Pievienot komentāru

Ar negaidīti lielu saimnieku interesi – kopumā 90 dalībniekiem – šonedēļ Aizkrauklē sākušās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Lopkopības kompetenču centra rīkotās Zālēdāju projekta Fermu dienas.

Pirmajā tikšanās reizē eksperti sniedza vispārēju ieskatu gaļas nozares attīstībā, norādot, ka gaļas lopu skaitam Latvijas ganāmpulkos ir tendence pieaugt.

Anita Siliņa, LLKC Lopkopības Kompetenču centra vadītāja: “Ļoti daudz pērn bijis gaļas lopu krustojumu, palielinājies arī Šarolē šķirnes dzīvnieku skaits. Diemžēl Latvijā ar liellopu gaļu joprojām saprot brāķētu piena lopu nodošanu. Tāpat ievērojamas ir atšķirības starp cenām par gaļu un teļiem Latvijā un Eiropas Savienībā (ES). Pērn liellopu gaļas cena Latvijā bijusi 167,06 eiro par 100 kilogramiem gaļas, bet ES – 272,13 eiro. Savukārt teļa vidējā iepirkuma cena Latvijā bijusi 190,20 eiro salīdzinājumā ar 387,42 eiro ES.”

LLKC eksperti mudināja saimniekus apzināties, ka būtiski ir pareizi veikt pašizmaksas aprēķinu, tajā iekļaujot kā saražotās gaļas apjomu, peļņu kopā ar saņemtajiem atbalstiem un pašus atbalstus, tā arī visas pārējās izmaksas, kas saistītas ar dzīvnieku uzturēšanu, darbinieku algošanu, tehnikas nolietojumu un energoresursu izmantošanu.

Savukārt  SIA “Izsoļu nams” vadītājs Kaspars Ādams aicināja gaļas lopu saimniekus koncentrēties uz kvalitatīvas liellopu gaļas ieguvi ilgtermiņā, kas nodrošinātu arī nepārtraukti labus ienākumus par katru izaudzēto lopu.

Kaspars Ādams, SIA “Izsoļu nams” vadītājs: “Lai gan pašlaik gaļas lopus daudz pieprasa Turcija, es neieteiktu koncentrēties tikai uz šo tirgu, jo eksports uz Turciju veido vien 40%, pārējie 60% nonāk Eiropas tirgū. Turklāt dzird runājam, ka turki savu tirgu Eiropas liellopiem atkal varētu slēgt. Būtiska ir arī šķirņu izvēle. Ja Turcija vēlas Herefordas un Angus lopus, par tiem maksājot divus eiro kilogramā, tad ES šī šķirne pārlieku neinteresē un par to maksā vien 1,80 eiro. Jāpatur prātā, ka Eiropā vispieprasītākās ir Šarolē un Limuzīnas šķirnes lopu gaļa. Savukārt tiem piensaimniekiem, kuri apsver pāriešanu no piena uz gaļas govīm, der atcerēties, ka krustojot dzīvniekus, vien pēc četrām paaudzēm var iegūt kvalitatīvu gaļas lopu. Turklāt – šādus krustojumus pērk vien Turcija, bet Eiropas pircēji to nevēlas.”

Tikmēr agronomijas zinātņu doktore Biruta Jansone saimniekiem lūdza rūpēties par pilnvērtīgu daudzgadīgo zālāju apsaimniekošanu, jo, tikai pareizi izvēlēti, tie ir pamats kvalitatīvai lopbarības bāzei gaļas liellopu audzēšanā un nerada zaudējumus saimniecībai.

Biruta Jansone, Dr. agr.: “Diemžēl gaļas lopu audzētāji reti veic kādu ļoti būtisku darbiņu – augšņu agroķīmisko izpēti. Taču šie dati ir ārkārtīgi svarīgi, izvēloties piemērotus augus katram augsnes tipam. Skābā zemē, kur pH ir līdz 5,5, vienīgais, kas labi augs no tauriņziežiem, būs bastards, baltais āboliņš un vanagnadziņi, bet no stiebrzālēm – tikai timotiņš. Ja šādā augsnē iesēsiet ko citu, tas neaugs, nauda būs nosviesta zemē, un visu nāksies darīt no jauna.”

Agronome arī uzsver nepieciešamību izvēlēties mūsu klimatam piemērotas zālāju sēklas, kas pieejamas ne vien dažādu firmu piedāvājumā, bet arī LLU Zemkopības institūtā Skrīveros. Ļoti labi Latvijas klimatiskajos apstākļos aug visas Igaunijā un Skandināvijā radītās zālāju šķirnes, kā arī Lietuvas piedāvātā lucerna. “Ja saviem gaļas lopiem vēlaties sagatavot barību ar augstu proteīna saturu, zāle jāpļauj, pirms tā sākusi ziedēt, – no jūnija pirmās līdz jūlija pirmajai dekādei,” nelielu padomu sniedza Biruta Jansone.

LLKC un Birutas Jansones padomus savā saimniecībā Zālēdāju projekta ietvaros pilnā mērā bija ievērojusi arī Fermu dienu apskates saimniecības “Dārznieki” īpašniece Ilga Bērtulsone. Viņas ģimene apsaimnieko 177 hektārus zemes, kopj 140 slaucamas un 30 zīdītājgovis. Rupjo barību saimniecība pilnībā gatavo pašu spēkiem, ziemā lopus barojot ar skābbarību un sienu, klāt pērkot vien graudus. Caur ar SIA “Izsoļu nams” starpniecību saimnieki realizē 6–9 mēnešus vecus teliņus.

Izmēģinājuma tēma ZS "Dārznieki" bija „Virsaugu ietekmes vērtējums uz zelmeņa attīstību sējas gadā un pamatotas mēslošanas devas efektivitātes novērtējums daudzgadīgajā zālājā lopkopības saimniecībā”. Ierīkotā demonstrējuma apskates laikā ikviens Fermu dienu dalībnieks klātienē pārliecinājās, cik atšķirīgi ir mēsloti un nemēsloti kultivētā zālāja lauki. Mēslotajā lauka daļā zāles masa ir divreiz lielāka kā nemēslotajā. Tāpat bija skaidri redzams, ka augsnei ideāli izvēlēta zālāju sēkla – airene kā virsaugs un zirņu–vīķaugu mistrs bija ļoti labi sadīdzis. “Ja zālājā parādījušās zvēres, vienīgais veids, kā ar tām cīnīties, ir appļaut augus, pirms tie sākuši ziedēt,” klātesošajiem skaidroja Biruta Jansone.

Kopumā šogad notiks 16 Fermu dienas, un nākamā paredzēta jau 7. jūnijā Amatas novada aitkopības saimniecībā “SF 17”. Turpmākās Fermu dienu norises vietas atrodamas mājaslapā www.llkc.lv.

Informāciju sagatavoja

Ilze Rūtenberga-Bērziņa,

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja