijas Republikas normatīvo aktu bāze, kā arī valsts budžetā paredzēts finansējums kooperatīvu darbības atbalstam gan no valsts budžeta, gan ES finansējuma.
Jaunajā plānošanas periodā Lauku attīstības programmas 2014-2020 ietvaros lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām ir paredzēti vairāki atbalsta instrumenti pasākumu „Ieguldījumi materiālajos aktīvos”, „Apmācība”, „LEADER” un „Ražotāju grupu izveide” ietvaros.
LAD lauksaimniekiem ir piešķīris no akcīzes nodokļa atbrīvotu dīzeļdegvielas apjomu – 15 litrus par vienu atbilstošās platības hektāru (pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 344 „Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo dīzeļdegvielu (gāzeļļu), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem”).
Lai veiksmīgāk turpinātu Valsts Lauku tīkla un Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla sadarbību ar organizācijām, lauku reģionu un piekrastes iedzīvotājiem, Valsts Lauku tīkls (VLT) un Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkls (ZST) aicina organizācijas izteikt savus priekšlikumus VLT un ZST 2014. gada pasākumiem.
Lai veiksmīgāk turpinātu Valsts Lauku tīkla un Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla sadarbību ar organizācijām, lauku reģionu un piekrastes iedzīvotājiem, Valsts Lauku tīkls (VLT) un Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkls (ZST) aicina organizācijas izteikt savus priekšlikumus VLT un ZST 2014. gada pasākumiem.
Iepriekš varējāt lasīt par to, kas ir kooperācija un kādi pamatnoteikumi jāievēro pirms darbību uzsāksiet. Šoreiz par to, kas būtu darāms, ja esat nolēmuši par labu kooperatīvās sabiedrības izveidei.
Lauksaimniecības pakalpojumukooperatīvās sabiedrības dibinātāji var būt fiziskās vai juridiskās personas, kuras ražo lauksaimniecības produktus, kā arī citas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par pieciem.
