Pievienot komentāru

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi jaunu noteikumu projektu par īpašām vides prasībām piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs. Jaunajā noteikumu projektā tiek noteikts pārejas perioda pagarinājums dzīvnieku novietnes nodrošināšanai ar kūtsmēslu krātuvi.

Līdz šim bija noteikts, ka līdz 2014. gada 27. jūlijam lauksaimniekiem bija jānodrošina kūtsmēslu uzglabāšanu vides prasībām atbilstošās krātuvēs. Ņemot vērā būtiskus apstākļus, tostarp ekonomisko krīzi un lauksaimniecības produkcijas cenas kritumu, daudzas saimniecības nevarēja nodrošināt šo prasību izpildi. Zemkopības ministrija vērsās EK ar lūgumu rast iespēju pagarināt šīs prasības izpildes termiņu.

Noteikumi paredz, ka dzīvnieku novietnē no 15 dzīvnieku vienībām un īpaši jutīgajās teritorijās no 10 dzīvnieku vienībām krātuve jānodrošina līdz 2016. gada 31. decembrim, savukārt dzīvnieku novietnē no 10 – 15 dzīvnieku vienībām un īpaši jutīgajās teritorijās no 5 – 10 dzīvnieku vienībām – līdz 2017. gada 31. decembrim. Šis izpildes termiņa pagarinājums netiek attiecināts uz tām dzīvnieku novietnēm, kurās tiek iegūti šķidrie vai pusšķidrie kūtsmēsli.

Ņemot vērā to, ka Latvijā ir liels skaits mazo saimniecību, kurās atrodas mazāk par 10 dzīvnieku vienībām un mazāk par piecām dzīvnieku vienībām, ja dzīvnieku novietne atrodas īpaši jutīgajās teritorijās, arī šīm saimniecībām tiek noteiktas prasības pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanai. Uzglabājot pakaišu kūtsmēslus pie dzīvnieku novietnes, būs jāizveido pamatne, lai pasargātu no kūtsmēslos esošā šķidruma iesūkšanās gruntī un noteces, kā arī vircas uzglabāšanai nepieciešama speciāli ierīkota tvertne.

Noteikumu projektā paredzēts, ka dzīvnieku novietnē, kurā pakaišu kūtsmēslus uzkrāj dziļajā kūtī un saimniecībā, kurā gaļas liellopi un savvaļas sugas dzīvnieki, produkcijas ieguvei, pastāvīgi tiek turēti āra apstākļos norobežota vidē vai vietā, nav nepieciešama krātuve kūtsmēslu uzglabāšanai. Tāpat tiek noteikts, ka pakaišu kūtsmēslus, kurus uzkrāj dziļajā kūtī, nodrošinot sausnas saturu vismaz 45%, pieļaujams uzglabāt ārpus dzīvnieku novietnes ne ilgāk kā 24 mēnešus. Novietojot pakaišu kūtsmēslus ārpus dzīvnieku novietnes (dziļās kūts), kūtsmēslu uzglabāšanas laukuma pamatni veido no ūdensnecaurlaidīga materiāla. Noteikumu projektā arī noteikta prasība, ka, būvējot lagūnas tipa krātuvi, jāierīko drenāža, lai varētu nodrošināt krātuves uzraudzību, veicot pazemes ūdeņu kvalitātes mērījums.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu EK direktīvas attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu ar nitrātiem, kas cēlušies no lauksaimnieciskas darbības, prasību atbilstošu piemērošanu Latvijas tiesību aktos.

Paredzams, ka jaunais noteikumu projekts aizstās šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta (MK) 2004. gada 27. jūlija noteikumus Nr. 628 „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”. Plašāka informācija par MK noteikumu projektu „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”, ko ceturtdien, 6. novembrī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē, pieejama MK mājaslapā: saite. Noteikumu projekts vēl tiks skatīts valdībā.

ZM informācija