Jūs atrodaties šeit

Pievienot komentāru

Lopkopība
Piena lopkopība
Zālēdāju projekts

Fermu diena aizvadīta zemnieku saimniecībā „Gribolva”, analizējot zāles skābbarības kvalitāti un sagatavošanas tehnoloģiju nelielā piensaimniecībā.

LLKC Lopkopības kompetenču centra un Lopkopības nodaļas demonstrējuma„Dažādās veģetācijas fāzēs pļautas zāles skābbarības kvalitātes vērtējums un sagatavošanas tehnoloģiju salīdzinājums slaucamo govju saimniecībās”fermu diena notika 23. jūlijā zemnieku saimniecībā „Gribolva” Riebiņu novada Galēnu pagastā.

Pasākumā piedalījās 42 dalībnieki: zemnieki, lielākoties piensaimnieki, LLKC speciālisti, firmu pārstāvji, studenti un skolēni.

Pasākumu atklāja LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere, kura iepazīstināja klātesošos piensaimniekus ar lopkopības konsultantiem no citiem Latvijas novadiem. Par Zālēdāju projekta kopējiem mērķiem un uzdevumiem Valsts Lauku tīkla (VLT) aktivitātes „Lopkopības ražošanas ekonomiskās efektivitātes paaugstināšanas pasākumi lauku saimniecībās” ietvaros iepazīstināja LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa. Viņa uzsvēra, ka lopbarības izmaksu kopējās tendences produkcijas pašizmaksas mainīgo izmaksu sadaļā ieņem ievērojamu vietu – ap 50%. Analizēto saimniecību grupās niecīga līdzekļu daļa tiek atvēlēta ganību un rupjās lopbarības sagatavošanas platību ierīkošanai, kopšanai un mēslošanai. Toties līdzekļi tikuši lietoti pirktās lopbarības iegādei – dažādu koncentrātu un proteīna piedevu iegādei.

Z/s „Gribolva” īpašnieks Pauls Sermais pastāstīja par saimniecības darbības virzieniem un raksturoja zālāju nozīmi sekmīgas piensaimniecības attīstībā. Pauls uzsvēra, ka kvalitatīva rupjā lopbarība ļauj jebkuram piensaimniekam ietaupīt finanses, samazinot iepirktās lopbarības īpatsvaru.

Z/s „Gribolva” dibināta 1988. gadā. Dibinātāji ir Jevgenija un Jāzeps Sermie. Saimniekošana iesākta ar 10 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemes, divām govīm, vienu zirgu, divām cūkām un četrām aitām. Uzsākot saimniekošanu, Jevgenijai un Jāzepam nebija nekādas tehnikas, lauku darbos iesaistīja zirgu.

Pašlaik saimniecību vada Pauls Sermais. Zeme 78 ha ir pašu īpašumā un 100 ha – nomā, graudaugi aizņem 108 ha. Saimniecība nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību. Z/s „Gribolva” ir 58 slaucamās govis, tiek izmantota piesietā turēšanas sistēma, vasarā govis izmanto ganības. Pie fermas atrodas ap 40 ha, ko izmanto ganību sistēmu ierīkošanai un govju ganīšanai. Ganību platības atjauno ik pa 3-4 gadiem. Cietstāvošās govis tura atsevišķi. Ganības apsaimnieko pēc porciju noganīšanas metodes. Ganību platība ganāmpulkam vienā dienā tiek paredzēta ap 0,5-0,7 ha, pirmajā dienas daļā tiek noganīts 0,3 ha, bet nākamajā dienas daļā elektriskais gans tiek pārvietots, un govīm tiek piedāvāta svaiga 0,2-0,3 ha platība. Šāda ganīšanas sistēma nodrošina izslaukuma noturību. Tā kā slaukšana notiek piena vadā, tad govis divas reizes dienā ierodas novietnē, kur tiek slauktas un papildus piebarotas ar skābbarību, graudu maisījumu, minerālbarību, sodu, sāli, krītu un proteīna piedevām. Ganību perioda laikā ir izmaiņas, devas mainās atkarībā no zelmeņa kvalitātes un apjoma. Pirms ierīko ganības, augsnē iestrādā kūtsmēslus. Sezonas laikā ganības tiek appļautas 4-6 reizes.  

Vidējais izslaukums 90-tajos gados ganāmpulkā bija viens no augstākajiem Latgales reģionā – 4795 kg, bet 2013. gadā vidējais izslaukums no govs bija 9625 kg, vidējais tauku saturs pienā – 4,1% un vidējais olbaltumvielu saturs pienā – 3,30%, vidējais somatisko šūnu skaits (SCC) – 102 tūkst/1ml piena.

Saimniecība varētu iegūt vairāk piena, bet piena ieguvi ierobežo piena kvota, par ko īsti nav apmierināta saimniece Anita Sermā.1989. gadā uzbūvēta govīm piesietās turēšanas kūts, bet 2008. gadā realizēts projekts standartu sasniegšanā – slaukšana piena vadā

Rupjās lopbarības gatavošanas īpatnībās Pauls dalās savā pieredzē, uzsverot, ka, gatavojot rupjo barību (skābbarība, siens, salmi), pirmo pļāvumu parasti gatavo ruļļos un pašās beigās – attālu ruļļos, bet lielākoties skābbarību gatavo un uzglabā betonētās tranšejās. Saimniecībā pēdējos gados gatavo arī kukurūzas skābbarību, ievāc ap 30-40 t/ha zaļās masas. Tā kā saimniecībā audzē graudus, vidēji sezonā tiek sagatavoti ap 1000 salmu ruļļu, kurus izmanto gan pakaišiem, gan pievieno barības maisījumam, ko izēdina slaucamajām govīm.

Pamatojoties uz labiem rezultātiem, jau vairāk nekā 10 gadus 80-90%  zālājus apsēj ar maisījumu „Versa Max Original”,kura sastāvā ietilpst šādu augu sēklas:

  • 25 %     ganību airene MATHILDE,                              
  • 25 %     ganību airene CALIBRA,                                
  • 11 %     sarkanā auzene,                                                
  • 11 %     pļavas auzene SENU,                                                          
  • 11 %     timotiņš COMTAL,                                             
  •    8 %    baltais āboliņš KLONDIKE ( rupjlapu),        
  •    5 %    pļavas skarene BALIN,                                     
  •    4 %    baltais āboliņš RIVENDEL (smalklapu).    

Ganībām vairāk izmanto dāņu maisījumu „Grasa Max”, jo tas piemērotāks smagām un mālainām augsnēm, kādas ir Gribolvā. Skābbarībai saimniecība  sēj sarkano āboliņu, sēklas audzē pašu spēkiem. Sarkanajam āboliņam pievieno hibrīdairenes sēklas. Rupjo lopbarību parasti cenšas sagatavot tā, lai tās pietiktu diviem gadiem, jo laika apstākļi un situācija dabā mēdz būt neprognozējama. Šajā ziemā pilnībā izsala ziemas rapsis, bet ziemas kvieši un tritikāle pārziemoja labi.

Demonstrējuma praktiskajā daļā Silvija Dreijere iepazīstināja ar ierīkotajiem zālājiem, kuri tuvina demonstrējuma izpildes mērķim: analizēt dažādās veģetācijas fāzēs pļautas zāles skābbarības kvalitāti un rupjās lopbarības izmantošanas efektivitāti atkarībā no sagatavošanas tehnoloģijas un barības daļiņu garuma. Silvija iepazīstināja ar vairākiem proteīnaugiem, kuri ir maz pazīstami un tiek izmantoti salīdzinoši nedaudz Latvijas piensaimniecībās.  Sējas esparseti (Onobrychis viciaefolia)irtauriņziedis. Garšīga un ar augstu proteīna saturu. Pasaulē salīdzinoši izplatīts lopbarības augs. Augsts tanīna saturs (4-10%), kas atgremotājiem novērš uzpūšanos, samazina metāna un amonjaka veidošanos priekškuņģī. Uzlabo dzīvnieku veselību, jo koncentrētais tanīna daudzums veicina dzīvnieku attārpošanu. Satur minerālvielas – Mg, Cu, Zn. Iekļaujams ganību maisījumos. Lopbarības gatavošanai ieteicams pļaut, kad esparsete ir jau sākusi ziedēt.

Ragainie vanagnadziņi (Lotus corniculatus)ir cerojoša apakšzāle. Tas ir daudzgadīgs (produktīvā izmantošanas ilgums ir pieci un vairāk gadi), pieticīgs lopbarības augs, kas Latvijā vairāk pazīstams kā savvaļas augs. Ziemcietīgs, izturīgs pret slimībām un kaitēkļiem, sausumizturīgs tauriņziedis, kas labi aug arī mitrās vietās, kā arī skābākās augsnēs. Pateicoties dziļajai sakņu sistēmai, labi pacieš sausumu. Agrs, zied no maija līdz rudenim. Labi ataug, nocietē lēnāk nekā citi tauriņzieži, līdz ar to visi mājlopi tos labprāt ēd gan kā zaļbarību, gan konservētā veidā. Vanagnadziņu siens ir bagāts ar olbaltumvielām un minerālvielām. Mitros zelmeņos neizraisa lopiem spurekļa uzpūšanos. Vanagnadziņi ir lielisks augs zālāju uzlabošanai, veicot piesēju. Tā kā  sēklas ir sīkas (1000 sēklu masa vidēji ir 1,3 g), piesējai pietiek ar 1-3 kg/ha.

