Jūs atrodaties šeit
Pievienot komentāru
Zālāju gatavība pļaušanai
|
Datums |
Novads |
Suga |
Vidējais garums cm |
Veģetācijas stadija |
Sausna % |
Kopproteīns % (sausnā) |
|
28.05.2013 |
Tukuma |
Lucerna |
50-60 |
sākas pumpurošanās |
14,16 |
24,31 |
|
Maisījumi |
45-50 |
stiebrzāles sāk vārpoties, tauriņzieži stiebrošanās stadijā |
13,36 |
19,18 |
||
|
27.05.2013 |
Daugavpils |
Lucerna +stiebrzāle |
45-50 |
stiebrzāles sāk vārpoties, tauriņzieži stiebrošanās stadijā |
20,01 |
19,52 |
|
Āboliņš +stiebrzāle |
45-55 |
12,11 |
18,57 |
|||
|
Maisījumi |
45-50 |
12,36 |
20,36 |
|||
|
Timotiņš |
40-55 |
vārpošanās |
16,17 |
16,45 |
||
|
29.05.2013 |
Jēkabpils |
Lucerna |
45-55 |
stiebrošanās |
|
|
|
Maisījumi |
45-50 |
stiebrzāles sāk vārpoties, tauriņzieži stiebrošanās stadijā |
17,06 |
17,83 |
||
|
30.05.2013 |
Balvu |
Lucerna |
50-60 |
sākas pumpurošanās |
|
|
|
Maisījumi |
45-50 |
stiebrzāles sāk vārpoties, tauriņzieži stiebrošanās stadijā |
|
|
Veicot iknedēļas lauku apsekošanu, secināts, ka Tukuma reģionā lielākā daļa kultivēto zālāju ir sasnieguši pļaušanas laiku pēc veģetācijas stadijas. Tomēr pēc sausnas un proteīna satura lucernas tīrsējas zelmenis vel nav sasniedzis pļaušanas laiku, jo ar sausnu 14,16% un kopproteīnu 24,31% (sausnā) lucernas zelmenim pēc laika prognozēm, ko sagatavo Norvēģijas Meteoroloģiskais institūts un Norvēģijas sabiedriskais medijs www.yr.no (yr.no), būs nepieciešams ilgs žāvēšanas/vītināšanas process. Lai pareizi ieskābtu lucernas zaļā masa ar 24,31% kopproteīnu, tā jānovītina līdz 40% sausnas, pretējā gadījumā pietrūks cukuru, bet ar 40% sausnu būs apgrūtināta zaļmasas noblietēšana. No tā var secināt, ka, vai nu ir, nedaudz jānogaida, kamēr proteīns samazināsies zem 20%, vai arī lopbarības sagatavošanas procesā jāizmanto konservēšanas piedevas. Bet tauriņziežu stiebrzāļu maisījumi ir sasnieguši pļaušanas laiku pēc veģetācijas stadijas un sausnas/proteīna satura.
Arī Daugavpils apkaimē lielākā daļa kultivēto zālāju pēc veģetācijas stadijas un proteīna satura ir sasnieguši pļaušanas stadiju, izņemot āboliņu, kas vēl nedaudz var pagaidīt. Daugavpils reģionā zālāju zelmeņu sausna vidēji svārstās no 12,11–20,01%, bet kopproteīns no 16,45–20,36%, kas ir normas robežās, lai, ievērojot lopbarības sagatavošanas tehnoloģiju, barība labi ieskābtu.
Jēkabpils reģionā situācija ir līdzīga. Kultivētajos zālājos stiebrzāle sasniegusi pļaušanas stadiju, bet tauriņzieži vēl nav sasnieguši pumpurošanās stadiju, tāpēc lucernas, āboliņa un citu tauriņziežu tīrsējas lauki vēl var pagaidīt, bet pārējie kultivētie zālāji ir gatavi pļaušanai gan pēc veģetācijas stadijas, gan pēc sausnas un proteīna satura.
Balvu apkaimē situācija ir līdzīga Tukuma reģionam. Stiebrzāles sākušas vārpoties un tauriņzieži pumpuroties, kas nozīmē, ka ir sasniegta pļaušanas stadija pēc veģetācijas fāzes.
Pļaušanas prognoze nav precīza vai arī var mainīties, tāpēc sekojiet līdzi izmaiņām „Pļaušanas servisā” LLKC mājas lapā un laikapstākļiem savā apkaimē. Informāciju var atrast adresēs www.yr.no, www.meteo.lv,www.meteo.lt, www.windguru.cz/lv/, www.gismeteo.lv un citos medijos.
