Pievienot komentāru

Zemkopības ministrija sadarbībā ar SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrsValsts Lauku tīkla aktivitāšu ietvaros tradicionāli rudenī organizē reģionālās konferences lauksaimniekiem Esi informēts un ražo laukos. Pirmā no četrām notika 31. oktobrī Kurzemē – Saldū, un bija plaši apmeklēta.

Konferencē tika sniegta informācija par tiešajiem maksājumiem 2014. un 2015. gadā, Lauku attīstības programmas mērķiem un ES un valsts atbalstu lauksaimniecībai no 2014. līdz 2020. gadam, kā arī vietējo lauku teritoriju attīstības iespējām. Uzstājās Latvijas zemkopības ministre Laimdota Straujuma un Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete. Aktuālu informāciju par aktualitātēm sniedza ZM speciālisti un ZM pakļautībā esošo iestāžu – Lauku atbalsta dienesta, Valsts augu aizsardzības dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts meža dienesta, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras vadītāji un darbinieki. AS Sadales tīkls pārstāvis runāja par darba drošības jautājumiem.

Notika arī diskusijas trīs darba grupās – par lauku attīstības programmu, tiešajiem maksājumiem un vietējo attīstību. Tika iesniegts daudz jautājumu ministrei, kas vai nu tika uzreiz atbildēti, vai arī uz tiem tiks sniegtas atbildes personiski, kad konkrētā problēmai tiks rasts risinājums.

Konferences dalībniekiem vaicājām: kā viņi vērtē izmaiņas nākamajā plānošanas periodā, kas iepriecina vai rada bažas, domājot par savas saimniecības turpmāko darbību?

Agita Hauka, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja:

– Zemnieku viedoklis par nākamā plānošanas perioda izredzēm ir pozitīvs. Ne velti lauksaimnieku organizācijas ļoti daudz diskutēja ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu. Īpaši iepriecina Zemkopības ministrijas pieņemtais lēmums par atbalstu mazajām saimniecībām, jo mums ir svarīgi, lai katra ģimene laukos sevi varētu pabarot un nopelnīt naudu, lai izskolotu bērnus. Zemnieku uzdevums tagad ir izvērtēt savas iespējas un izlemt, ko viņi darīs turpmākajā periodā. Latvijas Zemnieku federācija ir gatava palīdzēt saviem biedriem ar padomu un atbalstu, veicot izskaidrošanas darbu par nākamā plānošanas perioda nosacījumiem. Skaidrs ir tas, ka zemniekiem finansiālais atbalsts ir svarīgs, tomēr galvenais ir tas, lai lauksaimnieki strādātu, ražotu pārtiku, varētu to pārdot, lai būtu nauda visam citam nepieciešamajam.

Laima Veidemane, zemnieku saimniecība „Šuķi”, Rucavas novads:

– Mūsu saimniecība ir bioloģiskā, audzējam gaļas liellopus. Vienlaikus esmu arī novada konsultante. Runājot par nākamo plānošanas periodu, gandarījumu sniedz tas, ka izdevās saglabāt iepriekšējo tiešmaksājumu sistēmu lauksaimniekiem, ar cerību saņemt lielākas summas par hektāru. Zinu, ka šajā situācijā vairs nebūs daudz tādu saimnieku, kuri gribēs „mest plinti krūmos.” Man patīk arī lēmums samazināt būvniecības projektu atbalstu līdz 500 000 latiem, kas ļaus to izmantot lielākam saimniecību skaitam. Svarīgi arī tas, ka tehnikas iegādē tagad tiks dota iespēja izmantot nevis lētāko, bet saimnieciski izdevīgāko iepirkuma piedāvājumu, ko varēs izvērtēt pats saimnieks. Tā kā esmu arī konsultante, mani iepriecināja Lauku atbalsta dienesta informācija, ka šogad iesniegto projektu kvalitāte bijusi augstāka un pieļauts mazāk kļūdu. Tas liecina, ka strādājam labāk. Finanšu līdzekļi no ES un valsts budžeta būs pieejami arī turpmāk – tikai pašiem aktīvi jāstrādā.

Artūrs Asars, zemnieku saimniecība „Cīrulīši”, Saldus novads:

– Šādas konferences ir lieliska iespēja zemniekiem iepazīties ar aktualitātēm nozarē, uzklausot informāciju tieši no Zemkopības ministrijas speciālistiem. To, kā process veidosies tālāk, kuri lēmumi no iecerētajiem tiks pieņemti, kuri ne – to redzēsim vēlāk, jo atbildīgajām personām vēl pašām par daudziem jautājumiem nav skaidrības. Iepriecināja tas, ka tiek saglabāti tiešmaksājumi, lai gan negodīgā konkurence ar citām Eiropas valstīm saglabājas. Mūsu saimniecība ražo graudus eksportam un kartupeļus. Protams, patīkami, ja iespējams saņemt atbalstu, taču mūsu nozarē viss tomēr atkarīgs no ražām un cenu līmeņa, platību maksājumi ir tikai papildus iespēja. Domāju, ka šajā plānošanas periodā ir paredzēts krietni daudz instrumentu, lai tie lauksaimnieki, kuri vēl nav īsti „atspērušies”, to izdarītu un ietu uz priekšu. Nav gan vēl īsti skaidrs, kā praktiski darbosies „zaļās komponentes” maksājumi. Bet, ja zemnieks pats strādās, laiks rādīs rezultātus. Zemnieks vienmēr ir optimists, jo katru gadu pavasaris nāk atkal ar cerību.

Zigrīda Manteja, zemnieku saimniecība „Turaidas”, Durbes novads:

– Līdzdalība konferencē bija ļoti noderīga, tikai tagad plašā informācija jāpārdomā. Mūsu saimniecība nodarbojas ar biškopību, ārstniecības augu un ziemciešu puķu audzēšanu, zedeņu žogu izgatavošanu un tūristu uzņemšanu. Manas lekcijas „No sēkliņas līdz paciņai” un „No bitītes līdz burciņai” noklausījušies jau vairāk nekā astoņu valstu pārstāvji, kuri vēlas sākt uzņēmējdarbību ārstniecības augu audzēšanā un biškopībā Saprotu, ka perspektīva šobrīd ir bioloģiskajām saimniecībām, kā arī mazajām saimniecībām. Es gan jau esmu lielražotājs, bet prieks, ka mazie tiek atbalstīti un varēs strādāt ar prieku, pašiem tikai vajag lielāku gribasspēku, lai kaut ko paveiktu. Mans viedoklis ir, ka lauksaimniekiem vairāk jāpaļaujas uz saviem spēkiem, uz to, ko pats vari izdarīt, nevis jāriskē ar kredītiem un citām saistībām.

Agris Veide, zemnieku saimniecība „Liepas”, Vecumnieku novads:

– Lauksaimnieku organizācijās mēs esam strādājuši vairāk nekā divus gadus, lai panāktu izmaiņas nākamā plānošanas perioda nosacījumos. Nepatīkamais ir tas, ka joprojām mūsu nozarē nav stabilitātes. Daudzi jautājumi ir tikai iezīmēti un formulēti, bet ne pieņemti. Joprojām pastāv cīņa starp lielajām saimniecībām un mazajām un vidējām, kuras mēs Latvijas Zemnieku federācijā gribam aizstāvēt, jo nez vai būtu labi, ja saglabātos tikai lielās saimniecības. Ļoti būtisks man šķiet jautājums par zemes tirgu, – lai tad, ja es savu zemi vēlētos pārdot, man neviens cits nevarētu ietekmēt, kam man tā jāpārdod. Jautājums, kā zemes pārdošana tiks sakārtota, būs pārbaudāms tikai praksē – kā darbosies zemes komisijas pie pašvaldībām, kuri cilvēki jautājumus izlems un kā. Vienīgā cerība, lai zeme paliktu mūsu lauksaimnieku rokās, ir tā, ka visi ārzemnieki, kuri vēlējās tikt pie zemes Latvijā, to jau ir izdarījuši. Nupat dzirdēju arī par gadījumu, ka kāds dānis savu zemi vēlas pārdot, bet par krietni augstāku cenu, nekā pieņemama mūsu zemniekam. Pamatattīstības principi nākamajam plānošanas periodam ir pareizi, lai panāktu, ka zeme strādā lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai. Varam, protams, cerēt, ka platību maksājumi, kā plānots, sasniegs 196 latus par hektāru, taču arī vidējie 143 lati pēc mūsu aprēķiniem būtu labs ieguvums. Skaidrs ir tas, ka kopā lauksaimniekiem, neskatoties uz dažādām niansēm, naudas būs vairāk un ar to varēs paveikt labas lietas. Noteikti jāatbalsta mazās saimniecības, kas pēc skaita un pēc kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības Latvijā sastāda lielāko saimniecību īpatsvaru. Ja tās attīstīsies, tas dos pieaugumu lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā un valsts ekonomikai kopumā, jo lielās saimniecības savus attīstības resursus jau ir izsmēlušas. Patiesībā noskaņojums ir pozitīvs, jo arvien vairāk cilvēku sāk domāt, ka laukos ir forši!

Sagatavoja Dace Millere,

LLKC Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste