Pievienot komentāru

Eiropas Lauksaimnieku kongresā Budapeštā, kas risinājās no 1. līdz 3. oktobrim, Latviju pārstāvēja Agita Hauka (LZF), Maira Dzelzkalēja (ZSA), Zinta Jansone (LLKA) un Līga Razminoviča (LLKA). Latvijas ekspertu Agitas Haukas un Mairas Dzelzkalējas dalība pasākumā finansēta Valsts Lauku tīkla aktivitātes “Nozaru ekspertu ziņojumi” ietvaros.

Eiropas lauksaimnieku kongress, Budapešta.

Kongresā tika iezīmēti jauni veidi, kā nākotnē nodrošināt ES lauksaimniecības sektora spēku, novitāti un ienesīgumu. Tas ir ļoti būtiski, ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc pārtikas, augstās ražošanas izmaksas un tirgus svārstības. Eiropas organizāciju COPAun COGECA prezidenti uzstāja par augsta līmeņa debašu nepieciešamību aktuālajos jautājumos ar ES Lauksaimniecības komisāru Dačanu Čalošu, EP deputātiem Paulo de Kastro un Mišelu Dantēnu, Ungārijas un Kipras lauksaimniecības ministriem.

Kongresa pirmajā dienā darbs norisinājās trīs dažādās darba grupās - sievietes lauksaimniecībā, kredītu pieejamība sievietēm lauku apgabalos, pārtikas ķēdes un lauksaimniecības produktivitāte.

Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka sieviešu komitejas rīkotajā darba grupā uzstājās ar prezentāciju Kredītu pieejamība sievietēm Latvijas lauku reģionos.. Agita Hauka stāstīja par Latvijas Zemnieku federāciju, sieviešu iespējām un problēmām Latvijas lauku reģionos, kredītu pieejamības paplašināšanu sievietēm un galvenajiem šķēršļiem kredītiestāžu noteikto kritēriju pildīšanai.

Sieviešu komitejas darba grupa, centrā Agita Hauka.

Latvijā mikrokredītu ņem trīs līdz piecu sieviešu grupas. To veic Latvijas Lauku sieviešu apvienības pārraudzītais fonds uzņēmējdarbības attīstībai, kas darbojas salīdzinoši vienkārši. Latvijai ir iespēja popularizēt savu labo pieredzi sieviešu mikrokredītu saņemšanā un mazo uzņēmumu veidošanā, nododot tālāk informāciju valstīm, kas tagad tikai sāk ceļu uz ES.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāve Daniela Rondinelli iepazīstināja klātesošos ar tēmu Sievietes loma lauksaimniecības attīstībā un inovāciju ieviešanā lauksaimniecībā un laukos, uzsverot, ka sievietes laukos ir aktīvas gan lauksaimniecībā, gan arī kā lauku vides un attīstības veicinātājas.

Darba grupā par pārtikas ķēdēm aktīva diskusija risinājās starp Eiropas Komisijas (EK) amatpersonu, lauksaimniekiem un tirgotāju grupas pārstāvi. Lauksaimnieki uzskata, ka pārtikas ražotāji un audzētāji tiek nepamatoti apkrāpti, jo tirgotāji, uzliekot pat 40% produkta cenai par starpniecību, tādējādi apgrūtinot pārdošanu.

Darba grupā par lauksaimniecības produktivitāti tika uzsvērts, ka tās celšanā liela nozīme ir biotehnoloģijai, ar kuras palīdzību iespējams daudz ātrāk izveidot jaunas šķirnes.Pasaulē šobrīd notiek darbs pie tādu šķirņu izveides, kas ļautu labāk fiksēt slāpekli, kā arī izturēt krasākas klimata svārstības. Ģenētikai ir liela nozīme gan gaļas, gan piena nozarē, un tās, būdamas cieši saistītas, kopā organizē un finansē pētījumus šajā jomā.

Francijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvis, kurš piedalās daudzu svarīgu jautājumu risināšanā COPA, uzsvēra, ka agrāk šajā jomā daudz iesaistījusies valsts. Graudaugu audzētājiem lielākais izaicinājums ir lielākas un stabilākas ražas. Izmēģinājumos sasniegti labi rezultāti, bet ražošanā to diemžēl vēl neizdodas sasniegt. Otrs izaicinājums ir kultūraugi, kas būtu ekonomiski izdevīgi. ES svarīgi ir atrast iespēju audzēt augus ar augstu proteīna saturu. Tam noteikti nepieciešams zinātnes atbalsts un inovācijas. Nav nepieciešami pētījumi par tehnoloģijām, kuras nekad nenonāk saimniecībās. Zinātnei jābūt ļoti koncentrētai uz konkrētu mērķi.

COPA liellopu darba grupas vadītājs no Francijas uzsvēra, ka lauksaimniecība nedrīkst pazaudēt savus resursus. Ja nav iespējams iegūt no zemes to, ko iespējams panākt ar mēslojumu, tad, tērējot degvielu, mēs piesārņojam vidi. Svarīgi visu izdarīt īstajā brīdī un laikā, ir jāinvestē un jāstrādā kopā visiem procesā iesaistītajiem. Politiķiem jāizveido pamatnoteikumi, un zemniekiem jāļauj izvēlēties, ar ko nodarboties. Austrijā ir laba pieredze rapša eļļas ražošanā. Jautājums ir par to, vai JonDeer ražos traktorus, kas var šo eļļu lietot kā degvielu. Patlaban biodegvielai atļauts pievienot 15% eļļas, un daži cer, ka nākotnē varēs arī visus 100%. Tehnoloģija izveidota, problēma pastāv tikai ar tirgu! Savukārt Ziemeļeiropa guvusi panākumus cietes un cukura ražošanā, un ir iespēja palielināt ražību. Rapsis ir izdevīgs augs, jo no tā var ražot gan biodīzeli, gan raušus lopkopībai. Arī ciete ir izdevīga, jo tās ražošanas blakusproduktus var izmanot lopkopībā. Lopkopības reģionos būtu jākoncentrējas arī uz graudaugu audzēšanu.

Atbildot uz jautājumu, – vai atmatas dod pienesumu biodaudzveidībai, – Eiropas Komisija atbild, ka pirms lēmumu pieņemšanas ir plaši konsultējusies ar sabiedrību un daudzām organizācijām, tajā skaitā ar vides organizācijām. Runājot par ekoloģiskā fokusa teritorijām, novērota negatīva ietekme īstermiņā, jo samazinās apsaimniekojamās platības, bet ilgtermiņā sasniedzams pozitīvs ieguvums, jo ilgākā laika posmā saražotā produkcija palielināsies. Kas notiktu, ja produktivitāte ES nebūtu palielinājusies, – tad būtu nepieciešams apsaimniekot par 60% lielākas zemes platības, lai saražotu tikpat, cik šobrīd. Ja negribam palielināt platību uz mežu rēķina, ir jāpalielina produktivitāte. Nepietiek tikai ar minerālmēslu pielietošanu, ļoti svarīga ir sēklkopība. KLP (Kopējā lauksaimniecības politika) nenāk ar svaigām idejām, kā  atrisināt šo problēmu. Daudzi zinātnieki sašutuši, ka nav laika un naudas nodarboties ar zinātni, bet nemitīgi jāpēta, kas notiek ar vidi. Komisija ignorē ekonomisko ilgtspējību, bet ņem vērā tikai ietekmi uz vidi. Diskusijā zemnieki un zinātnieki vienojās, ka nepieciešami risinājumi, lai varētu iegūt lielāku ražu. Lielākais izaicinājums ir politiskie lēmumi, – jāpasaka skaidri, ka ES lauksaimniecībai nepieciešama stabila ražības palielināšana, lai nodrošinātu pieņemamus ienākumus zemniekiem un pabarotu pasauli.

Diskusijas pēdējā sadaļā runāja par Eiropas konkurētspējas mazināšanos pasaules tirgos. Tāpēc jāmeklē jauni instrumenti, kooperatīviem un organizācijām daudz jāstrādā ar sabiedrību un jāskaidro situācija lauksaimniecībā. Francijas lauksaimnieku pārstāvis  uzsvēra, ka jāskatās, vai konkurences likums attiecībā uz kooperatīviem strādā pareizi.

Savukārt Zviedrijas lauksaimnieku pārstāvis atzīmēja, ka ir problemātiski uzbūvēt jaunu biodegvielas rūpnīcu tad, ja nav zināms, kā mainīsies politika. Lai to darītu, politikai jābūt stabilai ilgtermiņā.

Vācijas lauksaimnieki uzskata, ka ražošanas intensifikācija atkarīga no šādiem galvenajiem faktoriem: iedzīvotāju skaita palielināšanās, bioloģiskās produkcijas pieprasījuma palielināšanās, globalizācija un konkurētspējas nodrošināšana. Zemniekiem būs jārēķinās arī ar sociāliem izaicinājumiem, piemēram, dzīvnieku labturības prasībām. Lai to izturētu, jāievieš jaunas tehnoloģijas, piemēram, precīzā lauksaimniecība. Ražas pieaugs, samazināsies slodze uz vidi. Piemēram, optisko sensoru sistēma slāpekļa izmantošanai ir reāla zaļošana. Tas jāatbalsta KLP.

Somijas kooperatīvu pārstāvji uzskata, ka kooperatīvi ir labākais veids, kā zemniekiem nopelnīt. Svarīgi saprast, ka uzņēmums pašiem patiešām pieder! Saimniekošana būs ienesīgāka, ja būs vairāk zemnieku – īstu uzņēmumu īpašnieku. It īpaši tas attiecas uz vēlētajiem biedriem. Tāpēc jādod iespēja zemniekiem izglītoties, nevar balstīt biznesu tikai uz algotajiem darbiniekiem, jāiegulda arī valdes locekļu izglītībā.

Īslandes pārstāvis uzsvēra, ka notikušas daudzas diskusijas par zinātni, bet maz tiek runāts par izglītību, tāpat par maz tiek pieminēti jaunie zemnieki.

Dānijas Sēklkopības asociācijas valdes loceklis pamatoja, ka jaunas šķirnes ir nepieciešamas. Dānijā ražības pieaugums ir tāds pats kā citās Eiropas zemēs, bet tā ir vienīgā valsts, kurā samazināts izlietoto minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu (AAL) daudzums. Tas panākts, ieviešot mūsdienīgas tehnoloģijas, pielietojamās zinātnes atziņas un jaunas šķirnes.

Kā piesaistīt lauksaimniecībai jauno paaudzi? Spānijas lauksaimnieku pārstāvis  pauž viedokli, ka lauksaimniecības sektors labi reaģē uz ekonomisko krīzi, radot jaunas darbavietas, un jaunie cilvēki ir priecīgi par iespēju strādāt. Lai jaunie ienāktu nozarē, nedrīkst vienmēr čīkstēt, ka esam nabagi un ka mums ir problēmas. Tas jauniešus nemotivēs, bet gan atbaidīs. Jāparāda, ka nozare ir atraktīva, ka nepieciešamas labas zināšanas, lai tajā strādātu. Jānodrošina labas izglītības iespējas, un daudz šajā jomā var darīt kooperatīvu ietvaros. Pastāv lauksaimniecības tēla problēma, par maz atvēlam spēkus, lai pastāstītu sabiedrībai, ko mēs darām. Eiropas Komisija  (EK) turpina izdomāt likumus, pamatojoties uz sabiedrības zaļo organizāciju viedokli, jo zemnieki jau strādā, viņiem nav pietiekami daudz laika stāstīt, ko lauksaimnieki vēlētos. Politikā jābūt instrumentiem, kas ļautu parādīt, ko zemnieki dara, bet nevis nepārtraukti izteiktu viņiem pārmetumus. Politika nedrīkst mainīties reizi četros gados pēc katrām vēlēšanām, bet zemniekiem jāmācās nečīkstēt!

