Pievienot komentāru

Zemkopības ministrija sadarbībā ar LLKC Valsts Lauku tīkla aktivitāšu ietvaros šovasar organizē konferences lauksaimniekiem „Esi informēts un ražo laukos”.

Pirmā no reģionālajām konferencēm notika 10. jūlijā Kurzemē – Kandavas kultūras namā – un pulcēja plašu interesentu skaitu. Konferences moderators, Valsts Lauku tīkla Sekretariāta vadītājs Edgars Linde sākumā uzsvēra, ka šogad tradicionālās ZM konferences notiek nevis oktobrī, kad lauku darbi pabeigti, bet pašā vasaras vidū, jo ir daudz aktuālu jautājumu, par kuriem informācija lauksaimniekiem jāsaņem jau laikus, lai pēc ražas novākšanas pārdomāti gatavotos nākamajai sezonai.

LR Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sveica konferences dalībniekus un norādīja, ka daudzos izmaiņu aspektos vēl notiek saskaņošanas process ar ES institūcijām, un daudzos jautājumos viedoklis ir ļoti atšķirīgs, piemēram, par meliorāciju. Taču, cerams, ka pirmās investīciju programmas lauksaimniekiem, varēs atvērt septembra beigās, oktobrī.

ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore un ZM valsts sekretāra vietnieceRigonda Krieviņa raksturoja tiešo maksājumu struktūru lauksaimniecībā 2015.–2020. gadam. Vienotais platību maksājums veidos aptuveni 45% no kopējās summas, jaunieviestais zaļināšanas maksājums – 30%, saistītais atbalsts reāli ražojošajām nozarēm – 15%, mazo lauksaimnieku atbalstam –  10% un jauno lauksaimnieku atbalstam – 2%. Provizoriski 2015. gadā vienotais platību maksājums par hektāru būs 58 eiro, bet zaļināšanas  –  34. Bet 2020. gadā attiecīgi – 93 un 57. Taču šī summa var mainīties, ja palielinās vai samazinās pašreizējais valstī kopā apsaimniekoto platību skaits. Viens no jauninājumiem ir tas, ka no 2014. gada atbalstam var pieteikt visu labā stāvoklī esošo lauksaimniecības zemi, jo ir atcelti iepriekšējie ierobežojumi. 

ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktores vietnieks Zigmārs Ķikāns plašāk stāstīja tieši par zaļināšanas maksājumu, kas cieši saistīts ar vienotā platību maksājuma saņemšanas iespēju. Faktiski lauksaimnieks var saņemt vai nu abus, vai nevienu. Tāpēc rūpīgi jāiepazīstas ar jaunajām prasībām, jau gatavojoties rudens sējai, lai nerastos nevajadzīgi pārpratumi - par prasību nepildīšanu paredzētas sankcijas līdz pat 125% apmērā no zaļināšanas maksājuma. Šīs prasības paredz ievērot videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, dažādojot kultūraugu sējumus un stādījumus, neuzarot ekoloģiski jutīgos zālājus u. c. Noteikts, ka aramzemēs jāaudzē vismaz divas vai trīs kultūras, un galvenā kultūra nedrīkst aizņemt vairāk par 75% u. c. Taču bioloģiskās un mazās saimniecības automātiski tiek uzskatītas par tādām, kas jau ievēro zaļināšanas prasības, tāpēc kopējais saimniecību skaits, uz ko jaunās prasības attieksies, kļūst mazāks.

Zemkopības ministrijas speciālisti uzsvēra, ka lauksaimniekiem nav jābaidās no visai sarežģītajām prasībām dažādu atbalstu saņemšanai un saimniekošanai kopumā, jo iespējams izmantot konsultatīvo sistēmu, ko Latvijā nodrošina LLKC un citas ZM atzītas struktūras.

ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone informēja par Latvijas Lauku attīstības programmu 2014.–2020. gadam. Ja projektu pieņemšana pasākuma „Ieguldījumi materiālajos aktīvos” (kopā 501 miljons latu) apakšpasākumos „Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās” un „Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” plānots sākt šāgada septembrī, tad programmas investīcijām un pārstrādei nepieciešamo saskaņojumu dēļ ar ES sāksies tikai 2015. gadā. Turklāt galvenie kritēriji būs Valsts vides dienesta prasību ievērošana, tostarp atbilstošu mēslu krātuvju esamība. Būtiski arī būs rezultatīvie rādītāji – prasme pierādīt, ko ar konkrēto investīciju saimniecībā iespējams panākt. Turklāt Lauku atbalsta dienests ieceru īstenošanu regulāri kontrolēs un pēc pārejas perioda beigām ar 2018. gadu var tikt samazināts atbalsta kopējais apjoms. Priekšroka tiks dota būvniecībai laukos, taču kūts rekonstrukcijai vai būvniecībai noteikts paredzēto dzīvnieku stāvvietu skaits. Piemēram, 2014. gadā – attiecīgi 15 un 50 govis, un šis skaits 2017. gadā jau sasniegs attiecīgi 45 un 100 govis.

Paredzēts arī atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem, kur pēc ilgām diskusijām par kritērijiem atzīti: fiziska persona līdz 40 gadu vecumam uzņēmuma dibināšanas brīdi, dibina uzņēmumu pirmo reizi un ieguvusi speciālo izglītību. Iespējams saņemt atbalstu līdz pat 70 000 eiro visā periodā. Savukārt mazajām saimniecībām, kuras var saņemt atbalstu līdz 500 eiro gadā, iespējams kļūt par ražojošām saimniecībām un pieteikties investīciju projektiem, ja to apgrozījums ir 2 līdz 5 tūkstoši eiro un īpašumā vai valdījumā ir zeme no 1 līdz 50 ha.

Ne tikai diskusijām paredzētajā laikā, bet jau pēc pirmās speciālistu uzstāšanās lauksaimnieki aktīvi uzdeva jautājumus, uz kuriem saņēma gan konkrētas atbildes, gan arī ieteikumu dažkārt nevis apstrīdēt kādu pieņemtu lēmumu, bet laikus arī pašiem iesniegt konkrētus priekšlikumus.

Nākamās konferences notiks:

11. jūlijā Zemgalē – Saulaines Profesionālajā vidusskolā, Saulainē, Rundāles novadā;

17. jūlijā Latgalē – Latgales vēstniecībā GORS, Pils ielā 4, Rēzeknē;

18. jūlijā Vidzemē – Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolā, Rīgas ielā 16 c, Smiltenē, Smiltenes novadā.

Visas konferences tiks translētas tiešraidē, kas vērojama VLT mājaslapā www.laukutikls.lv. Tiešraižu sākums plkst. 11.

Dace Millere, LLKC sabiedrisko attiecību speciāliste