Pievienot komentāru

Latvijas lauku reģionos, īstenojot potenciālās būvniecības ieceres, cilvēkus biedē sarežģītā dokumentācijas sagatavošana, tādēļ bieži vien būvniecība tiek veikta bez attiecīgo institūciju piekrišanas, kas beigās var novest pie sarežģītāka un finansiāli dārgāka būves legalizācijas procesa.

Raksts sagatavots ar mērķi paskaidrot būvniecības procesu no ieceres līdz būvobjekta nodošanai ekspluatācijā, kā arī iedrošināt būvniecības ieceres īstenot atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un speciālo noteikumu prasībām.

Kas reglamentē būvniecības procesu Latvijā?

Būvniecības procesu kopumā Latvijā regulē vairaki likumi un Ministru kabineta (MK) noteikumi. Galvenais ir Būvniecības likums, tam seko vispārīgie būvnoteikumi (MK noteikumi Nr. 500). Aktuālākie lauksaimniecības nozarē no speciālajiem būvnoteikumiem ir MK noteikumi:

– Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”,

– Nr. 573 “Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi”,

– Nr. 550 “Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi”.

Kā uzsākt būvniecības procesu?

Lai uzsāktu būvniecību, būvniecības ierosinātājam ir jāgriežas pie attiecīgās pilsētas vai novada būvvaldes amatpersonām un būvniecības jomā sertificētiem speciālistiem. Sākumā ar izvēlēto būvprojekta ieceres izstrādātāju ir jādefinē projekta pamatlietas, no kurām būs atkarīga būvniecības procesa kārtība un būvvaldē iesniedzamo būvniecības dokumentu saturs:

– plānotās būves grupa,

– plānotais būvniecības veids.

Ēku un inženierbūvju iedalījumu grupās nosaka vispārīgie būvnoteikumi, kur būves iedalītas trīs grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības un iespējamās ietekmes uz vidi. Pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa. Ēku un inženierbūvju grupu iedalījums atrodams MK noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 1. pielikuma tabulās. Plānoto būvniecības veidu nosaka atbilstoši Būvniecības likumā noteiktajam. Būvniecības likums izšķir astoņus būvniecības veidus:

– jaunas būves būvniecība,

– būves atjaunošana,

– būves ierīkošana,

– būves novietošana,

– būves pārbūve,

– būves konservācija,

– būves nojaukšana,

– būves restaurācija.

Kas ir būvniecības ieceres iesniegums un tā dokumentācija?

Lai ierosinātu būvniecību, tās ierosinātājam attiecīgajā pilsētas vai novada būvvaldē ir jāiesniedz būvniecības ieceres iesniegums un pilna būvniecības procesa īstenošanas dokumentācija. Būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamos dokumentus (būvprojektu minimālā sastāvā) ir tiesīgs izstrādāt būvspeciālists, kas izstrādā būvprojektu minimālā sastāvā atbilstoši būvatļaujā iekļautajiem projektēšanas nosacījumiem. Būvspeciālists ir persona, kas ieguvusi patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras, būvniecības vai elektroenerģētikas jomā.

Atbilstoši plānotajai iecerei un būvniecības veidam aizpilda vienu no būvniecības ieceres iesniegumiem. Ja tiek plānota ēku būvniecība, tad būvniecības kārtību nosaka MK noteikumi Nr. 529 „Ēku būvnoteikumi”, kur noteikumu pielikumā atkarībā no noteiktās būves grupas un būvniecības veida ir pieejami atbilstošie dokumentu paraugi.

Kas ir būvatļauja ar nosacījumiem projektēšanai un būvdarbiem?

Būvatļauja ir administratīvais akts ar nosacījumiem būvniecības ieceres realizācijai dabā, projektēšanai un būvdarbiem līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā. Būvatļaujas projektēšanas nosacījumi ietver:

• Būvvaldē iesniedzamās būvprojekta daļas un citas prasības būvprojekta detalizācijai atbilstoši vietējās pašvaldības apbūves noteikumiem;
• Prasības par būvprojekta risinājumu saskaņošanu ar ēkas īpašnieku vai tiesisko valdītāju;
• Prasības par tehnisko vai īpašo noteikumu saņemšanu no valsts un pašvaldību institūcijām;
• Prasības par tehnisko noteikumu saņemšanu inženiertīklu pieslēgumiem (atslēgumiem) un to šķērsojumiem;
• Vides pieejamības prasības, ja ēkai tā nodrošināma atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Būvatļaujā noteiktie būvdarbu uzsākšanas nosacījumi ietver:

• Iesniedzamos dokumentus par atbildīgajiem būvspeciālistiem (saistību raksti, autoruzraudzības līgums);
• Reģistrēšanai iesniedzamos dokumentus ēkas būvdarbu procesu fiksēšanai (būvdarbu žurnāls, autoruzraudzības žurnāls, būvuzraudzības plāns);
• Iesniedzamos dokumentus par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (būvdarbu veicēja un atbildīgo būvspeciālistu apdrošināšanas polises);
• Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļaujas saņemšanu, ja būvdarbi paredzēti valsts aizsargājamā kultūras piemineklī vai tā aizsardzības zonā, ja to paredz normatīvie akti;
• Terminus būvatļaujas nosacījumu izpildei.

Kā notiek būvprojekta izstrāde un tā akcepts?

Būvprojektu, tāpat kā būvniecības iecerei nepieciešamos dokumentus, ir tiesīgs izstrādāt būvprojekta izstrādātājs – būvspeciālists vai būvkomersants.

Izstrādātājs izstrādā būvprojektu tādā apjomā, kāds ir noteikts speciālajos būvnoteikumos un nepieciešams būvniecības ieceres īstenošanai, kā arī norādīts būvatļaujā. Izstrādāto būvprojektu iesniedz būvvaldē, kas izdara atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi 15 darba dienu laikā no dienas, kad būvvaldei iesniegti dokumenti. Minētā atzīme būvatļaujā apliecina visu attiecīgo nosacījumu izpildi, jeb būvprojekts ir akceptēts.

Kas jādara pirms būvdarbu uzsākšanas?

Jāveic būvdarbu iepirkums atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Pēc iepirkuma procedūras pabeigšanas ir slēdzams būvdarbu līgums ar iepirkuma rezultātā izvēlēto pretendentu – būvdarbu veicēju.

Kas ir būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpilde?

Lai veiktu atzīmi būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, būvvaldē ir jāuzrāda noslēgtie līgumi par būvdarbu veikšanu un būvuzraudzību/autoruzraudzību, ja to nosaka normatīvie akti.

Kādos gadījumos nepieciešams veikt autoruzraudzību?

Autoruzraudzību nepieciešams veikt šādos gadījumos:

• Valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, otrās un trešās grupas ēkām pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonā atbilstoši teritorijas plānojumam (izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas un palīgēkas);
• Trešās grupas jaunbūvējamām, restaurējamām un pārbūvējamām būvēm;
• Publiskām jaunbūvējamām, restaurējamām un pārbūvējamām otrās grupas būvēm;
• Dzīvojamām ēkām (izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas);
• Būvēm, kurām ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums.

Kādos gadījumos nepieciešams veikt būvuzraudzību?

Būvuzraudzību veic sekojošos gadījumos:

• Būvniecība pilnībā vai daļēji tiek finansēta no publisko personu līdzekļiem, ES politikas instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem otrās un trešās grupas būvēm;
• Būve ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis;
• Paredzēti trešās grupas būves būvdarbi;
• Otrās grupas publiskām ēkām un ražošanas būvēm, ja paredzētais lietojums, konstrukcijas vai būvdarbu izpildes paņēmieni būvvaldes vērtējumā ir saistīti ar paaugstinātu risku videi, cilvēku dzīvībai vai veselībai.

Nedrīkst aizmirst, ka būvuzraudzību ir tiesīgs veikt tikai no būvdarbu veicēja un būvprojekta izstrādātāja neatkarīgs būvkomersants vai būvuzraugs. Par būvuzraugu nevar būt persona, kurai ir darba attiecības ar būvkomersantu, kas veic piegādes uzraugāmajam būvobjektam.

Kāda ir būvniecības norise?

Būvdarbus drīkst uzsākt tikai pēc tam, kad būvvalde ir izdarījusi atzīmi būvatļaujā par visu tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi, un būvatļauja kļuvusi neapstrīdama.

Toties būvdarbus, kuru veikšanai nepieciešama apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts, drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde minētajos dokumentos izdarījusi atzīmi par nosacījumu izpildi un speciālajos noteikumos paredzētajos gadījumos būvvaldē reģistrēti būvdarbu uzsākšanai nepieciešamie dokumenti.

Būvniecības procesā sagatavojamā dokumentācija:

– būvdarbu žurnāls,

– segto darbu un nozīmīgo konstrukciju akti,

– autoruzraudzības žurnāls, ja tiek veikta autoruzraudzība,

– Forma 2 – akts par veiktajiem būvdarbiem.

Kā notiek būves pieņemšana ekspluatācijā?

Ēku vai tās daļu pieņem ekspluatācijā būvvalde – būvvaldes būvinspektors un arhitekts, ja nepieciešams papildus pieaicina citu būvvaldes amatpersonu.

Ierosinot ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā, būvniecības ierosinātājs būvvaldē vai birojā iesniedz sekojošus dokumentus:

• Apliecinājumu par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai;
• Būvprojekta izmainītās daļas, kuras būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajos būvnoteikumos noteikto;
• Veselības inspekcijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumus (trešās grupas būvēm), un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumu, ja tas noteikts valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa pārveidošanas atļaujā;
• Izpildmērījumu plānu;
• Tehnisko noteikumu izsniedzēju atzinumus par inženiertīklu gatavību ekspluatācijai;
• Būvdarbu žurnālu un nozīmīgo konstrukciju un segto darbu pieņemšanas aktus;
• Būvuzrauga pārskatu par būvuzraudzības plāna izpildi;
• Būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību;
• Iebūvēto būvizstrādājumu atbilstību apliecinošu dokumentāciju;
• Autoruzraudzības žurnālu, ja būvdarbu laikā ir veikta autoruzraudzība;
• Būvprojekta izstrādātāja atzinumu par ēkas vai tās daļas atbilstību būvprojektam, ja nav veikta autoruzraudzība;
• Ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu;
• Ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu.

Ja ēkai vai tās daļai veikta būvuzraudzība, ēkas vai tās daļas pieņemšanas darbā piedalās būvuzraugs. Būvvalde var pieaicināt pieņemšanas darbā būvprojekta izstrādātāju, ja viņš nav veicis autoruzraudzību un sniedzis atzinumu. Būvuzraugs un pieaicinātais būvprojekta izstrādātājs paraksta aktu par ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā. Ēka vai tās daļa ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā ar akta parakstīšanas dienu.

Ja ēkas būvniecībai tiek izsniegts paskaidrojuma raksts/apliecinājuma karte, tad ēka vai tās daļa ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā ar būvvaldes atzīmes izdarīšanu par veikto būvdarbu atbilstību būvniecības iecerei.

Kristaps Stūriška,

LLKC Inženiertehniskās nodaļas būvinženieris