Ja EK lauksaimniecības komisāram būtu jānosauc tās lietas, ko vajadzētu mainīt, tad viņš uzskata, ka zaļošana jāaizstāj ar inovācijām; jāattīsta aktīva lauksaimniecība visā ES teritorijā, kas ražotu gan pārtiku, gan enerģiju; jānodrošina laba perspektīva bioenerģijas un biodegvielas ražošanai (pārtika, lopbarība, šķiedra, degviela).

Rezumējot darba grupas dalībnieku uzstāšanās un diskusijas, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja atzīst, ka atrodamies krustcelēs – pieprasījums pieaug, notiek tehnoloģiju attīstība, viss attīstās pareizā virzienā, bet ir ļoti striktas ES prasības, kas tūlīt mainīsies pret citām. Lauksaimnieki nespēj tik ātri pielāgoties pārmaiņām, nespēj visu laiku trāpīt no viena grāvja otrā. Agrāk zemnieki bija ietekmīgāki, šodien viņiem vieglāk uzlikt ierobežojumus. Šāda politika nevar vairs ilgstoši strādāt, jānāk lielām pārmaiņām. Tagad sākam novērtēt ideju, ka zemnieki ražo sabiedriskos labumus, un tādā gadījumā nav pareizi, ka lauksaimnieki paši nevar pieņemt lēmumus. Tas nozīmē, ka zemnieki zaudē īpašumtiesības! Vācijā jau ierosināts tiesas process šajā sakarā, – ienākumi krītas, klimats mainās, bet tā vietā piedāvā arvien stingrākus ražošanas nosacījumus. Cilvēki, kuri dzīvo pilsētās, gandrīz neko nezina par lauksaimniecību, un viņiem izveidojies maldīgs uzskats par šo nozari. Ja iedzīvotāji zinātu, ko zemnieki dara sabiedrības un dabas labā, tad attieksme būtu pozitīvāka. Zemniekiem jādod lielāka brīvība. Piemēram, 7% ekoloģiskā fokusa teritorija, – kāpēc visiem vienāda? Jābūt iespējai izvēlēties, jo pastāv dažādas problēmas. Jānovērtē zinātnes loma, ja gribam izmantot iespējas, kuras dos nākotne, jākoncentrējas uz labajām lietām un mazāk jāčīkst!

Kongresa otrajā dienā atklāšanas runās tika skarta ekonomiskā krīze Eiropā, – situācija darba tirgū, kooperatīvu loma, biodegvielas nozīme augsekā un lopbarības ražošanā.

Ungārijas Lauksaimniecības ministrijas valsts sekretārs uzsvēra, ka šis ir kooperācijas gads. Pārtikas un enerģijas nepieciešamības nodrošināšana vienlaikus ar klimata izmaiņam veido sarežģītu KLP sistēmu.Lielākais izaicinājums ir saglabāt budžetu, kas spētu risināt visus šos jautājumus, kā arī domāt par to, kā jaunos zemniekus motivēt nodarboties ar šo nozari.

Dačans Čalošs, atbildot uz jautājumiem, sacīja, ka diskusija par KLP notiek jau pāris gadu, bet nu nonākts fināla taisnē. Taču svarīgākie aspekti būs līdzšinējie – konkurētspēja, ilgtspēja un izaugsme. Katrā budžeta diskusijā ir dzirdami draudi KLP. Eiropas Komisijai jābūt pārliecinātai, ka ar piedāvāto budžetu var sasniegt izvirzītos mērķus. Samazināts budžets mūs pašus „noraks”. Ir valstis, kuras uzskata, ka budžets jāmazina uz lauku attīstības pasākumu rēķina, un tas ir liels drauds, jo II pilārs paredz gan inovācijas, gan izaugsmi. Nedrīkstam nonākt situācijā, kad kaut kas jāziedo. Jābūt reālai konverģencei, jo nevar vienādos apstākļos strādāt zemnieki ar tik atšķirīgiem maksājumiem. Jābalstās uz reālām vajadzībām, nevis vēsturi. Tas ļautu pievienot vērtību produkcijai tajos reģionos, kas atpalika grūtāku ražošanas apstākļu dēļ. Zaļošanas mērķis nav mazināt ražošanu. Zemnieki zina, kā savienot ražošanu ar bioloģisko daudzveidību. Zināms, ka ziemeļvalstīs nav iespējams dažādot augu daudzveidību, tāpat nelielās saimniecībās un saimniecībās ar lielu zālāju platību. Komisārs ir gatavs trim piedāvātajiem pasākumiem pievienot piebildi – „vai arī ekvivalents” (piemēram, stingrāki agrovides pasākumi). Dalībvalstīm pašām jāpiedāvā šie ekvivalentie pasākumi, un EK tos analizēs.

Eiropas Parlamenta (EP) lauksaimniecības un lauku attīstības lietu komitejas vadītājs Paulo de Kastro (Paolo de Castro) informēja, ka šobrīd darbs rit pilnā sparā, un ir saņemti astoņi tūkstoši priekšlikumu. Eiropas Padome ir gatava beigt debates, tiklīdz būs zināms budžets. Viņš atzīst, ka attiecībā uz zaļošanu jābūt iespējai to pielāgot reģionu problēmām, lai zemnieki var veikt reālus pasākumus un tie nesagādātu papildus izmaksas. Eiropas Padomes sēde, kuras mērķis ir vienoties par budžetu, paredzēta 22. un 23. novembrī, un būs smagi jāstrādā, lai šo gadu pabeigtu ar vienošanos par budžetu.

EP lauksaimniecības un lauku attīstības lietu komitejas loceklis Mišels Dantēns (Michel Dantin) uz jautājumu – kā zemnieki nodrošinās pārtikas pieejamību ilgtspējīgi, – atbildēja, ka svarīgi, lai patērētāji saprastu, ka pasaule mainās. Kādreiz bija pieejams lielāks naudas apjoms, tagad tas ir mazāks. Pastāv reāls risks budžeta samazināšanai. Budžets saistīts ar to, kam plānojam tērēt! Likumdošana veidota makroekonomiskā līmenī, bet jānodrošina, lai politika ir saprotama, lai katrs reformā iesaistītais posms ir labi informēts. Daudz runā par to, ka pieaugs iedzīvotāju skaits 2050. gadā, un jāsaprot, ka jau 2025. gadā trūks pārtikas. Tas ir tuvākais izaicinājums, kura atrisināšanai jārīkojas jau tagad. Vajadzīga politika, kas palīdz investēt, un zinoši cilvēki, zinātnes atbalsts, tikai tā varam sasniegt izaugsmi!

EK pārtikas un patērētāju lietu ģenerāldirektorāta pārstāvis (DG SANCO) uzsvēra, ka jāņem vērā arī tas, ka iedzīvotājiem uzbrūk jaunas slimības. Tāpēc pozitīvi, ka tiek ieviests princips „no lauka līdz galdam”. Viņš izteica cerību, ka panākta situācija, ka ES pārtika ir droša un nav veselībai bīstama. Bet pastāv jautājums, – vai tā būs mūžīgi. ES ir tikpat daudz cilvēku ar lieko svaru, cik to, kas nav paēduši!

Mišels Dantēns aktīvi strādā pie kooperācijas jautājumiem un uzskata, ka ir vēl veicami uzlabojumi konkurences likumdošanā. Viņš ir pārsteigts, ka DG SANCO tomēr neveic pietiekamu kontroli un nav uzņēmusies galveno lomu, lai tiktu skaidrībā, kas notiek dažādās dalībvalstīs. Atšķirīgi tiek interpretēta likumdošana, vienā vietā tiek piemēroti sodi, citur – nē. Lielbritānijā darbojas brīvprātīgās kvalitātes shēmas. Komisijai ir tiesības piedāvāt likumdošanu, bet to pieņem Eiropas Padome nevis Eiropas Komisija. Par nākamo reformu jādomā nevis ar skatījumu uz tās pirmo gadu, bet uz 2020. gadu.

M. Dantēns skaidro, ka 2003. gadā patiešām tika domāts, ka 2014. gadā budžets tiks pārskatīts un vairāk izlīdzināts, palielinot finansējumu tām valstīm, kurām pārejas perioda dēļ tika atvēlēts mazāk naudas. Diemžēl kopš 2003. gada daudz kas ir mainījies. Piemēram, 2003. gadā nolēma, ka 2015. gadā tiks atceltas piena kvotas. Vairums valstu piekrita, bet nekad nav bijusi pilnīga vienprātība. Eiropa neeksportē daudz, bet augstas kvalitātes produktus. Taču arī ES ir gana daudz iedzīvotāju, kuri nevar atļauties dārgos produktus. Pastāv jautājums, – kā konkurēt šajā segmentā. ES ir nepieciešams līdzsvars un ilgtermiņa konsekvences katram politiskajam lēmumam. Nevar pieļaut to, ka ES pastāv visvairāk regulējumu lauksaimniecībā, tāpēc mūsu dārgie produkti tiek eksportēti kāaugstākās klases prece, bet pašu iedzīvotāji ēd citur un ne pie tik augstiem standartiem ražotu pārtiku. Komisija ir par to informēta un mēģinās sabalansēt šis divas lietas. Zaudējam augsnes stabilitāti un spēju piesaistīt barības elementus, tādēļ zaļošana ir iespējamais risinājums. Zemes resursu pieejamība pasaulē aprēķināta 70–100 gadiem. Lielbritānijas zemnieks saka, ka zeme ir pats dārgākais, kas mums pieder. Tāpēc zemniekam jābūt pieejamai informācijai un zināšanām, kā palielināt augsnes auglību, lai noteikta produkcijas apjoma saražošanai nebūtu nepieciešamas lielākas platības. Lauksaimnieks bilst, ka ka trīs augu audzēšana neatrisinās vides problēmas. Vajag nodrošināt uz pētījumiem balstītas konsultācijas, jāzina, kas tieši jādara, un kuri zemnieki vai nozares kaut ko dara nepareizi.

Rezumējot kongresa darba gaitu, Maira Dzelzkalēja atzīmē,, ka EP mērķis ir vienoties par budžetu līdz šī gada beigām.EP apstiprināja, ka centīsies aizstāvēt budžetu, lai gan pastāv risks, ka tas tiks samazināts. Piekrītot elastīgākai zaļošanai, tika nosaukti arī galvenie iebildumi – zaļošanas pasākumi nedrīkst ierobežot ražošanu un palielināt izmaksas. Runājot par pārtikas ķēdēm, tika uzsvērts absurds, ka patērētāji par produktiem maksā uzreiz, bet zemniekam dažreiz līdz pat sešiem mēnešiem jāgaida samaksa par savu saražoto produkciju. Jāveido tādas pārtikas ķēdes, kas ir caurskatāmākas. Lai saglabātu produktivitāti, nepieciešami atbalsta instrumenti – uz zinātni balstītas jaunas tehnoloģijas. Bioindustrija ietver sevī ne tikai biomasu un enerģiju, bet vēl daudz citu produktu. Lauksaimniecībai ir liels potenciāls, – tā ražo pārtiku ES un pasaulei, stimulē ekonomiku, rada darbavietas, palīdz cīnīties ar klimata izmaiņām. Tāpēc svarīgi, lai nozare iegūtu stabilitāti un būtu interesanta jaunajiem.

Kongresa dalībnieki tika informēti par nevienlīdzīgajiem tiešajiem maksājumiem, izmantojot infografiku par tiešo maksājumu līmeni Baltijas valstīs un citās ES dalībvalstīs.

Kongresa laikā Latvijas pārstāvji kopā ar lietuviešiem un igauņiem aktīvi turpināja iepazīstināt pārējos kongresa dalībniekus ar Baltijas valstu galveno problēmjautājumu par nevienlīdzīgajiem platību maksājumiem.

Materiālu publicēšanai pēc Agitas Haukas un Mairas Dzelzkalējas darba piezīmēm kongresā sagatavoja Dace Millere, LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste un Nora Lapiņa, LLKC ES lauksaimniecibas un lauku attīstības lietu biroja vadītāja

Foto: No kongresa dalībnieku arhīva