Pievienot komentāru

LLKC Lopkopības kompetenču centrs un Lopkopības nodaļas speciālisti „Zālēdāju projekta” ietvaros demonstrējumu tīkla saimniecībās vasaras sezonā rīko fermu dienas. Pirmās no tām notika 30. aprīlī zemnieku saimniecībā „Upmalu mājas” Riebiņu novadā, Galēnu pagastā. Pasākums bija plaši apmeklēts –  piedalījās zemnieki, LLKC speciālisti un firmu pārstāvji.

Šajā saimniecībā ierīkots demonstrējums „Dažādās veģetācijas fāzēs pļautas zāles skābbarības kvalitātes vērtējums un sagatavošanas tehnoloģiju salīdzinājums slaucamo govju saimniecībās”. Pasākumu vadīja LLKC Lopkopības kompetenču centra lopkopības speciāliste Silvija Dreijere.

Vispirms saimnieks Aldis Meikulāns iepazīstināja ar „Upmalu māju” saimniecisko darbību. Viņš 1992. gadā nodibināja saimniecību un sāka nodarboties ar piena lopkopību. „Upmalu mājas” apsaimnieko 115 ha zemes, no kuras 10 ha sēj ziemājus, pārējie ir zālāji. Saimniecības ganāmpulkā atrodas 34 slaucamas Holšteinas melnraibās šķirnes govis, no kurām slauc 8500 kg piena gadā. Iegūtos bullēnus nobaro un realizē. Saimniecībā lielu nozīmi pievērš zālājiem, katru gadu zināmu sēto zālāju platību saimniecība atjauno.

Pasākuma laikā tika demonstrēta zālāju sēja ar paredzēto pirmssējas sagatavošanas pasākumu programmu. Sējmašīna pirms sējas tika noregulēta, tika aprēķināta un noprecizēta izsējas norma. Aldis Meikulāns pastāstīja, ka saimniecība strādā ar zālāju maisījumu Grass Max, kas ietver trīs dažādu veidu airenes, kas šajā maisījumā ir kā virsaugs, un divu veidu āboliņu. Pirms zālāju ierīkošanas vēlams uzart augsni, tad padarīt to irdenu (diskot, kultivēt), lai varētu veikt kvalitatīvu sēju un labi notiktu sēklu dīgšana.

LLU profesors Dr. agr. Aleksandrs Adamovičs atgādināja, ka katrā saimniecībā būtu vēlams aprēķināt zālāju sēklu saimniecisko lietderību, lai noteiktu sēklas izsējas normu. Nedrīkst aizmirst par iesēto zālāju optimālu pļaušanas laiku, t. i., stiebrošanas – vārpošanas fāzē. Īpaši lielās saimniecībās vēlams ierīkot zālājus pēc dažādiem augu attīstības laikiem:  agrīnākus, vidējus un vēlīnus zālaugu maisījumus. Ierīkojot zālājus. vispirms jānoskaidro augsnes agroķīmiskais sastāvs.

LLKC Lopkopības nodaļas konsultants-eksperts veterinārmedicīnā Dainis Arbidāns informēja, par šopavasar īpaši aktuālām vides aizsardzības prasībām, kas saistītas gan ar augkopību, gan lopkopību. Viena no tām ir kūtsmēslu apsaimniekošana. Kā zināms, 28. jūlijā beigsies Latvijai atvēlētais desmit gadu pārejas periods, un pilnībā jāsāk ievērot MK noteikumi „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”. Tas nozīmē, ka dzīvnieku novietnēs, kurās ir virs piecām dzīvnieku vienībām īpaši jutīgās teritorijās un virs desmit ārpus vides jutīgās teritorijas Latvijā obligāti jābūt izbūvētām prasībām atbilstošām kūtsmēslu krātuvēm.

LLKC Kompetenču centra lopkopības speciāliste Silvija Dreijere, pastāstīja, ka ikviens zemnieks savā saimniecībā ar vienkāršiem līdzekļiem var noteikt zālāju ražību. Tam nepiepieciešama tikai mērlente, svari un šķēres. Vispirms iemēra 1 m2 lielu zāles platību, pēc tam to ar šķērēm nogriež tādā augstumā, kā paredzēts pļaut vai ganīt. Tad nogrieztās zāles ieguvumu nosver, pareizina ar koeficientu 10 un iegūst zāles ražību vienam hektāram. Šādu procedūru veic, ejot pa lauku vairākās vietās, no iegūtajiem rezultātiem aprēķina vidējo. Tā pirms katras ganību porcijas ierīkošanas var novērtēt zāles ražību. Vasarā tā noteikt gada vidējo zelmeņa ražību un analizēt zālājus gan pēc vecuma, zālaugu sastāva, gan mēslošanas veida.

Produkcijas ražošanas pašizmaksa ir uzņēmuma darbības efektivitātes rādītājs, par to stāstīja LLKC Preiļu konsultāciju biroja ekonomikas speciāliste Mārīte Vucanlazdāne. Lielākos izdevumus saimniecībās veido lopbarība, nereti pašražotās barības nepietiek, tā jāiepērk. Tāpēc, sagādājot kvalitatīvāku pašražoto lopbarību, varētu saimniekot ekonomiskāk.

Lai dzīvnieku īpašnieki varētu efektīvāk apsaimniekot ganāmpulkus, jāpanāk straujāks saražotās produkcijas kāpums un jāpalielina konkurētspēja. Tāpēc tika izveidots lopbarības analīžu rezultātu apkopojums jeb atjaunots katalogs, ar kuru iepazīstināja LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa.

Pasākuma dalībniece Andžela Gičevska-Studāne no zemnieku saimniecības „Pārupes 1” Ilūkstes novada Eglaines pagastā: – Kopumā bija interesanti apmeklēt šo pasākumu tāpēc, ka vispirms saimnieki stāstīja par savu pieredzi, bet pēc tam speciālisti komentēja viņu saimniekošanas metodes. Man pašai būtisks bija atziņas apstiprinājums, ka nav nepieciešams pirkt dārgu lopbarību, bet primārais ir tauriņziežu audzēšana savā saimniecībā un sagatavošana lopbarībai, dzīvnieku barošanai netērējot lielus ieguldījumus.