Pievienot komentāru

Augsti produktīvu un veselīgu telīšu izaudzēšana ir veiksmīgas piensaimniecības pamats. Ir grūti uzsvērt kādu īpašu periodu augošās telītes dzīvē, jo visi ir vienlīdz svarīgi.  Par telīšu izaudzēšanu ir daudz rakstīts un  stāstīts, tāpēc informāciju atspoguļošu no savs skatupunkta. Svarīgi, lai vaislas telītes pareizi tiktu turētas, barotas un izaudzētas piena periodā, augšanas, nobriešanas, apsēklošanas un grūsnības laikā.

Kas ir jaunākais, ko iespējams ieviest telīšu audzēšanā?

Tā ir neierobežota piena izēdināšana telītēm pirmajās trīs dzīves nedēļās. Ēdinot ar pienu neierobežoti (ad libidum) divdesmit vienu dienu tiek “programmēta” telīšu vielmaiņa.  Šāda ēdināšana ietekmēs telītes veselību jeb spēju cīnīties ar ketozi pēc atnešanās. Vācijā pētījumos atklāts, ka tām telītēm, kas ēdinātas „ad libidum”, aizkuņģa dziedzerī attīstās vairāk beta šūnas, kas ražo insulīnu.  Pēc atnešanās šīs teles spēj saražot 3–4 reizes vairāk insulīna, kas samazina risku saslimt ar ketozi (vielmaiņas slimībām). Telītēm par 80% samazinājās arī caurejas un saslimšanas ar elpceļu slimībām.

Svarīgi panākt vēlamo dzīvmasas pieaugumu dažādos telītes dzīves posmos jeb periodos. Lai to zinātu, ir jākontrolē telīšu augšanas rādītāji visā augšanas laikā. Labākais ir svērt, bet, ja tas nav iespējams, jāizmanto vismaz mērlente!

Piena periodā, kas ir no dzimšanas līdz 3 mēnešu vecumam, svarīgi panākt dzīvmasas pieaugumu virs 1000 g/diennaktī. Augšanas periodā, kas ir no 3 līdz 6 mēnešiem, dzīvmasas pieaugumam jābūt vismaz 800 g un nedaudz vairāk diennaktī. Nobriešanas periodā, kas ir laiks no 6 līdz 12 mēnešiem, dzīvmasas pieaugums nepārsniegtu 800 g diennaktī.  1. tabulā pārskatāmi aplūkojami vēlamie  dzīvmasas  pieaugumi.               

1.tabula. Ieteicamie dzīvmasas pieaugumi telēm atkarībā no vecuma

Analizējot šos rādītājus interešu grupu saimniecībās 2016. gadā, redzējām, ka, tāpat kā lielai daļai Latvijas piensaimniecību, telīšu dzīvsvara pieaugumi  ir pretēji vēlamajiem, tas ir, no sākuma piena periodā tie ir nelieli, svārstās vidēji no 350 līdz 650 g diennaktī, savukārt  no 6–12 mēnešiem dzīvsvara pieaugums pārsniedz 900 un vairāk gramus diennaktī.

Augšanas jeb līdz 3–6 mēnešu vecumam teļu organisma šūnas potenciāli vairāk piemērotas proteīna, bet mazāk tauku uzņemšanai. Diennakts dzīvmasas pieaugums vairāk par 1000 g ir iespējams un vēlams. Lai to nodrošinātu, telītēm ar katru kilogramu barības sausnas ir jāuzņem enerģija 11,0–11,5 MJ/kg, un kopproteīna daudzumam jābūt 14,5–15%. Barības uzņemšanas spēja telēm ir līdz 2,80%  no dzīvmasas. Šajā periodā telītēm var izēdināt augstražīgo un  atnesušos govju grupu barības maisījumu. Barībai ir jābūt ļoti labai un kvalitatīvai.

Pētījumā, kas atspoguļots 1. grafikā, redzams, ka laba telīšu ēdināšana no 4–6 mēnešu vecumam pozitīvi ietekmē izslaukumu pirmajā laktācijā. Lielāki izslaukumi iegūti, ja telītēm dzīvsvara pieaugums bijis virs 800–950 gramiem diennaktī.

Izslaukums pirmajā laktācijā

1.grafiks. Dzīvsvara pieaugums pirmajos 6 mēnešos un pirmpieņu ražība

Savukārt nobriešanas jeb 6–12 mēnešu ēdināšanas periodā jāizvairās no pārmērīgas ēdināšanas. Tesmenī audi ļoti strauji aug no 6–12 mēnešu vecumam. Pārbarošanas gadījumā tesmenī veidojas taukaudi, vai arī pie nepilnīgas, nabadzīgas ēdināšanas tie attīstās nepilnvērtīgi, un arī netiks iegūts piens. 

Tātad nobriešanas perioda uzdevums ir nodrošināt 800 g diennakts  dzīvsvara pieaugumu, bet izvairīties no vairāk kā 900 g diennakts dzīvsvara  pieauguma, lai novērstu ķermeņa tauku uzkrāšanos un saviešanos tesmenī. Šajā periodā telīšu  barības sausnas uzņemšana svārstās no 2,1–2,3%  rēķinot no dzīvmasas un ieteicamais proteīna daudzums ir 10,5–14,0% kopproteīna barības sausnā.

Visoptimālākais telīšu atnešanās vecums ir 22–23 mēneši. Ekonomisti izrēķinājuši, ka katrs mēnesis, ko tele atnesas pēc vēlamā 22–23 mēnešu vecuma, papildus palielina izmaksas par 5% no visām izaudzēšanas izmaksām. Tāpēc vēlamais sēklošanas vecums ir 13–14 mēneši, kad telēm dzīvsvars ir 55–60% un skausta augstums 86% no pieaugušas govs rādītājiem.

Telīšu ēdināšana pēc apsēklošanas

Grūsnības pirmo septiņu mēnešu uzdevums ir  novērst telīšu  pārbarošanu. Telēm barību normē, tas ir, dod tikai tik daudz, cik ir vajadzība, nevis baro rupjo barību neierobežotā daudzumā. Šajā laikā svarīgi telei dienā uzņemt 53–55 MJ NEL dienā, un kopproteīnam barības devā ir jābūt 12–14%, t.sk. 20–30% ir jābūt aizsargātajam proteīnam (RUP).

Līdzšinējā prakse, lai teles nenobarotos, izēdināt zemākas kvalitātes barību (sienu un salmus) nederēs.  Paskaidrošu, –  telēm labāk dot kvalitatīvu rupjo lopbarību un barībai klāt nejaukt salmus, jo to pārstrāde prasa papildu enerģiju no teles organisma. Telei, pretstatā slaucamām govīm, barības galdā nav visu laiku jābūt barībai. Tā ir tā grūtāk dzīvē pieņemamā un saprotamā lieta, ka barības galds telēm drīkst būt tukšs pat 6–8 h diennaktī. Protams, šo tukšā barības galda periodu labāk izlīdzināt diennakts laikā. Atkārtoju, telei nav nepieciešama barība visas 24 h diennaktī, bet barībai ir jābūt kvalitatīvai. Savukārt telei paliks vairāk laika kvalitatīvi sagremot apēsto barību, un tā saražos mazāk kūtsmēslu.

Pēdējos piecpadsmit gados ASV, Pensilvānijas universitātē, Vācijā un citās valstīs notikuši daudz pētījumi par telīšu ēdināšanu. Jaunākie pētījumi parādījuši, ka pirms 20 gadiem pieņemtās telīšu ēdināšanas normas ir jāsamazina aptuveni par 20–25% . 2. tabulā apkopoti ASV, Pensilvānijas universitātes  pētījumu rezultāti,  kas liecina, lai tele nepārbarotos un sasniegtu veiksmīgas dzemdības, telei kļūstot vecākai, uzņemtais sausnas daudzums jāsamazina.

2.tabula. Ieteikumi barības sausnas uzņemšanai telēm atkarībā no vecuma

Telītēm augšanas laikā svarīgi sabalansēt enerģiju ar proteīnu. Mūsu, Latvijas apstākļos, ir diezgan lielas problēmas ar proteīna nodrošinājumu, jo tā bieži trūkst, īpaši bioloģiskajās saimniecībās. Biežāk ir enerģijas pārbagātība barības devā un proteīna trūkums. Pie šādas barības devas telēm notiek nesabalansēta augšana, – auguma augšana ir aizkavēta un liekā enerģija tiek uzkrāta tauku veidā. Teles aptaukojas un tām palielinās ķermeņa kondīcija. Tālāk no tā izriet apgrūtinātas dzemdības, metrīti, mastīti un slikta sausnas uzņemšana (apetīte) tūlīt pēc atnešanās. Apetītes trūkums ir cēlonis zemam enerģijas līmenim jeb glikozes līmenim asinīs, kas noved pie saslimšanas ar ketozei. Rezultātā telei sabojāta veselība un zaudēts daudz piena.

To labi pierāda Vācijā veiktie  pētījumi saistībā ar  telīšu ēdināšanu un atnešanās vieglumu, kas atspoguļoti 3. tabulā.

Šajā, vācu 2012. gada pētījumā, kurā 8–3 nedēļas pēc apsēklošanas baroja ar barību, kas saturēja daudz enerģijas, pieauga nedzīvi dzimušo teļu skaits līdz 14,3% un pieauga dzemdību skaits, kurās bija nepieciešama veterinārārsta palīdzība no 2,7% līdz 11,9%.

Kādā citā pētījumā, tika mērīts tauku biezums  telītēm vienu mēnesi pirms atnešanās. Rezultāti uzrādīja, ka vis mazāk nedzīvi dzimušu teļu bija telēm, ja tauku biezums (uz īsajām ribām) svārstījās no 12–17 mm. Ja tauku uzkrājums bijis  mazāks vai stipri lielāks, pieaudzis nedzīvi dzimušo teļu skaits.

2.grafiks

Ēdināšana un viegla atnešanās

Nedzīvi dzimuši, %

Būtiskākais ir saimniekiem saprast, ka ražīgu govju iegūšanai telei jau no pašas dzimšanas ir jāaug vienmērīgi un pietiekoši ātri. Būtiskākais faktors šī rezultāta iegūšanai ir ēdināšana, jo tā atsauksies ne tikai uz nākamo govju ražību, bet arī veselību un auglību.

Andra Seredina,

LLKC Cēsu konsultāciju biroja lopkopības speciāliste