Pievienot komentāru

Preiļos notika seminārs par zāles skābbarības kvalitātes vērtējumu un sagatavošanas tehnoloģijām Zālēdāju projekta demonstrējumu saimniecībās 2014. gada sezonā.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Lopkopības kompetenču centra un Lopkopības nodaļas demonstrējuma „Dažādās veģetācijas fāzēs pļautas zāles skābbarības kvalitātes vērtējums un sagatavošanas tehnoloģiju salīdzinājums slaucamo govju saimniecībās” seminārs notika 21. janvārī Preiļos.

Pasākumā piedalījās 48 dalībnieki, tai skaitā zemnieki, LLKC speciālisti, firmu pārstāvji, studenti un skolēni.

Pasākumu atklāja LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere, kura runātāja klātesošos iepazīstināja ar praktiskā demonstrējuma mērķi, kas ir sniegt saimniecību īpašniekiem zināšanas zālāju ierīkošanā, kopšanā, lopbarības sagatavošanā, kā arī tās efektīvā izmantošanā. Tāpēc LLKC Zālēdāju projekta uzdevumi ir sniegt piena lopkopībā strādājošajiem zināšanas par kvalitatīvu zālāju ierīkošanu, rupjās lopbarības sagatavošanu un izēdināšanu atkarībā no govs ražības un dzīvnieku fizioloģiskā stāvokļa, jo īpaši, ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju piensaimniecībā. Šis seminārs ir kā dabisks cikla starpposms, kad varam izvērtēt pagājušajā sezonā sagatavoto skābbarību gan z/s „Gribolva”, gan z/s „Upmalu Mājas”, kas ir šī demonstrējuma saimniecības. Katrā no šīm saimniecībām 2014. gada sezonā tika organizēta fermu diena, tā kā interesenti varēja sekot līdzi visiem rupjās lopbarības plānošanas, augsnes sagatavošanas, botāniskā sastāva izvērtēšanas un citiem ar rupjo lopbarību saistītiem procesiem.  Runātāja uzsvēra, ka nozīmīga ir konsultantu un zinātnieku sadarbība ar saimniecību īpašniekiem – tiešajiem lopbarības gatavotājiem.

Liela daļa semināra apmeklētāju bija apkārtējo pagastu piensaimniecību saimnieki – tiešie lopbarības gatavotāji.

Silvija Dreijere semināra dalībniekiem sniedza informāciju, par to, ka rentablas piensaimniecības pamats ir labas kvalitātes skābbarība, un atgādināja, ka tas, cik vesela govs spēj uzņemt barību, ir atkarīgs no barības kvalitātes. Tāpēc svarīgi ir ne tikai sagatavot tīrumu, iesēt sēklu, attiecīgi kopt un mēslot, bet arī laikus novākt.

1. attēls

 Augu attīstības ietekme uz barības uzņemšanu

Augiem sasniedzot ziedēšanas sākumu un stiebrošanas beigas, zālāju ražības kvalitāte samazinās.

Demonstrējuma saimniecībās skābbarību gatavoja rituļos, tranšejās un stirpās. Pavisam kopā tika paņemti un izanalizēti 14 skābbarības paraugi. No skābbarības, kas gatavota ar rituļu tehnoloģiju, – 6 paraugi ar vidējo sausnu 27,6%, no skābbarības, kas gatavota tranšejā, – 2 paraugi ar vidējo sausnu 31,3%, un no skābbarības, kas sagatavota stirpās, – 6 paraugi ar vidējo sausnu 29%. Demonstrējuma saimniecības vasaras periodā govis gana, un ar rituļu tehnoloģiju sagatavo tika to lopbarības daudzumu, kas nepieciešams piebarošanai ganību periodā, un tikai zālājus kas ir jānopļauj ļoti agri, vai tajos periodos, kad pļaujamās platības ir nelielas.

Silvija detalizēti pastāstīja par skābbarībai paredzētās masas smalcināšanu, slāņu veidošanu, blietēšanu un nosegšanu. Lai sagatavotā masa būtu kvalitatīva, ir jāapzinās procesi, kas to ietekmē (zaļās masas mitrums, zāles garums, gaisa izspiešana, cukuru daudzums zālē, baktēriju klātbūtne).

2. attēls

Skābbarības fermentēšanās fāzes

Turpmākajā semināra gaitā klātesošie tika iepazīstināti ar skābbarības rādītājiem no 1. pļāvuma, kas sagatavota no 23.05.2014.–7.06.2014. un kurai proteīna līmenis sausnā svārstījās no 16,3–12,1%, un 2. pļāvuma skābbarību, kura gatavota no 02.07.2014.–19.07.2014 un kur proteīna līmenis sausnā svārstījās no 16,4–11,2%

Uldis Osītis, Dr. agr., asoc. Prof. Emeritus klātesošos iepazīstināja ar pefNDF, un kā to izmanto slaucamo govju barības devu sastādīšanai.

Viens no rādītājiem, kas nosaka rupjās barības kvalitāti, kokšķiedras saturu. To raksturo neitrāli skalotā kokšķiedra NDF. Uz 100 kg dzīvmasas govs spēj apēst 1,2 kg NDF. Agri pļautas zāles skābbarības sausnā NDF saturs ir ap 40%, bet, novilcinot zāles pļaušanu, NDF saturs var pārsniegt 65–70%, tāpēc govij silē dažkārt paliek daudz šādas barības, jo govs fizioloģiski to nespēj uzņemt.

