Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sagatavojis “Zālāju rokasgrāmatu”, kuras elektroniskā versija jau ir pieejama lasītājiem. Grāmatu sagatavojis autoru kolektīvs: Anita Anševica, Jānis Kažotnieks un Inese Magdalenoka.
Trešo sezonu Zālēdāju projektā iesaistītajās saimniecībās tiek rīkoti fermu dienu pasākumi. Tajos interesenti tiek aicināti uz domu apmaiņu un starprezultātu iepazīstināšanu saimniecībās, kurās notiek izmēģinājumi. Publicējam paredzēto fermu dienu kalendāru, bet pirms katra no pasākumiem plašāka informācija par norises laiku, vietu, darba kārtību un pieteikšanos tiks paziņota LLKC un Valsts Lauku tīkla mājaslapā.
25 tūkstoši Itālijas piena ražotāji saņēmuši kopumā 21 miljonu eiro ārkārtas atbalsta maksājumu, kas izmaksāti 3 mēnešus ātrāk nekā plānots. Šis maksājums ir daļa no 25 miljoniem eiro, ko paredzēts īstenot kā valsts ārkārtas atbalsta pasākumu, ziņo Itālijas Lauksaimniecības ministrija.
Kā nākas, ka Polijā, kur vēl pirms vairākiem gadiem piena cena bija nedaudz virs Latvijas līmeņa, šobrīd zemnieki saņem par 6 centiem augstāku cenu? Kā nākas, ka Polijas rūpnieki spēj pilnībā nodrošināt savu vietējo tirgu un vēl eksportēt augstas pievienotās vērtības produktus uz visu pasauli? To žurnāla “Latvijas Lopkopis” komanda devās noskaidrot, aprīlī apmeklējot Ziemeļpoliju, kas ir viens no galvenajiem piensaimniecības reģioniem šajā lielvalstī.
Lai arī ganības un ganību zāle nodrošina lētu piena ražošanu, nedrīkstam aizmirst, ka arī, palaižot govis ganos, barības devai jābūt sabalansētai. Pāreju no ziemas barības uz zāli veic pakāpeniski – aptuveni divas nedēļas. Šajā laikā lopi noteikti jāpiebaro. Svarīgi, lai ēdienkartē būtu pietiekami daudz šķiedrvielu normālai barības sagremošanai, bet, lai pasargātu govis no tipiskām ganību sezonas saslimšanām, īpaša uzmanība ir jāpievērš minerālvielām un to sabalansēšanai.
Žurnāla “Latvijas Lopkopis” aprīļa numurā – par piena nozari Polijā. Kā Polijas piensaimnieki saimnieko pašreizējos krīzes apstākļos un atrod tirgus savu produktu noietam.
Lai lopkopības saimniecības strādātu efektīvāk, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) šogad Latgalē un Vidzemē organizē deviņas interešu grupas lopkopībā. Pirmais no to pasākumiem par tematu “Slaucamo govju ilgmūžība, ganāmpulka apsaimniekošana” jau aizvadīts Jēkabpilī.
Piena šķirņu buļļi ir jānobaro 12–16 mēnešu laikā, lai liemeņa svars būtu 240–340 kg un vērtējums “O” vai labāks, tauku vērtējums 2 līdz 4. Ir vairāki veidi, kā šos bullēnus nobarot.
Lai melnraibie buļļi adekvāti un kvalitatīvi nobarotos, dzīvsvara pieaugumam ir jābūt virs 1 kg dienā un jāsasniedz dzīvsvars 550 kg vai liemeņa svars 300 kg. Kaujot šādus dzīvniekus ar ~545 kg dzīvsvaru, liemeņa tauku vērtējums būs nedaudz virs 3 un kvalitātes klase 50% – “R” un 50% – “O”.
Ūdens ir nepieciešams organisma bioķīmisko un fizioloģisko procesu norisēm. Tajā labi šķīst cukuri, aminoskābes, minerālvielu joni un ūdenī šķīstošie vitamīni, tāpēc ūdens ir barības vielu absorbēšanās vide, kā arī vide vielmaiņas galaproduktu izdalīšanai no organisma. Liellopu dzirdināšanai diennaktī ir jāpatērē ievērojams ūdens daudzums. Piemēram, viena govs uz katru apēstās sausnas kilogramu patērē 4–5 litrus ūdens, to dzerot 10–20 reizes diennaktī.
Lai nodrošinātu pareizu fermas apgādi ar dzeramo ūdeni, ir jāievēro sekojošas prasības.
Daudzgadīgo zālāju atjaunošana un uzturēšana ir pats galvenais nosacījums kvalitatīvas rupjās lopbarības ieguvei. Ja saimniecībā esošās zālāju platības nenodrošina vajadzīgo rupjās lopbarības apjomu, ir jādomā par iepriekš pieļautajām kļūdām: izvēlētais maisījums neatbilst augsnes apstākļiem; zālājs ir novecojis, – tajā vairs nav vērtīgo stiebrzāļu un tauriņziežu sugu, tas vairāk līdzinās dabiskajam zālājam; zālājs nav uzturēts un apsaimniekots atbilstoši kultūraugu prasībām pēc barības vielām, vai arī izvēlētā ganību slodze ir bijusi par lielu vai mazu utt.
