Pievienot komentāru

Auces novada “Dukātu” saimnieks Mairis Grandbergs ir starp tiem saimniekiem Latvijā, kurš ir pārliecināts automātikas piekritējs – tas ne tikai palīdz samazināt fermas darbos pavadāmo laiku, bet arī palīdz taupīt un celt ganāmpulku produktivitāti. To apliecina arī govju izslaukumi, kas ir pastāvīgi augoši, jo automātika palīdz nodrošināt gan komfortu, gan pastāvīgi pieejamu barību.

Zemnieku saimniecība “Dukāti” izveidota vēl tālajā 1995. gadā, kad tika privatizēts bijušais kolhozs. Tad Mairis ticis pie 40 ha zemes, dažām leikozām govīm, neliela telīšu ganāmpulka un puses no kolhoza fermas, kur kopumā bijis vietas 200 govīm. Par saimniecības attīstību sākts domāt tikai līdz ar SAPARAR ēras iestāšanos 2002. gadā, kad vecajā fermā ar ES modernizācijas atbalstu uzstādīts piena vads 55 slaucamajā govīm un Somijas “Pellon” automātiskā barošanas iekārta, kas, kā atzīst Mairis, bijis labs risinājums piesietās turēšanas fermā.  Somijas ražojums darbojies pamatā kā barības izdalītājs – tas barību izbēra uz lentes, kas vienlaikus darbojās arī kā svari, piebrauca pie katras govs, uzbēra skābbarību, kombinēto lopbarību, sāli un mikroelementus. Tiesa, šādas barības izdalīšanas rezultātā govis varēja apēst tikai to, ko gribēja, jo barība netika sajaukta. Mairis saka - tas jebkurā gadījumā šķitis ērti un bijis liels atvieglojums ikdienas darbā.

Ar laiku Mairis sapratis, ka vecajā fermā paliek par šauru un nācies lemt – turpināt strādāt vai meklēt citu saimniekošanas veidu. Pārāk ilgi nedomājot, “Dukātu” saimnieks 2011. gadā izlēmis startēt uz ES modernizācijas līdzekļiem jaunas fermas būvniecībai, un atbalsts projektam arī saņemts. Jaunā ferma uzbūvēta 2012. gadā – decembrī govis pārdzītas uz jauno mājvietu.

Ceļot jauno fermu, Mairis uzreiz ieplānojis maksimālu automatizāciju. Mairis: “Uzreiz zināju, ka barošana būs ar automātu. Tas dod lielāku brīvību – man nav jābūt kūtī, lai barotu govis. Es varu dienu saplānot daudz brīvāk. Varu atbraukt reizi dienā, iekraut tvertnēs barību un doties citos darbos. Es zināšu, ka govis būs paēdušas. Galvenais – jāseko lai barība būtu pareizi sasmalcināta un sausa.”

Jaunajā fermā darbojas firmas “Trioliet” automātiskā barošanas sistēma. Tā līnijā ietilpst atsevišķa barības virtuve, kurā notiek robota tilpnes automātiska uzpilde. Mairis saskaita, ka kopskaitā ir 11 punkti, no kuriem automātam ir iespējas paņemt barības sastāvdaļas. Ir trīs lielākas tvertnes, vienā no kurām atrodas ar salmiem samiksēts siens, otrā – zāles skābbarība, trešajā – kukurūzas skābbarība.  Starp lielajām tvertnēm ierīkoti trīs krāni, no kuriem tiek padota melase, kombinētā lopbarība un ūdens. Vēl ir atsevišķas padeves vietas rapša spraukumiem, kaļķim, sālim, mikroelementiem.  To, kas nonāks barības maisītājā, regulē ar datoru, kurā ievadīta katrai konkrētajai govju grupai izdalāmās barības receptūra. Tātad - dators nosaka, konkrēti pie kuras tvertnes un cik lielā apjomā automāts uzpildās. Barības samaisīšana notiek, kamēr automāts dodas pie konkrētās govju grupas. Barošanas automāts ir uzstādīts uz barības izdalīšanu piecas reizes dienā konkrētos pulksteņa laikos.

Slaukšana “Dukātos” notiek divas reizes dienā skujiņas tipa slaukšanas zālē, kur ir 2X6 vietas. Slaukšanas iekārtas – viens no modernākajiem GEA firmas ražojumiem ar tā sauktajiem IQ kolektoriem. Izrādot fermu, Mairis stāsta – te ierīkota arī automātiskie aizkari, kas reaģē uz vides apstākļiem un, atbilstoši tiem atveras un aizveras, arī apgaismojums strādā automātiskā režīmā, tāpat ventilatori.

Vaicāts par elektrības rēķinu, Mairis atzīst – kopš augusta tas pieaudzis trīskārtīgi, bet, salīdzinot elektrības izdevumus ar pārējiem kolēģiem Holšteinas asociācijā, viņš secinājis, ka uz vienu govi tie sanāk krietni zemāki nekā citās fermās.

Fermas būvniecībā izmantota labākā un mūsu apstākļiem atbilstošākā pieredze, kas apgūta, klausoties LLKC rīkotajos semināros Nīderlandes un arī mūsu pašu praktiķu pieredzi. Mairis: “Cenotos maksimāli ieguldīt govju komfortā. Fermā gaiss vienmēr ir sauss, temperatūra ir optimāla gan ziemā, gan vasarā. Jumtu taisījām siltinātu, ziemā nav kondensāta un vasarā tas ļoti labi pasargā no saules. Fermas pažobeles ir 1 metru garas, lai saule, lietus un cita veida laikapstākļi netiktu klāt govīm. Govīm it dziļās guļvietas, kur pakaišus reizi nedēļā papildinām ar salmiem un kaļķi, ko kopā sajaucam ar barības mikseri.”

UZZIŅA

Z/s “Dukāti”

• Atrodas Auces novada Vītiņu pagastā
• Īpašnieks – Mairis Grandbergs
• Apsaimnieko 130 ha zemes, slaucamo govju skaits ganāmpulkā – 106, pamatā Holšteinas melnraibās, Holšteinas sarkanraibās, Zviedru sarkanās, ir arī dažas Latvijas brūnās.
• Vidējais izslaukums pēc LDC datiem – 10 696 t no govs gadā, tauku % pienā – 4,06, olbaltumvielas – 3,43, somatisko šūnu skaits – 173
• Saimniecībā plaši izmanto automātiku – nepiesietās turēšanas fermā darbojas “Trioliet” barības izdales automāts, ir automātiskās žalūzijas, apgaismojums.

Visu rakstu par z/s “Dukāti”varat izlasīt LLKC žurnāla “Latvijas Lopkopis” oktobra numurā.

Iveta Tomsone,

LLKC Apgāda vadītāja