Pievienot komentāru

Gada pārskatu sagatavošanu reglamentē Gada pārskatu likums.

Šis likums attiecas uz Latvijā reģistrētām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Latvijā reģistrētām Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām un Eiropas komercsabiedrībām, kā arī uz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku (zvejnieku) saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 000 eiro. Likums atļauj gada pārskatus gatavot arī individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku (zvejnieku) saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 300 000 eiro.

Ja pārskata periods sakrīt ar kalendāro gadu, tad 2014. gada pārskata iesniegšanas termiņš ir 2015. gada 30. aprīlis.

2014. gada pārskats ir pirmais, kas jāsagatavo eiro. Tā kā gada pārskatā ir jānorāda gan kārtējā, gan iepriekšējā perioda salīdzināmie rādītāji (kas iepriekšējā pārskatā tika norādīti latos), tad jāņem vērā, ka 2013. gada salīdzināmie dati ir jāpārrēķina no latiem uz eiro.

Visu rādītāju pārrēķināšanai jāņem vērā konvertācijas kurss 1 eiro = 0,702804 lati. Ja lati jāpārrēķina uz eiro, tad parasti tiek piemērots aprēķins, ka 1 lats = 1,422872 eiro.

Pirms tiek gatavots pārskats, jāpārbauda, vai visi kontu atlikumi uz pārskata perioda sākumu ir pareizi pārrēķināti no latiem uz eiro. Jāņem vērā, ka ne vienmēr kāda bilances posteņa summas matemātisks pārrēķins sakritīs ar to aprēķinu, kas iegūts, pārrēķinot atsevišķas pozīcijas, kas veido posteņa kopsummas. Piemēram, uzņēmumam ir trīs debitori, kuru parādu atlikumus pārrēķinot, iegūstam šādu informāciju:

Grāmatvedībā tiks uzskaitīts katrs atsevišķais parāds – un to kopējā summa būs 3422,71 eiro nevis 3422,72 eiro, kā sanāktu, ja tiktu pārrēķināta vienkārši visu parādu kopējā summa.

Salīdzinot norēķinus ar darījumu partneriem, īpaši uzmanīgi jāskatās, vai kādos maksājumos kļūdas dēļ lati nav uztverti par eiro vai otrādi.

Tāpat jāpievērš uzmanība tam, lai pārrēķinot sakristu visu pamatlīdzekļu uzskaitītās vērtības (iegādes vērtība, uzkrātais nolietojums) ar to, kādas summas pēc pārrēķināšanas norādītas pamatlīdzekļu uzskaites kontos.

Salīdzinot datus ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, jāņem vērā, ka dati līdz 31.12.2013. ir norādīti latos, bet pēc šī datuma – eiro.

Katrā ziņā gada pārskata gatavošana vienmēr ir nopietns darbs, kas jādara atbildīgi. Bet šogad šis darbs prasīs dubultu uzmanību, – lai visi dati tiktu pārrēķināti korekti un lai vēlāk nebūtu jāveic nevajadzīgi kļūdu un nepilnību labojumi.

Linda Puriņa,

LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja