Pievienot komentāru

Piena ražošanas samazināšanas atbalsta pieteikumu pieņemšanas pirmajā kārtā līdz 12. septembrim pieteikušies kopskaitā 52 tūkstoši ražotāju visā ES, solot samazināt ražošanu par 1,06 milj. tonnu, tādējādi pretendējot uz 98,9% no atbalstam pieejamās summas.

Atgādināsim, ka Eiropas Komisija, reaģējot uz ilgstoši zemajām piena iepirkuma cenām, kam par iemeslu ir piena pārprodukcija, piedāvāja ES zemniekiem pieteikties uz atbalstu piena ražošanas samazināšanai. Par katru nesaražoto piena kilogramu EK sola maksāt 14 centus ar nosacījumu, ka tas tiek paveikts 3 mēnešu laikā, bet ražošanas samazinājums konkrētajā saimniecībā pēc šī perioda beigām nav pārsniedzis 50% no apjoma, kas tika saražots šī gada jūlijā. Atbalstam kopumā atvēlēja 150 miljonus eiro, un ar šo naudu pietiktu kompensāciju izmaksai par 1,07 milj. tonnu piena. EK piedāvāja atbalstam pieteikties četrās kārtās. Ņemot vērā, ka zemnieki bijuši ļoti aktīvi jau pirmajā kārtā, vairāk par divām kārtām izsludināts netiks, turklāt otrajā kārtā atbalstam visu ES valstu zemnieki varēs pieteikt tikai 11 407 tonnas.

EK lauksaimniecības komisārs Fils Hogans ir apmierināts ar piena ražošanas mazināšanas atbalsta shēmas pirmās kārtas rezultātiem, norādot, ka piedāvājums, acīmredzot, bijis “ļoti pievilcīgs un veiksmīgs” un pastāv cerības stabilizēt situāciju ES piena tirgū.

EK informācija par piena ražotāju aktivitāti ES dalībvalstīs liecina, ka vidējais ražošanas samazināšanas apjoms vienā saimniecībā, kas pieteicās atbalstam, būs 20 tonnas. Visvairāk pieteikumu ar vislielāko apjoma samazinājumu saņemts Vācijā – tur 9947 saimniecības trīs mēnešu laikā ražošanu mazinās par 286 tūkst. t. Nākamā ir Francija – 12 957 saimniecības mazinās ražošanu par 181,6 tūkst. t. EK ziņo, ka atbalsta izmaksas notiks februārī, kad dalībvalstis būs iesniegušas ziņojumus par reāli samazināto piena ražošanas apjomu saimniecībās.

ES eksportā – uzrāviens cūkgaļai

Jaunākie Eiropas Komisijas dati par lauksaimniecības preču eksportu rāda, ka pēdējo 12 mēnešu laikā no pērnā gada augusta līdz šī gada jūlijam no ES ievestas preces par 128 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 0,7%.

EK informē, ka visstraujākā eksporta izaugsme notikusi cūkgaļas sektorā, kur eksports jūlijā bijis par 26% lielāks nekā šajā pašā mēnesī pirms gada, sasniedzot 1,1 miljradu eiro vērtību. Jāatzīst, ka šī ir laba ziņa cūkaudzētājiem, kuri ievērojami cieta no Āfrikas cūku mēra un Krievijas embargo izraisītām sekām.

EK informē, ka gada laikā ievērojami samazinājies lauksaimniecības preču eksports uz Honkongu, Krieviju un Alžīriju. Vienlaikus tas pieaudzis uz dažām Āzijas valstīm (Indiju, Ķīnu, Filipīnām, Vjetnamu) un Ziemeļaustrumu Āfriku (Sudānu, Etiopiju, Lībiju).

Sagatavoja Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja