Pievienot komentāru

Piena iepirkuma cenas joprojām ir vairāk nekā pieticīgas, 2016. gada jūlijā sasniedzot pēdējo septiņu gadu laikā zemāko vidējo iepirkuma cenu 0,177 eiro par kilogramu. Piensaimniecībās, kurās ir veiktas nopietnas investīcijas, piena ražošanas cena ir krietni zem ražošanas izmaksām. Slaucamo govju skaits šogad jūlijā ir 160 823 (pēc LDC), kas ir mazākais slaucamo govju skaits Latvijas vēsturē. Piensaimnieki un kompānijas, kas savus pakalpojumus un produktus realizē nozarei, meklē variantus, kā rīkoties, ko ieteikt, lai arī turpmāk saimniecības Latvijā varētu ražot pienu. Nākas dzīvot un strādāt laikā, kad nekādas ekonomiskās likumsakarības nedarbojas, realizējot pienu kā izejvielu. Piedāvātā cena par piena kilogramu ir zem katras ekonomiskā saprāta robežas. Tāpēc piensaimniecības nozarē strādājošajiem ir jāatrod spēks,  drosme un izturība, redzēt tālāk lai varētu turpināt darbu piensaimniecībā. 

Viens no ekonomiskajiem aspektiem ir slaucamo govju izmantošanas ilgums. Piensaimniecībām ir jāveic vairāku pasākumu komplekss, taču viens no pamatuzdevumiem ir kvalitatīvas teles izaudzēšana ganāmpulkam vai tirgum. Piensaimniecībās parasti otra lielākā izmaksu pozīcija pēc lopbarības ir audzējamajās telītēs ieguldītās izmaksas. Laikā, kad piena cena ir zema, daļa piensaimnieku telītes izaudzēšanā maksimāli samazina ieguldāmos līdzekļus, tā pakļaujot savu saimniecību riskiem nākotnē. Vēlos atgādināt, ka nenodrošināt liellopu, un tai skaitā ataudzējamās teles, vajadzības būtu ļoti tuvredzīgi. Ja dzīvnieks nesaņems barības vielas, kuras ir nepieciešamas augšanai un attīstībai, šādi audzētas teles, nākamās govis, tiks pakļautas dažādiem riskiem saistībā ar veselību un līdz ar to ātrāk atstās ganāmpulku kā brāķēts lops. Vai tas saimniecībām ir ekonomiski izdevīgi, domāju, ka ne. Tas pats attiecās uz teles labturības apstākļiem. Vidēji vienas teles izaudzēšanas izmaksas ir 1200–1700eiro.  Latvijā slaucamās govis 75% gadījumu tiek brāķētas piespiedu kārtā, kaut gan tam tā nevajadzētu būt, – iztrūkst selektīvā brāķēšana. Laikā, kad piensaimnieki izvēlas pastiprinātu taupības režīmu, govis nepietiekamas ēdināšanas dēļ kļūst klibas, slimo ar mastītu, vai tām ir neauglības problēmas.  Šāda veida “taupība” slaucamo govju saimniecībās ir bīstama, tai nav ekonomiskā pamatojuma – piens dārgāks, tā ir mānīga ilūzija un milzīga tuvredzība, jo svarīgi, kādi ir ieņēmumi no vienas saimniecībā esošās govs. Izmēģinājumos iesaistītajās piensaimniecībās 2015. gadā ieņēmumi no vienas govs vidēji bija 2100–2900 eiro. Jāpiezīmē, ka vidējais piena izslaukums šo saimniecību grupā bija 8500–10 500 kg/piena gadā.

Teles izaudzēšanas izmaksām līdz ir jāseko pastāvīgi. Svarīgi, lai tele savas dzīves pirmajā pusgadā saņem visu nepieciešamo augšanai un attīstībai, jo pazaudēto pirmajā telītes mūža pusgadā, pirmajās 180 dzīves dienās, atgūt nav iespējams.