Fizikāli efektīvas kokšķiedras (peNDF) koncepciju ieviesa, lai novērtētu NDF fizikālos raksturlielumus (daļiņu izmēra lielumu), kas ierosina atgremošanas aktivitāti. Šī koncepcija pamatojas uz hipotēzi, ka barības kokšķiedras garās daļiņas (>1 cm) veicina atgremošanu un siekalu izdalīšanos. Tas palīdz neitralizēt skābes, kas rodas spurekļa fermentācijas procesos.

Kokšķiedra, kas veicina atgremošanu, tiek uzskatīta par fizikāli efektīvu – peNDF.

 peNDF saturu barības devā var noteikt, reizinot NDF satura, kas  izteikts procentos, devas sausnā ar t. s. fizikālās efektivitātes faktoru pef. 

pef vērtība svārstās no 0 līdz 1, to aprēķina kā to daļiņu proporcionālo summu, kas paliek uz Pensilvānijas universitātes barības daļiņu separatora sietiem (daļiņu seperatora siets) ar izmēru 19 un 8 mm.

DAĻIŅU SEPERATORA SIETA 1996. gada modelis saturēja divus sietus ar 19 un 8 mm sietu caurumiem. Uz 19 mm sieta uztvēra daļiņas, kas, iespējams, peld spurekļa šķidrajā masā, kurām vēl nepieciešama sasmalcināšana, un tās veicina gremokļa veidošanos. Teorētiski tās veicina spurekļa bufersistēmas veidošanu un palīdz noturēt spurekļa pH.

Uz 8 mm sieta paliek rupjās barības daļiņas, kas spureklī veido visu uzņemtās barības slāni. Tās mazāk tiek pakļautas atgremošanai, ātrāk hidratējas, un spurekļa mikroorganismi tās ātrāk noārda. Tomēr gremokļa veidošana, atgremošana un daļiņu hidratēšanās ir atkarīga no šīs rupjās lopbarības frakcijas sagremojamības.

Separatora 2013. gada modelis papildināts vēl ar 4 mm sietu. Uz tā uztver sīkas rupjās barības daļiņas, bet tās maz pakļautas atgremošanai un ātri noārdās mikrobu darbības rezultātā. Noteikti jāievēro, ka uz šī sieta uztver barības devai pievienoto dažādo piedevu sīkās daļiņas. Atsevišķos gadījumos šīs frakcijas rādītāju tāpēc neņem vērā, nosakot peNDF.

3. attēls

Daļiņu izmēri un to daudzums (%) uz seperatora sietiem    

Noteikts rupjās barības daļiņu garums ir nepieciešams raksturīgo spurekļa funkciju nodrošināšanai. Samazināts daļiņu garums saīsina atgremošanas laiku, samazinās izdalīto siekalu daudzums, un tas savukārt samazina spurekļa pH vērtību. Ja daļiņu garums ir pārāk liels, govs ļoti šķiro piedāvātās barības maisījumu, un apēstā barība ļoti atšķiras no aprēķinātās un piedāvātās barības devas.

Ja barības maisījums satur daudz ļoti sīku barības daļiņu, tas jau ir priekšnoteikums spurekļa acidozes un citu ar to saistītu problēmu izcelsmei.

Seperatora sieti rada objektīvas iespējas uzlabot augstražīgu slaucamo govju ēdināšanas rutīnu un principus.

Silvija Dreijere iepazīstināja ar sagatavotajām barības devām, kurās tika izmantota demonstrējuma saimniecībās sagatavotā skābbarība. Tika rēķinātas katras barības devas izmaksas. Barības devas izmaksas uz katru piena kilogramu atkarībā no skābbarības mainās par 3 centiem, jeb, rēķinot uz izslaukumu 30 kg no govs dienā, par 1 eiro uz govi dienā. Savukārt, ja tā ir saimniecība ar 100 slaucamām govīm, tad visā ziemošanas periodā zaudējums veido ap 20 tūkstošiem eiro! 

Mārīte Vucenlazdāne, LLKC Preiļu konsultāciju biroja vadītāja, iepazīstināja ar demonstrējuma saimniecību pienu pašizmaksu aprēķiniem un piedāvāja klātesošajiem praktisku piemēru viena piena kilograma pašizmaksas aprēķinam. Liela daļa piensaimniecībā strādājošo vidējo un mazo saimniecību piensaimnieki piena pašizmaksu nerēķina, vai to dara salīdzinoši pavirši. Līdz ar to laikā, kad piena cena nav iepriecinoša, neapzinās pozīcijas, kuras varētu un vajadzētu ierobežot, bet bieži nodara kaitējumu saimniecībai ilgtermiņā, ekonomējot to, kas sāpīgi var ietekmēt ražošanas procesus nākotnē.
 

Pauls Sermais, z/s „Gribolva” saimnieks, dalījās pieredzē par to, ka sagatavotās skābbarības stirpām un tranšejām nedrīkst ekonomēt plēvi, paskaidroja, kā labāk nostiprināt stirpas un kaudzes, lai nepiekļūtu gaiss. Pauls pastāstīja, ka visas skābbarības stirpas viņš norobežo ar žogu pinumu, lai meža zvēri nesabojā plēvi un līdz ar to arī barību. 

Aldis Meikulāns, z/s „Upmalu Mājas”, atzīmēja, ka, nemēslojot zālājus, nevar cerēt uz labu un kvalitatīvu augu ķīmisko sastāvu un līdz ar to uz labu skābbarību. Tāpat runātājs atzīmēja tehnikas nozīmi gan zālājus sējot, gan novācot.

Pasākuma dalībniekiem bija iespēja uzdot jautājumus gan profesoram, gan konsultantiem un saimniekiem, ko daudzi labprāt izmantoja.

Anita Siliņa,