Pievienot komentāru

„Briežkalnos” notika seminārs, kurā ne tikai teorētiski tika spriests, bet arī praktiski uz lauka parādīts, kā kvalitatīvi vācami kartupeļu bumbuļi.

Semināru organizēja LLKC un VLT sadarbībā ar SIA „Latfood”, aicinot piedalīties kartupeļu audzētājus no visas Latvijas. Atsaukušies bija kartupeļu audzētāji no visiem reģioniem: Kurzemes, Zemgales, Latgales un Vidzemes. Pateicoties labajiem laika apstākļiem, bija iespējams parādīt visu iecerēto. Z/s „Briežkalni”, kuru nu jau trīs gadus vada brāļi Ainārs un Rinalds Ciematnieki, apsaimnieko 350 ha zemes, tajā skaitā kartupeļi šogad bija iestādīti vairāk nekā 160 ha platībā. Šī saimniecība ir ne tikai viena no lielākajām kartupeļu audzētājiem Latvijā, bet lielākā piegādātāja uzņēmumam „Lattfood”. Viss apjoms – 4000 tonnas – jau ir piegādāts pārstrādei.

Ilgvars Krūmiņš, SIA „Latfood” Agroservisa direktors, klātesošos iepazīstināja ar bumbuļu kvalitātes pamatprasībām, ar uzskatāmiem piemēriem tika parādīti visi tie defektu veidi, kas ietekmē piegādājamo bumbuļu cenu: izmērs, puvušie, zaļie un kaitēkļu bojātie bumbuļi. I. Krūmiņš atzīmēja, ka, ja sākumā zemnieki ir teikuši, ka tās ir neizpildāmas kvalitātes prasības, tad tagad daudzi ir iemācījušies sekmīgi izaudzēt kvalitatīvus kartupeļu bumbuļus, un tas ir kļuvis par labu biznesu. Sadarbībā ar LLKC rudens un ziemas periodā ne tikai tiks veikts tālākais izglītojošais darbs – semināros un tikšanās reizēs, bet arī notiks datu izpēte, par to, kāda tad īsti ir sekmīga „čipsu” kartupeļu piegādātāja ekonomika. Sākot pievērsties audzēšanai, nevajadzētu „startēt” ar pārāk lielu platību. Lai izvairītos no nevajadzīga riska, pietiks ar 1-2 ha platību. Tad pat pie visnelabvēlīgākajiem scenārijiem zaudējumi nav „būtiski”. Pēc Ilgvara Krūmiņa teiktā, labākās saimniecības jau tagad strādā Skandināvijas audzētāju līmenī. „Latvija var!” arī šajā nozarē. Mērķis ir paplašināt audzētāju loku, lai varētu palielināt saražotās produkcijas apjomu.

Brāļi Ciematnieki savu uzstāšanos sāka ar praktisko kartupeļu rakšanu, izmantojot savu trīs gadus veco „Gimmes” divrindu kombainu SE 150-60. Salīdzinājumā ar diviem vairāk nekā desmit gadu vecajiem diviem „Grimmes” kombainiem, kas jau darbojās šajā laukā, jaunākajam ir vairākas priekšrocības.  Lai arī tā ir ļoti nopietna investīcija, vairāk nekā 100 000 eiro, tā atmaksājusies. Kad kombains ir nobraucis turp un atpakaļ, tad 7 t ietilpīgais bunkurs ir jau teju pilns ar tīriem, kvalitatīviem kartupeļu bumbuļiem – reāla šīs saimniecības vizītkarte. Šajā sezonā ar šo kombainu novākti ap 70 ha kartupeļu, kas tuvojas gandrīz pusei no visām kartupeļu platībām. Šis kombains ir ievērojami saudzīgāks pret kartupeļu bumbuļiem. Izņemot lēzeno bumbuļu pacelšanu no vagas, visa tālākā bumbuļu pārvietošanās, līdz tie nonāk uzkrāšanas bunkurā, ir izteikti horizontālā virzienā, tā līdz minimumam mazinot to bojājumus. Lai arī apkope šim kombainam nav tā ērtākā un lētākā, vienalga pirms katras sezonas tiek nomainīti visi tie mezgli, kas pakļauti lielākajām slodzēm, pat neskatoties uz to, ka varbūt kāda detaļa varētu vēl izturēt. Morāle – drošs darbs sezonas laikā ir vērtīgāks, nekā kādas detaļas ieekonomētā cena. Saimnieki atzīmēja, ka, ja šim kombainam no pieejamā papildus aprīkojuma vēl uzstādītu mazo nevis sīko kartupeļu atdalītāju, tad uz Ādažiem varētu vest 100% standarta kartupeļu bumbuļus, par kuriem reāli uzņēmums samaksā. Vēl viena atziņa, nav jābaidās atstāt uz lauka to, par ko nemaksā, katrs lieks pārvietotais nestandarta produkcijas kilograms arī kaut ko maksā. Abi brāļi arī stingri norāda, ka maksimāli jāievēro audzēšanas tehnoloģija, sākot no lauku izvēles, stādāmā materiāla, mēslojuma, ko lieto. Te izmanto minerālmēslus „Yara” un „Arvi” – vismaz 700 kg/ha, dodot vēl  nelielu papildu mēslojumu pirms Jāņiem. Ar lapu mēslojumiem saimniecībā neaizraujas. Nezāļu apkarošanā saimniecībā vienmēr rūpīgi seko līdzi nezāļu sastāvam, izvēloties atbilstoši tam herbicīdus „Titus 25 d.g.”, „Mistrāls 70 d.g.” kurā aktīvā viela ir metribuzīns, tā pati, kas agrāk bija herbicīdā „Zenkors” . Cīņa ar lakstu puvi ir nopietna, tāpēc  palīdz vismaz trīs dažādu fungicīdu lietošana. Sezonas sākumā tas ir „Ridomils Gold MZ 68 WG”, tālākajā posmā – „Acrobat Plus”, bet pabeigts tiek ar „Širlans 500 e. k.”. Smidzinājumu starplaikus vienmēr koriģē atbilstoši laika apstākļiem. Ir lauki, kuros uznākušo lietavu dēļ nebija iespējams ievērot atbilstošo intervālu, un parādījās lakstu puve. Saimnieki ar ražu ir apmierināti, jo tā tuvojas 40 t/ha, atsevišķos laukos – pat 50 t/ha.

Šāda saimniecība uzskatāmi pierāda, ka iespējams sasniegt pat visaugstākos mērķus, tikai jāstrādā „ar galvu”, nedrīkst nevajadzīgi ekonomēt, jānodrošinās ar kvalitatīvu tehniku, un rezultāti neizpaliks. Savukārt no LLKC puses varu teikt, ka šāda pieredze un pievienotā ekonomiskā analīze būs jānodod vēl plašākam kartupeļu audzētāju lokam reģionos, lai nākotnē ne tikai augtu apjomi, kas tiek piegādāti pārstrādei, bet arī galda kartupeļu raža, lai tā neturētos 16–19 t/ha robežās, bet stabili pārsniegtu 20 t/ha. Uz tikšanos jau ziemas apmācību sezonā!

Māris Narvils,

LLKC vecākais speciālists dārzkopībā