Lai sniegtu atbildes un meklētu risinājumus, kā izaudzēt teli, kas būs ražīga, veselīga un kura ražos pienu un teļus vairāk nekā divas laktācijas, LLKC Lopkopības kompetenču centrs turpina izmēģinājumu z/s “Kalna Dambrāni” Viesītes novada Viesītes pagastā. Šajā saimniecībā pirmpienes atnesās ar izslaukumu 45 kg un vairāk, izslaukums no govs 2015. gadā saimniecībā pārsniedza 12 500 kg. Ganāmpulkā ir daudz govju, kuras atrodas 6. laktācijā, 8. laktācijā un pat 11. laktācijā. Saimniecībā apsaimnieko 650 slaucamās govis, apsaimniekoti vairāk nekā 720 ha LIZ.

Ivetas Tīrumnieces ģimene ar piena lopkopību  sāka nodarboties 1992. gadā, uzsākot saimniekošanu ar četrām govīm, vēlāk nopērkot bijušo kolhoza slaucamo govju novietni. 2008. gadā uzcelta ferma 400 slaucamajām govīm ar karuseļa tipa slaukšanas iekārtu 20 slaukšanas vietām. 2008. gadā iegādātas 329 (HM) teles Vācijā. 2010. gadā uzcelta teļu kūts 600 vietām. 2013. gada nogalē iegādāta pašgājējtipa barības sagatavošanas un izdales iekārta.

Šogad uzcelta jauna novietne grūsnām telēm un nobarojamajiem bullēniem. Iveta akcentē, ka tieši zemā piena cena ir mudinājusi ātrāk īstenot nobarojamo buļļu un vaislas telēm paredzēto novietnes celtniecību. Iveta atzīmē, ka riski ir jāsadala, jo labu liellopu gaļa un augstražīgas teles būs pieprasītas tirgū.

Ziedīte Bimšteine, Jēkabpils LKB vadītāja, lopkopības konsultante, norādīja, ka viens no aktuālākajiem jautājumiem piena lopkopībā ir govs mūža ilguma pagarināšana, kvalitatīvas produkcijas iegūšana.  Govju mūža ilgumu ietekmē: dzīvnieku ģenētiskais potenciāls (eksterjers, produktivitāte); dažādi vides faktori (ēdināšana, turēšana, ganāmpulka vadība) no pirmās dzīvnieka dzīvības dienas. Izmēģinājuma mērķis z/s “Kalna Dambrāni” ir analizēt saimniecībā iepirkto un izaudzēto vaislas dzīvnieku produktivitātes rādītājus, salīdzināt tos produktīvajā mūžā un mūža dienā, ņemot vērā dzīvnieku atmaksāšanās laiku un ekonomiskos aspektus, analizēt un skaidrot galvenos izslēgšanas iemeslus no ganāmpulka. Pētījumu grupā z/s “Kalna Dambrāni” iekļautas slaucamās govis, kuras ievestas no Vācijas un Holandes 2010. gadā un atnesās 2010./2011. gadā, un pašu audzētās – atnesās 2010./2011. gadā. Pavisam kopā analizētas 108 ievestās un 108 pašu audzētās govis.

Izgājušas no ganāmpulka 74 ievestās un 60 pašu audzētās govis. Brāķēšanas iemesli: gan pašu izaudzētajām, gan ievestajām govīm kopējā problēma ir vielu maiņas slimības, ālavība; ievestajām biežākā problēma ir kāju traumas, pašu audzētajām – plaušu slimības.

Paralēli visam pārējam saimniecībā tika vērtēta ķermeņa kondīcija (ĶK) slaucamajām govīm.

Ķermeņa kondīcija ļauj spriest par dzīvnieka veselības stāvokli. Slaucamai govij katrā laktācijas fāzē ir vēlama optimāla ķermeņa kondīcija. Ja kondīcija ir pārāk zema vai lielāka par optimālo vērtību, tiek ietekmēta gan piena produktivitāte, gan reprodukcijas spējas.  Pavisam tika vērtētas 40 dažādu laktāciju Holšteinas melnraibās šķirnes govis.

1.tabula

Vērtēto govju vidējā kondīcija un atnešanās reizes

Vērtējām dažāda vecuma slaucamo govju ķermeņa kondīciju, noslēdzot laktāciju un atnesoties, kā arī turpmākajās 5 piena pārraudzības kontrolēs.

