Pievienot komentāru

Veikta Latvijas un Lietuvas lauksaimnieku aptauja par vides jautājumiem. Tika izvaicāti 602 cilvēki, kuri saimnieko Lielupes un Ventas upju baseinu teritorijā.

Aptauja notika projekta „Lielupes un Ventas upju baseinu apgabala lauksaimnieku aptauja vides jomā un upju monitorings” (Live River Basins) ietvaros 2014. gada sākumā.

Latvijas lauksaimniekus aptaujāja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti. Aptaujas mērķis bija noskaidrot lauksaimnieku viedokli par lauksaimniecības radīto ietekmi uz ūdens kvalitāti, esošajiem vides aizsardzības pasākumiem, lauksaimnieku iespējām un vēlmi realizēt papildus vides aizsardzības pasākumus un noskaidrot viedokli par pasākumu efektivitāti. Pētījuma rezultāti demonstrē lauksaimnieku uzskatus par prioritāriem agrovides pasākumiem un sniedz pamatojumu to iekļaušanai upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kā arī pievērš sabiedrības uzmanību lauksaimnieciskā piesārņojuma nozīmei.

Upju piesārņojums no lauksaimnieciskās darbības – ko par to domā lauksaimnieki?

Visi aptaujātie Latvijas un Lietuvas lauksaimnieki atzīst, ka lauksaimniecība ietekmē pazemes un virszemes ūdens kvalitāti. No Latvijas lauksaimniekiem 57% uzskata, ka lauksaimniecība veido tikai 10% no kopējā piesārņojuma apjoma, savukārt 53% no visiem Lietuvas lauksaimniekiem domā, ka lauksaimniecības radītā ietekme veido 10–50% no visa kopējā ūdens piesārņojuma.

Obligāto vides aizsardzības pasākumu realizēšana

Viens no svarīgākajiem obligātiem pasākumiem ir vides aizsardzības prasībām atbilstošas kūtsmēslu un vircas krātuves izveide un mēslošanas plānošana, kas netiek  īstenots visās saimniecībās. Mēslu krātuves ierīkojušas 43% Latvijas un 61% Lietuvas saimniecību, vircas krātuves – 66% Lietuvas un tikai 22% Latvijas saimniecību, savukārt mēslošanas plānus sagatavojušas 64% Latvijas saimniecību Lielupes baseina  teritorijā un 33% Lietuvas saimniecību.

Iemesli, kas traucē realizēt vides aizsardzības prasības

Par galveno iemeslu, kāpēc netiek ievērotas vides prasības, lauksaimnieki min obligāto pasākumu realizēšanas augstās izmaksas, nepietiekošu nacionālo finansiālo atbalstu šo pasākumu realizēšanai un birokrātiskos šķēršļus, lai saņemtu kompensāciju par šo pasākumu realizēšanu. Lauksaimnieki tāpat ir atzinuši, ka viņiem vēl aizvien trūkst informācijas par vides aizsardzības pasākumu efektivitāti.

Lauksaimnieku viedoklis par vides aizsardzības prasību efektivitāti

Lielākā lauksaimnieku daļa, kas saimnieko Lielupes un Ventas upju baseinos, par efektīgākajiem vides aizsardzības pasākumiem uzskata kūtsmēslu un vircas krātuvju ierīkošanu, mēslošanas tehnoloģiju uzlabošanu, atbilstošu mēslošanas normu piemērošanu un mēslošanas plāna sagatavošanu un realizēšanu.

Papildus vides aizsardzības pasākumu ieviešana

Anketā lauksaimnieki sniedza atbildes par gatavību realizēt 12 papildu pasākumus. Aptaujas rezultāti apliecina, ka Latvijā daudz vairāk lauksaimnieku nekā Lietuvā jau ir realizējuši norādītos papildus pasākumus. Populārākais no tiem abu valstu lauksaimniekiem bija kultūraugu mēslošana ar plānotajai ražai atbilstošām mēslošanas normām (realizējuši Latvijā 67% un Lietuvā – 35% respondentu).

Liela Latvijas lauksaimnieku daļa (24% respondentu) apgalvoja, ka piekristu ieviest augu maiņu un veikt barības vielu bilances aprēķinu. Savukārt, Lietuvas lauksaimnieki labprātāk ieviestu pasākumu „zaļās platības” ziemas periodā  (28% respondentu) un uzlabotu mēslošanas tehnoloģijas (27% respondentu).

Pasākums, kuru realizētu lielākā Lietuvas un Latvijas lauksaimnieku daļa, ja par to saņemtu atbilstošu kompensāciju, būtu papildus buferjoslu ierīkošana aramzemē gar virszemes ūdensobjektiem (Latvijā – 53 % un Lietuvā – 32 % respondentu).

Vairāk nekā puse no aptaujātajiem Latvijas lauksaimniekiem nepiekristu pāriet no integrētās uz bioloģisko saimniekošanu, aramzemes pārvērst ekstensīvās pļavās un ierīkot mitrzemes. Vairāk nekā puse Lietuvas lauksaimnieku nepiekristu aramzemes pārvērst par ekstensīvām pļavām (atbildēja 53% respondentu).

Sazinieties, ja Jums ir papildu jautājumi vai komentāri:

• Ilze Skudra, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, e-pasts: ilze.skudra@llkc.lv
• Simons Valatka, VšĮ „Aplinkos apsaugos politikos centras”, tālr.: 8 (5) 272 8936, e-pasts: simonas@aapc.lt

Projekts tiek finansēts no Eiropas Reģionālās Attīstības fonda Latvijas un Lietuvas pārrobežas sadarbības 2007-2013. gada programmas līdzekļiem. Projektu īsteno Všį „Aplinkos apsaugos politikos centras” [Sabiedriskā organizācija „Apkārtējās vides aizsardzības politikas centrs”] (Lietuva), Všį Lietuvos žemės ūkio konsultavimo tarnyba [Sabiedriskais uzņēmums „Lietuvas lauksaimniecības konsultāciju dienests”] (Lietuva), Latvijas Universitātes bioloģijas institūts un Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs.