Pievienot komentāru

Trīs dienas Latvijā viesojās studentu grupa no Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātes, kas iepazinās ar Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) un tā ietvaros izveidotā Valsts Lauku tīkla (VLT) darbu, kā arī devās izbraucienos uz Bausku, Tērveti un Enguri, lai, atbilstoši savām interesēm, iepazītos ar atšķirīgām aktivitātēm lauksaimniecībā. Viesus īpaši ieinteresēja lauku jauniešu atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai Latvijā.

Zviedru studentu grupas kopbilde

VLT Sekretariāta projektu vadītāja Viktorija Reine: ”Zviedru studentu grupa – 19 jaunieši kopā ar diviem pasniedzējiem – pēc ierašanās Rīgā devās uz Ozolniekiem, kur VLT Sekretariāta vadītājs Edgars Linde iepazīstināja viesus ar LLKC darbību, Jelgavas un Ozolnieku novadiem, kā arī sniedza nelielu ieskatu Latvijas lauksaimniecības attīstībā. Lielu interesi klātesošajos izraisīja stāstījums par VLT pasākumu Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai. Vakarā devāmies nelielā ekskursijā pa Jelgavu ar autobusu.

Semināra otrajā dienā studenti un pasniedzēji tika sadalīti trīs grupās un devās trīs virzienos: uz Bausku (lai iepazītos ar intensīvu lauksaimniecību), Tērveti (mazāk attīstīts reģions) un Enguri (piekrastes saimniecības).

Stāsta Kristaps Zaļkalns

Braucienā uz Enguri pirmais pieturas punkts bija Smārdes pamatskola, kur Engures novada sabiedrisko attiecību un jaunatnes lietu speciālists Kristaps Zaļkalns mūs iepazīstināja ar Engures novada statistiskajiem rādītājiem, lielākajiem uzņēmumiem un populārākajiem apskates objektiem. Nepatīkami pārsteidza statistikas dati par dzimstību šajā novadā – tikai 1–2 bērni mēnesī, kas ir salīdzinoši zems rādītājs.

Novadā ir daudz bērnu, kuri labprāt nodarbotos ar kādu no sporta veidiem, taču nav iespēju piesaistīt atbilstošas kvalifikācijas sporta trenerus. Zviedri stāstīja, ka viņu valstī bieži kāds no bērnu vecākiem brīvprātīgi trenē sportot gribētājus. Latvijā šāda pieredze nav izplatīta.

Nozīmīgākais uzņēmums Engures novadā ir zivju pārstrādes uzņēmums SIA Unda, kurš ir lielākais darba devējs vietējiem iedzīvotājiem un nodarbina vairāk nekā 300 cilvēku.

Vēja parks

Nākamā pietura bija Vēja parks – parks/dendrārijs, kuru ar LEADER atbalstu iekārtojuši vietējie iedzīvotāji, iestādot vairāk nekā 100 dažādu veidu augus.

Ciemos pie Raginsku ģimenes

Viesojāmies Raginsku ģimenē, kur mājas saimniece Brigita Raginska ir SIA Undaizpilddirektore. Viņa iepazīstināja mūs ar uzņēmuma darbību, pastāstot, ka visa produkcija tiek eksportēta uz Krieviju, Vāciju un citām valstīm. Viņas ģimenes vīrieši jau trešajā paaudzē ir zvejnieki, šo tradīciju turpina arī viņas dēls – Jānis, kurš ir Zivsaimniecības Sadarbības tīkla (ZST) aktivitātes Atbalsts jauniešiem zvejniecības tradīciju apguves un uzņēmējdarbības veicināšanai dalībnieks. Bija iespēja noskatīties, kā tiek kūpinātas zivis mājas apstākļos, kā arī nogaršot tās.

Pie renovētās ēkas, kur paredzēts iekārtot Engures novada un Zvejniecības tradīciju muzeju

Apskatījām nesen renovēto ēku, kur kādreiz atradusies Engures Jūras skola. Tagad tur paredzēts iekārtot Engures novada un Zvejniecības tradīciju muzeju, kā arī semināru telpas. Ēka ir renovēta par ES struktūrfondu naudu.

Pusdienot izvēlējāmies SIA Varss kafejnīcā Būda, kuras īpašniece Ingūna Zikmane bija pagatavojusi zivju ēdienus, kuru dažādība jauniešos un arī pasniedzējā izraisīja milzīgu izbrīnu.

Nākamais pieturas punkts bija biedrības Jahtklubs Engure renovētais saietu nams jūrniekiem un burātājiem. Ēka atjaunota ar LEADER atbalstu.

Zivju pārstrādes uzņēmumā SIA Mauriņi-S

Apmeklējām zivju pārstrādes uzņēmumu SIA Mauriņi-S, kas nodarbojas ar zivju kūpināšanu. Uzņēmuma vadītāja Ginta Sila izrādīja zivju kūpinātavas un dzesēšanas/pakošanas telpas. Savu produkciju uzņēmums realizē gan vietējos tirgos, gan lielveikalu ķēdēs.

Galvenie secinājumi par Engurē redzēto: Latvijā ļoti liela nozīme ir ES struktūrfondu atbalstam un tas tiek lieliski izmantots; Engures novadā pastāv ļoti liela atšķirība starp tajā esošajiem trim pagastiem, nav vienotas identitātes; vietējie iedzīvotāji ļoti maz runā angļu valodā; daudzi jaunieši un arī pieaugušie aizbraukuši uz lielākām pilsētām un ārzemēm; ļoti iedvesmojošs ir palikušo zvejnieku lepnums un mīlestība pret savu darbu;

Engures novadā ir ļoti daudz neapdzīvotu teritoriju (iespējamais iemesls ir tas, ka 50,1 % no novada teritorijas atrodas dabas liegumā); pārsteidzoša ir daudzveidība, kā izmantot zivis ēdienos; atšķiras LEADER pieejas izmantošanas veidi Latvijā un Zviedrijā; Engures novadā ir slikta ceļu kvalitāte, turklāt nepastāv sabiedriskā transporta iespējas starp pagastu centriem u. c.

Noslēgumā devāmies ekskursijā ar gidu pa Vecrīgu, pēc kuras zviedru studenti atzina, ka, ja apskatītu tikai Rīgu, neizprastu, kas īsti notiek Latvijā, tāpēc viņi bija ļoti pateicīgi par iespēju paviesoties Latvijas laukos. Šī vizīte viņiem ļaušot ar savādāku skatu raudzīties arī uz savu valsti.

Tērvetes apmeklējums

VLT Sekretariāta vadītāja vietniece Liene Radziņa: ”Pēc Tērvetes puses apmeklējuma radās pārdomas par to, kāds Tērvetes novads tagad izskatītos, ja nebūtu rastas iespējas izmantot LEADER projektus ar ES līdzfinansējumu. Kontrasti, kas redzami, ir milzīgi. Īpaši atmiņā palikuši bērnu rotaļlaukumi – jaunais un aiz sētas vecais, padomju laiku. Vietējos iedzīvotājos varēja just lepnumu par to, ko viņi dara, kā arī par vietu, kurā dzīvo. Radās sajūta, ka cilvēki ir savstarpējās attiecībās tuvi un rūpējas cits par citu. Salīdzinot LEADER ieviešanas atšķirības Latvijā un Zviedrijā, kopīgi secinājām, ka pie mums tiek realizēti lielākoties uz sociālām lietām orientēti projekti, bet Zviedrijā par LEADER naudu tiek rīkotas pat suņu skates. Taču pozitīvais ir tas, ka vērojama iedzīvotāju vēlme kaut ko darīt! Zviedri bija patīkami pārsteigti par Tērvetes dabas parku – viņiem tādu neesot. Viesi priecājās arī par Augstkalnes pagasta skolas direktora entuziasmu, kā arī par kāda jaunā zemnieka vecākiem un paša apņēmību saimniekot. Meitenes jautāja viņam – vai ir izstrādāts nākamās desmitgades plāns, uz ko viņš atbildēja – turpināt strādāt. Vienvārdsakot, prieks, ka arī cilvēki, kuriem nav daudz naudas, spēj paveikt daudzas jaukas lietas un ir pozitīvi noskaņoti.”

VLT Sekretariāta projektu vadītāja Guna Šulce: “Zviedru meitenes, kuras piedalījās braucienā uz Bausku, bija patīkami pārsteigtas, ka visi apciemotie uzņēmēji domā par nākotni un attīstību. Lielu izbrīnu studentes pauda par SIA Uzvara Lauks, tā apsaimniekotajām 6000 ha platībām, uzņēmuma rīcībā esošo traktortehniku, kā arī uzņēmumam piederošo vienu no lielākajām graudu kaltēm. Zviedru studentes atzina, ka nav informētas, ka Zviedrijā būtu kāds tik apjomīgs lauksaimniecības uzņēmums.

SIA Uzvara Lauks apmeklējuma laikā

Galvenie secinājumi pēc Bauskas uzņēmēju apmeklējuma: pastāv ļoti lielas atšķirības starp uzņēmumu apsaimniekotajā platībām – ir lauku uzņēmēji, kas apsaimnieko dažus desmitus, bet līdzās pastāv arī šāds liels uzņēmums; tādās teritorijās, kurās atrodas lielas saimniecības, mazākiem lauksaimniecības uzņēmumiem ir ļoti mazas iespējas attīstīt un paplašināt savu lauksaimniecisko ražošanu, jo teritorijas galvenokārt apgūst lielie lauksaimnieki, pateicoties lielākam finanšu līdzekļu apgrozījumam un ietekmei; pastāv urbanizācijas problēma – lielākā daļa jauniešu pārceļas uz dzīvi pilsētā.

Bauskas apkārtnē lauku jauniešu izvēli pārcelties uz dzīvi pilsētā diemžēl veicina SIAUzvara Lauks darbība, jo lielākajai daļai mazo un vidējo lauksaimniecības uzņēmumu nav iespējams paplašināt apsaimniekojamās platības un attīstīties. Līdz ar to arī jauniešiem lauku teritorijā ir ļoti ierobežotas iespējas, kas mudina pārcelties uz pilsētām.

Apmeklējām arī rokdarbnieču centru Gailīšu pagastā, kur var apgūt vai nodarboties ar adīšanu, tamborēšanu, aušanu, šūšanu vai rotu darināšanu. Diemžēl zviedru studentēm izveidojās priekšstats, ka Latvijas sabiedrībā valda stereotips, ka ar rokdarbiem jānodarbojas tikai sievietēm, tāpēc vīrieši varētu justies nedroši, cenšoties izmantot rokdarbnieču centra piedāvātās iespējas.”

Publicēšanai sagatavoja Dace Millere, LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste

Foto: Guna Šulce, Monta Mantrova un Kristaps Gramanis