2.tabula

Katram laktācijas periodam vēlamā ķermeņa kondīcija

Izmēģinājuma laikā noskaidrojām, ka ĶK ietekmē piena sastāvu pēc atnešanās, gan grūsnības iestāšanos, gan vispārējo govs veselības stāvokli. Lai precīzāk vērtētu kondīcijas izmaiņas laktācijas pirmajās 5 kontrolēs, govis tika sagrupētas pēc ķermeņa kondīcijas (ĶK) vērtējuma pēc atnešanās trīs grupās: ĶK līdz 3,25; ĶK 3,5–3,75; ĶK 4. Laktācijas dienas pa grupām būtiski neatšķīrās. 1. pārraudzības kontrolē ķermeņa kondīcijas vērtējums bija samazinājies visās trijās govju grupās. Zemāko vērtējumu novēroja no 2. līdz 4. pārraudzības kontrolei. Lielākais izslaukums saimniecībā tika sasniegts 2. un 3. pārraudzības kontrolē, kas sakrīt ar zemāko ķermeņa kondīcijas vērtējumu šajā periodā visām vērtētajām govīm.  Tā kā govis bija dažāda vecuma, tās tika sadalītas trīs grupās, un vidējā ķermeņa kondīcija tika aprēķināta 1. un 2. laktācijas govīm, 3. un 4. laktācijas govīm un 5. un vecāku laktāciju govīm. Pēc atnešanās zemākais ķermeņa kondīcijas vērtējums bija 3. un 4. laktācijas govīm (3,58), augstākais – 5. un vecāku laktāciju govīm, tomēr būtiskais atšķirības ķermeņa kondīcijas vērtējumā nebija. Pirmajās 5 pārraudzības kontrolēs 3. un 4. laktācijā bija zemākais kondīcijas vērtējums. Augstākais izslaukums bija 3. un 4.laktācijas govīm. Optimālus atražošanas rādītājus uzrādīja arī 3. un 4. laktācijas govis.

Ja runājam par jauno telīšu ēdināšanu, tad līdz 6. dienai vidēji tiek izbaroti 5 kg jaunpiena, tālāk teles ir grupās pie teļu ēdināšanas robota.

3.tabula

Telītes ēdināšanas shēma z/s “Kalna Dambrāni”

Salīdzinot teles izaudzēšanas izmaksas pēdējos trīs gados, konstatējām, ka ir samazinājušās barības līdzekļu izmaksas. No visām teles izaudzēšanas izmaksām 2014. gadā barības līdzekļiem tika patērēti 67% finanšu resursu, bet 2016. gadā – 57% finanšu resursu. Teles izaudzēšanas izmaksas 2016. gadā vidēji sastāda 1269 eiro, bet 2014. gadā tās bija apmēram par 100 eiro lielākas. Darbs pie izmēģinājuma turpinās.

Daina Jonkus, LLU Lauksaimniecības fakultāte, asociētā profesore, norādīja, ka. lai vērtētu slaucamo govju audzēšanas ekonomisko izdevīgumu, izmanto ilgmūžības rādītāju. Literatūrā autori govs ilgmūžību apraksta kopā ar jēdzienu “govs produktīvais mūžs”. Govs produktīvais mūžs ir laiks, kad govs atrodas ganāmpulkā. Tas tiek vērtēts no brīža, kad govs pievienojas ganāmpulkam kā pirmpiene, līdz brīdim, kad tā tiek brāķēta. Piena lopkopībā ilgmūžību raksturo vairāki rādītāji: laktāciju skaits; kopējais saražotais piena daudzums mūžā; piena daudzums vienā mūžā dienā; piena daudzums vienā produktīvā mūža dienā. Tāpēc nozīmīgs ir brīdis, kad govs pievienojas ganāmpulkam kā pirmpiene. Lielā mērā dzīvnieka ceļš no dzimšanas brīža līdz pirmpienei ir ārkārtīgi nozīmīgs, lai veiksmīgs būtu govs ražošanas mūžs, vai arī gluži pretēji – ātra piespiedu brāķēšana. Otrajā variantā tie ir zaudējumi piensaimniecībai.

To, ka telītei pamata attīstība norisinās piena periodā no 0–3mēnešiem, apstiprināja Heiko Kornahrens, liellopu ēdināšanas eksperts no PANTO kompānijas Vācijā. Eksperts uzsvēra, ka saimniecības, kas izbaro piena aizvietotājus, pirmajām 60 dzīves dienām vajadzētu izvēlēties produktu, kura sastāvā 50% ir dzīvnieku valsts olbaltumvielas, jo augu valsts proteīnus telītes organisms pietiekoši neizmanto. Ja tiek izbaroti kvalitatīvi piena aizvietotāji, govs produktīvā mūža ilgums var palielināties par trim laktācijām.

Telītes dzīves 70. dienā pēc dzīvmasas un ārējā izskata var pateikt, kura telīte ir ēdināta ar piena aizvietotāju, kurā ir 50% dzīvnieku valsts olbaltumu, un kura – ar piena aizvietotāju, kurā pārsvarā ir augu valsts olbaltumvielas.

Vācijas piensaimniecībās pēdējos astoņus gadus arvien populārāka kļūst telītes neierobežotā ēdināšana (ad libidum) ar pienu no dzimšanas līdz 21. dzīves dienai vai 70. dzīves dienai. Obligāts nosacījums, ja izvēlas telīti ēdināt nelimitēti, – to vajag uzsākt no pirmās dzīves dienas. Heiko uzsvēra, ka, ja telītes dzīves pirmajās trīs nedēļās dzīvmasas pieaugums ir lielāks, tā labāk attīstās, mazāk slimo, un vidēji patērē dienā 8–12 kg piena diennaktī. Startera barības patēriņš šādai telītei pirmās 3 nedēļas būs ļoti niecīgs, bet pēc 21. dzīves dienas uzņemtā startera daudzums pakāpeniski pieaug, līdz dubultojas, salīdzinot ar telīti, kas tiek ēdināta tradicionāli (ēdināta 2–3 reizes dienā). Izaudzētai neierobežoti ēdinātai telei, kļūstot par pirmpieni, pirmajā laktācijā izslaukums ir par 1400 kg lielāks nekā telei, kas audzēta tradicionāli, ēdinot 2–3 reizes dienā.

Lektors iepazīstināja ar piecu gadu garumā veiktajiem pētījumiem Vācijas piensaimniecībās, kurās telītēm izēdina piena aizvietotāju nevis kā tradicionāli ieteikts – 125 grami/litram, bet 160 grami/litrā no astotās atšķiršanas dienas līdz 70. dzīves dienai.

Veicot izmēģinājumu un izēdinot piena aizvietotāju tradicionāli vai nelimitēti, tradicionāli ēdinātai telītei 70. dienā dzīvmasa bija 86 kg, bet nelimitēti ēdinātai telītei dzīvmasa tajā paša periodā sasniedza 90–95 kg. Vācu piensaimniecības eksperti nelimitēti audzētu telīšu dzīvmasu uzskata par optimālu, kad tā 70. dzīves dienā ir 90–95kg. Pēc iegūtajiem pētījuma rezultātiem Vācijā var secināt, ka nav nepieciešams visas 70 pirmās dzīves dienas ēdināt telīti nelimitēti, bet līdz 21. dienai tas ir ļoti lietderīgi.

Saimniecībās pirmajā dzīves pusgadā telītēm bieži iegūstot 400–500 g/diennaktī dzīvmasas pieaugumu, bet liellopiem notiek kompensējošā augšana, kas nozīmē: ja kādā augšanas periodā telīte atpaliek augšanā, tad vēlāk pieaugums ir lielāks, pirmā gada augstākais pieaugums – 1100 g/diennaktī.

Beidzoties piena periodam, vidējais dzīvmasas pieaugums telēm Vācijas piensaimniecībās ir bijis ~400 g/diennaktī, un tiekot pie spēkbarības pēc atšķiršanas no piena dzīvmasas pieaugums telītei var būt 1000 g/diennaktī un vairāk, tāpēc tām ir tendence visās organisma daļās uzkrāt taukus.

Ja otrajā teles dzīves gadā (pēc 12 mēnešu sasniegšanas) ir lielāki diennakts dzīvmasas pieaugumi kā pirmajā gadā, tad tele audzē taukus. Dzīvmasas pieaugumam pirmajos 7 grūsnības mēnešos nevajadzētu būt lielākam par 650–750 g/diennaktī. Tele, kura šajā posmā uzaudzēs dzīvmasu vairāk par 800 g/diennaktī, kad taps par govi, būs ļoti jutīga un uzņēmīga pret vielmaiņas slimībām. Tāpēc ir govis, kas ketozes pārvar labi, un ir govis, kam šī slimība ir ļoti smaga, pat neatgriezeniska. Jo labāks telei ir izaudzēšanas periods no 0–6 mēnešiem, jo mazāks ir vielmaiņas slimību risks pirmpienēm.

Ja saimniecība strādā ar moderno ģenētiku, tad barības uzņemšanas spējai un izmantošanas spējai ir ļoti liela nozīme.

Teles izaudzēšana un ēdināšana ir jāsadala posmos. Svarīgs posms telītei ir pirmais pusgads, kad notiek visu svarīgāko organisma sistēmu attīstība, no 4.–6. dzīves mēnesim telei aug muskuļi, tauki aug maz. Pirmais dzīves pusgads ir izšķirošais teles tālākajā dzīvē. Būtiski ir, cik katrā konkrētā saimniecībā teļš apēd. Līdz 6 mēnešu vecumam tele var uzņemt 2,8% sausnas no sava svara, šajā periodā piemērotāka ir ar proteīnu bagātāka barība.  Pareiza ēdināšana šajā periodā ietekmē teles auglības rādītājus vēlākā dzīves posmā.

Otrajā pusgadā turpinās augšana un nobriešana, 12 mēnešu vecumā teles svars ir 350–360 kg, 15 mēnešos – 400 kg. Posmā no 6–12 mēnešiem dzīvmasas pieaugumam būtu jābūt ap 800 g/diennaktī, lielāku pieaugumu panākt šajā posmā ir ļoti viegli, bet tas vēlāk radīs tikai problēmas. Dzīves posms no 6–12 mēnešiem un 6–15 mēnešiem ir teles nobriešanas laiks.

Šajā posmā svarīga ir limitēta ēdināšana, telei jāuzņem 2% sausnas no sava svara, bet viņa var uzņemt 2,3–2,4% barības sausnas no sava ķermeņa svara. Reāli dzīvē šajā posmā tele spēj uzņemt no 1,7–2,7% barības sausnas no sava svara, kas vairāk ir atkarīgs no rupjās lopbarības kvalitātes. Tāpēc stingri jāseko līdzi, cik tele apēd šajā posmā. Šajā laikā teles barībā ir jābūt 12,5% kopproteīna un 10,5 MJ/kg enerģijas, šī barība ir līdzīga cietstāvošo govju barībai, ja nepieciešams,  nedaudz pievieno proteīnu un enerģiju. Jāiegaumē, ka 1000 g/diennaktī dzīvmasas pieaugumu un vairāk šai posmā panākt var viegli, bet tas ir bīstami, jo lielāks dzīvmasas pieaugums šajā periodā, jo sliktāki auglības rādītāji, un, telei kļūstot par govi, ilgmūžība samazinās.

Otrajā dzīves gadā telei jāsagatavojas grūsnībai un notiek gatavošanās pirmajai laktācijai. Jo lielāks svara pieaugums šajā posmā, jo vairāk ķermenī tauku, jo 1/5 daļa no audiem, kas šajā periodā veidojas, nav ne muskuļi, ne kaulaudi, bet taukaudi. Otrajā dzīves gadā ir jāsamazina uzņemtās enerģijas daudzums, jo tā ir sakarība starp ēdināšanu un atnešanās vieglumu. Apgrūtinātas dzemdības Vācijas piensaimniecībās izmaksā ap 300 eiro (risks teli brāķēt, mazāks izslaukums 1. laktācijā, lielāks servisa periods, sēklošanas reižu skaits palielinās).

Teles pārbarošana 2 mēnešus pirms atnešanās ir vēl viens iespējamais risks, telei šajā periodā diennaktī nepieciešams nodrošināt enerģiju barībā 53–55 MJ NEL un 1100 g kopproteīna diennaktī. Ja enerģijas vajadzības daudzums devā pārsniedz 50%, likumsakarīgi, vairāk nedzīvi dzimušu teļu, apgrūtināto dzemdību skaits dramatiski pieaug. Pats sarežģītākais šajā posmā ir nokontrolēt, cik barības teles apēd. Ja pētījumā, kur teles tika ierobežoti ēdinātas pirms atnešanās, dod labus rezultātus, visās grupās, kur telēm ēdināšana pirms atnešanās tika ierobežota, tika novērotas apgrūtinātas dzemdības 7% gadījumos.

Kā ierasts, Vācijas lielfermās tiek ieviesta tauku slāņa biezuma mērīšana. Grūsnām telēm ieteicamais tauku daudzums ir 18–23 milimetri, ja sasniegti 27,5–30 milimetri un vairāk, tad novērots, ka tādām telēm atnesoties pastāv lielāka varbūtība, ka teliņš var piedzimt nedzīvs. Tauku slāņa biezuma mērīšana ar ultrasonogrāfu notiek mēnesi pirms gaidāmās atnešanās. Lektors norādīja, ka parasti, runājot par labturību, daļa fermeru pasmaida.

Šajā sakarībā pētījumi, kas tika veikti Kanādā, parāda, ka, ja vien ir tādas iespējas, telītes labāk attīstās, ja tūlīt pēc dzimšanas nokļūst teļu boksiņā ar vēl kādu līdzīga vecuma teliņu. Jo liellopi ir bara dzīvnieki, un tās teles, kuras augušas pa vairākām kopā no dzimšanas, ātrāk un labāk pielāgojās apstākļiem nekā telīte, kas iepriekš dzīvojusi individuālajā sprostā. Dzīvnieki, kas bijuši kaut vai divi kopā, parāda, ka tiem ir mazāk stresa, tiem ir stabilāka barības uzņemšana arī citos pārejas posmos, līdz ar to telītes organismam nav nepieciešams iedarbināt kompensējošo svara uzņemšanu, kas savukārt pasargā telīti no svara krituma un kāpuma daudzajos telītes augšanas, attīstības un nobriešanas posmos.

Secinājumi:

• Latvijā slaucamās govis 75% gadījumu tiek brāķētas piespiedu kārtā, kaut gan tam tā nevajadzētu būt, trūkst selektīvā brāķēšana.
• Slaucamo govju izmantošanas ilgumam ganāmpulkos ar katru gadu ir tendence samazināties.

• Teles dzīves pirmais pusgads (0–6mēneši), vislielākā ietekme uz vēlāko pieaugušas govs ražību un ilgmūžību.
• Ja telīti pēc dzimšanas līdz 3 mēnešu vecumam ar pienu ēdina neierobežoti, tad telīte patērē vairāk piena un vairāk startera barības, līdz ar to ir lielākas ēdināšanas izmaksas. Šīs investīcijas atmaksājās pēc 2–3 un vairāk gadiem.
• Laika periodā, kad piena cena zema, grūti izdarīt izvēli par investīciju nākotnē.
• Investējot teļa izaudzēšanā, šajā laika posmā saimniecības īpašniekam ir mazāk uztraukuma par dzīvnieka veselību.
• Teles auglības rādītāji ir ļoti cieši saistīti ar teles ēdināšanu.
• Atnešanās vieglums un nedzīvi dzimušu teļu iespējamība ir tiešs teles ēdināšanas rezultāts.
• Ēdināšana nav tikai barības galdu papildināšana ar lopbarību, bet galvenokārt rēķināšana, uzskaite, kontrole: ko, kā un cik tele apēd un kāds ir dzīvmasas pieaugums diennaktī.
• Ja audzējam Holšteinas ģenētiku, tad pirmajai atnešanās reizei nevajadzētu būt vēlāk kā 24. mēnesī pēc teles dzimšanas.
• Šādas ģenētikas teles dzīvmasai pirms atnešanās vajadzētu būt 650 kg, pēc atnešanās 10. dienas – 590 kg.
• Apmēram 10 dienas pēc atnešanās, izvērtējot pirmpieni, var noteikt, kā veicies, audzējot teli par govi.
• Ja slaucamo govju ganāmpulkā nedzīvi dzimušo teļu skaits nepārsniedz 7%, tad rezultāts ir labs.
• Audzējot teles savā saimniecībā, izvērtējiet savas iespējas, ja nav svaru, izmantojiet mērlenti dzīvmasas noteikšanai.

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja