Zemkopības ministrijas speciālisti iepazīstina LLKC lauku attīstības konsultantus ar aktualitātēm nozarē

Latvijas zemkopības ministre Laimdota Straujuma uzsver, ka lauksaimniecības konsultantu darbs novados ir ļoti vajadzīgs, lai varētu efektīvāk saimniekot un panākt, ka katrs saimnieks spētu ar savu darbu nopelnīt iztiku ģimenei. Tā ministre sacīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Valsts Lauku tīkla (VLT) aktivitātes Profesionālās kvalifikācijas celšana Zemkopības ministrijas pakļautībā esošajās iestādēs un uzņēmumos ietvaros organizētajā informatīvajā seminārā LLKC reģionu un novadu lauku attīstības konsultantiem.

Pasākums notika 2. maijā Zemkopības ministrijā (ZM) un bija veltīts aktualitātēm lauksaimniecības nozarē. Seminārā piedalījās vairāk nekā 150 cilvēku.

Semināru vadīja VLT un ZST Sekretariātu vadītājs Edgars Linde, uzsverot, ka šis ikgadējais pasākums ir ļoti nozīmīgs, lai LLKC konsultanti uzzinātu par nozares aktualitātēm lauku attīstībā tieši no ZM speciālistiem. Pasākuma programma bija komplicēta, tā ietvēra daudzus un dažādus jautājums, lai konsultanti nākotnē varētu labāk sadarboties gan ar saviem klientiem, gan ar ZM un tās pakļautībā esošajām iestādēm.

Pasākumu atklāja LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, atzīmējot, ka šis ir īpaši nozīmīgs laika posms, jo tiek lemts, kā lauksaimniecības nozare strādās turpmākos septiņus gadus, kā arī par to, kādai turpmāk jābūt lauku konsultatīvajai sistēmai. Tagad lauku attīstības konsultantiem deleģēts īpaši svarīgs uzdevums – iesaistīt lauku uzņēmējdarbībā jauniešus, palīdzēt veidot jaunus uzņēmumus u. c. Šī darba konkrētie rezultāti tiks prasīti jau gada beigās, un, iespējams, tas konsultantiem ir vissarežģītākais uzdevums, jo jārunā ar cilvēkiem, kuri vai nu ieslīguši depresijā, vai jau nolēmuši aizbraukt no valsts. Te ļoti svarīga ir konsultantu prasme sniegt zinošus padomus, pārliecināt, kā arī, darbojoties konkrētā teritorijā, veicināt sadarbību ar pašvaldībām.

LR zemkopības ministre Laimdota Straujuma pateicās konsultantiem par viņu darbu aizvadītajās gadā, stāstot, ka saņem daudz labu atsauksmju no lauksaimniekiem par šo darbību novados. Konsultantu darbs ir ļoti vajadzīgs lauksaimniekiem, lai varētu efektīvāk saimniekot apstākļos, kad kopējais ES atbalsts lauksaimniecībai samazinājies. Taču ministrei un valdībai kopā ar zemniekiem izdevies aizstāvēt savu pozīciju ES, un finansējums konkrēti mūsu valsts lauksaimniecībai pakāpeniski palielināsies. „Mūsu mērķis ir panākt, lai katrs lauku saimnieks varētu nopelnīt ar savu darbu iztiku savai ģimenei,” sacīja ministre, „tāpēc jāapgūst neizmantotās iespējas un jācenšas, lai katrs lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža hektārs tiktu efektīvi izmantots.” Aprēķini liecina, ka Latvija lauksaimnieciskajā ražošanā var kopā pelnīt par 1 miljardu vairāk, un, lai censtos sasniegt šādu rezultātu, liela nozīme ir konsultantiem. Izskanēja atzinība par to, ka konsultanti sākuši darbu ar pašvaldību iestāžu organizētajiem pārtikas iepirkumiem, lai veicinātu procesu, ka mūsu pašu zemnieku un uzņēmēju produktus iegādājas reģionu vietējās iestādes, kā arī rezultatīvāka kļuvusi konsultatīvā palīdzība mazajām saimniecībām.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) Latraps ģenerāldirektorsEdgars Ruža informēja par sējumu apdrošināšanas programmu, kas pagājušogad pārbaudes režīmā sākta sadarbībā ar vienu no vecākajām un pieredzējušākajām firmām Eiropā – Vereinigte Hagel no Vācijas. Šogad risku apdrošināšanas pakalpojumu klāsts paplašināts, arī LLKC konsultanti iesaistīti apmācībās, un daži jau atzīti par zaudējumu novērtēšanas ekspertiem, kas pēc mācībām paredz sniegt vērtējumu visās valstīs, kur firma sniedz savus pakalpojumus.

Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Anna Vītola–Helviga stāstīja par aktualitātēm platību maksājumu pieteikumu sezonā un mudināja konsultantus pārliecināt savus klientus, ka daudz vieglāk un izdevīgāk šobrīd dokumentus iesniegt elektroniskā formātā. Konsultantam jāprot pārliecināt, ka tas būs noderīgi tieši lauksaimniekam, lai varētu ātrāk saņemt maksājumus. Anna Vītola–Helviga uzsvēra, ka dienests ļoti augstu vērtē lauksaimniecības konsultantu darbu novados, un tas kļuvis daudz labāks un zinošāks, nekā bijis pirms gadiem trim, četriem. Taču nepieciešams arī vēl ciešāk sadarboties ar LLKC, lai atbalsta pieteikumu iesniegšanā ieviestu absolūtu skaidrību (kurš – lauksaimnieks pats vai konsultants  – sagatavojis pieteikumu, un arī katrs atbildētu par savu darbu).

Par gatavošanos 2014.–2020. gada plānošanas periodam lauksaimniecības jomā, paredzēto ES un nacionālo atbalstu shēmām, lauku attīstības programmas mērķiem un paredzētajām aktivitātēm, tajā skaitā Zemes fonda veidošanas ieceri, turpinājumā stāstīja: ZM valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš, ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vadītāja Ineta Stabulniece, ZM Meža departamenta direktors Arvīds Ozols un ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns.

Semināra dalībniekiem bija iespēja uzdot jautājumus visiem speciālistiem, kuri uzstājās ar ziņojumiem, ko arī daudzi izmantoja, vaicājot par konkrētu problēmu risinājumu. Izskanēja atziņa, ka LLKC konsultantu tīkls visā Latvijā ir lielisks informācijas ieguves un apmaiņas tīkls, tāpēc no amatpersonām izskanēja arī lūgums izteikt savu viedokli vai apkopot informāciju par vairākiem konkrētiem jautājumiem.

Galerija, skatīt šeit.

Sagatavoja Dace Millere, LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste

Foto: Māris Millers