Pievienot komentāru

Pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem, pēdējās nedēļas laikā zāle ir sākusi augt ievērojami straujāk. Vietām Latvijā nolijušais lietus un salīdzinoši augstā gaisa temperatūra +25 līdz  +280C ir nākusi par labu tam, lai veidotos gana kupls un bagātīgs zelmenis.

Zelmeņi, kuros lielākoties ir kvalitatīvas stiebrzāles, intensīvi strādājošajās saimniecībās tika sagatavoti skābbarībā jau pagājušajā nedēļā. Šonedēļ kultivētie zālāji ar stiebrzāļu pārsvaru ir obligāti jāpļauj un jāgatavo skābbarība. Zāle ir jāapvītina, jo sausnas saturs ir ap 15%. Kokšķiedras rādītāji zālājos pagājušajā nedēļā (NDF) bija aptuveni 35 līdz 40% no sausnas.

Āboliņa un lucernas lauki visticamāk būs pļaujami nedēļas nogalē.

Veicot lauku apsekošanas no 21. līdz 25. maijam dažādos novados, konstatēts, ka liela daļa kultivēto zālāju pēc veģetācijas attīstības ir sasnieguši stiebrošanās stadiju. Pļaušanai paredzētajos laukos zālaugi ir līdz 50 cm gari, un to attīstību sekmējuši gan laika apstākļi, gan mēslojuma veids.

Dabīgajās pļavās timotiņš, kamolzāle un skarenes gatavojas ziedēšanai, lapsaste jau zied.

Tabulā ir apkopoti zālāju ražības rezultāti no dažādām Latvijas vietām. Atšķirības ražībā ir ne tāpēc, ka klimatiskie apstākļi būtu ļoti atšķirīgi, bet vairāk to nosaka zālāju apsaimniekošanas atšķirības dažādās saimniecībās.

Zālāju ražības noteikšana

Katrs pats savā saimniecībā pavisam vienkārši var noteikt savu zālāju ražību.

Laukā izvēlas 1 m2 lielus lauciņus, kuri pārstāv attiecīgo botānisko sastāvu. Zāli pļauj ar izkapti, griež ar šķērēm vai plūc ar roku 5–6 cm (pļaušanas) augstumā sausā laikā, pēc rasas nožūšanas un ne vēlāk kā pirms saules rieta. Pirmparaugus noņem no lauka 3 līdz 5 vietās un nosver. Tad aprēķina vidējo 1 m2 svaru kilogramos, pareizina ar koeficientu 10 un iegūst zāles ražību (t/ha).

Daiga Baltiņa un Silvija Dreijere,
LLKC Lopkopības nodaļa