Jūs atrodaties šeit
Pievienot komentāru
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības ekspertu veiktie apsekojumi liecina, ka ziemāju stāvoklis visā valstī vērtējams kā vidēji labs. Aizvadīto sezonu LLKC eksperti novērtē kā smagu, taču norāda – graudu cena pēc provizoriskiem aprēķiniem ir augstāka par pašizmaksu.
Šis rudens ziemāju sējai nebija tik labvēlīgs kā pērnais, tādēļ daudzās saimniecībās septembra lietavu dēļ graudaugus neizdevās iesēt laicīgi – līdz 20. septembrim. Līdz ar to ir sējumi, kas nav paguvuši labi attīstīties, taču, ja ziema nebūs pārāk barga, topošai ražai tas nekaitēs.
Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms: „Šogad ziemāju sēju daudzās saimniecībās aizkavēja vēlā vasarāju novākšana, tādēļ būtu gribējies, ka ziemas kviešu sējumi būtu labāk sacerojuši, kas dotu pamatu labākām ražām.”
Oskars Balodis norāda, ka vasarāju vēlākas novākšanas dēļ daļa saimniecību nepaguva iesēt ziemas rapšus tādās platībās, kā bija plānojušas. LLKC prognozē, ka kopumā valstī šoruden apsētās ziemas rapša platības būs vismaz par 20% mazākas nekā pērn. Atgādināsim, ka ziemas rapsis Latvijā ir viens no ekonomiski ienesīgākajiem kultūraugiem.
Aizvadīto graudu sezonu LLKC eksperti vērtē kā smagu – 2013./2014. gada ziemas kailsala dēļ bija jāpārsēj 70–80% ziemas rapšu un 60–70% ziemas graudaugu. Pārsēšanas izmaksas vidēji veidoja 100 eiro uz ha, neskaitot 2013. gadā ziemāju sējā ieguldīto. Pozitīvi, ka vasarāju ražas šogad bija izcilas, taču ražas novākšanas laiks bija sarežģīts – lielais nokrišņu daudzums aizkavēja graudaugu novākšanu un līdz ar to graudu kvalitāte pasliktinājās, nācās kult izteikti mitrus graudus, kas palielināja graudu kaltēšanas izmaksas.
Izvērtējot izmaksas un ieņēmumus, LLKC pēc provizoriskiem aprēķiniem secina, ka graudu cenas šajā sezonā nav zem pašizmaksas. Jāatgādina, ka iepriekšējos trijos gados graudu cenas bija rekordaugstas. Šobrīd graudu cenai ir tendence nedaudz pakāpties, bet joprojām cenas svārstības ir ļoti grūti prognozējamas.
Ar finansiālām grūtībām saskaras tās saimniecības, kas nebija laukus apdrošinājušas pret ziemošanas risku. Jāatceras, ka arī šogad katram lauksaimniekam bija iespēja laukus apdrošināt, turklāt valsts atbalsts sedz 50% no apdrošināšanas polises kopējām izmaksām.
Informāciju sagatavoja:
Iveta Tomsone,
LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja,
tālr.: 26004506,