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) ir publicējusi pētījumu par dzīvnieku ietekmi uz gāzu emisiju un iespējamajiem vispārīgajiem emisijas samazināšanas veidiem. Rupjās lopbarības izvēle, kurā ietverti augi, kas var samazināt gāzu veidošanos atgremotāju priekškuņģos, ir apsverama. Jo vairāk tāpēc, ka arī uz Latvijas liellopu turētājiem un audzētājiem attieksies Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par dažu atmosfēru piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu, kas projektā paredz būtisku izdalītā metāna samazinājumu uz 2030. gadu salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Tālāk runātāja iepazīstināja ar ganību garšzālēm, kurām ir ēstgribu uzlabojošas un ārstnieciskas īpašības. Viena no pazīstamākajām ir parastā raudene (Origanum Vulgare).Raudenes lapās ir 0,12-1,2% ēteriskās eļļas, kurās ietilpst fenols, timols. Tajās atrodas arī rūgtvielas, miecvielas, ļoti daudz C vitamīna. Plaša spektra antibakteriālā iedarbība. Palīdz elpošanas slimību saslimšanu gadījumos. Veicina apetīti.

 Mārīte Vucenlazdāne, Preiļu LKB vadītāja, iepazīstināja ar zālāju ierīkošanas izmaksu ekonomiskajiem aprēķiniem un bija sagatavojusi trīs dažādu zālāju ierīkošanas izmaksas.

Tika ierīkoti trīs dažādu maisījumu lauki: 1)Versamax Origina l+auzas; 2)Versamax Original +auzas + esparsete; 3) Versamax Original+auzas+ragainie vanagnadziņi.

Pēc divu pļāvumu iegūšanas lielāko ražību parādīja pirmie divi maisījumu lauciņi.

 Vienādos apstākļos pirmie divi maisījumi parādīja līdzīgu ražību – nepilnas 25 t/ha. Trešā maisījuma ražība bija apmēram 17 t/ha. Tomēr zālāju ierīkošanas izmaksas neietekmē lauku sagatavošana sējai, tās ir nemainīgas sējot jebkāda veida zālājus. Zālāju ierīkošanas izmaksu kāpums ir tieši atkarīgs no izvēlētā zālāja sēklas pārdošanas cenas. Fermu dienu apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar garšzālīšu maisījumiem. Saimnieks demonstrēja ganību appļaušanas tehniku. Visi varēja izjautāt saimniekus par sev interesējošiem jautājumiem attiecībā par zālāju sēju, ganību apkopšanu un dažādiem jautājumiem, kas attiecas par saimniekošanu mazajās piensaimniecībās.

Uz jautājumiem par zālājiem, to ierīkošanu un mēslošanas principiem atbildēja saimnieks Pauls unInese Magdalenoka (Preiļu LKB augkopības konsultante). Inese norādīja, ka zālāju lopbarības kvalitāte un kvantitāte ļoti atkarīga tieši no augsnes sastāva. Skābās augsnēs iesēti zālāji nenodrošinās kvalitatīvu lopbarību, jo lielākā daļa barības vielu augiem vislabāk pieejamas, ja augsnes pH reakcija ir 6,5. Z/s „Gribolva” arī ir sākusi savus laukus ielabot, dodot kaļķojamo materiālu, tādā veidā ienesot augsnē kalciju (Ca, Mg) un no augsnes absorbcijas kompleksa atbrīvojot P, K, N un citus mikroelementus. Ja augsnē pietiekamā daudzumā ir gan kalcijs (Ca), gan fosfors (P) (Latgalē P nodrošinājums lielākoties ir zems), tas arī augiem kļūst pieejams un nonāk lopbarības sastāvā. Augsnes kaļķošana samazina  smago metālu (Cd, Pb, Hg, Co, Cr ) saturu augsnē un radioaktīvo vielu (Sr, Cs) iekļūšanu augos.

Fermu dienas atziņas z/s „Gribolva”:

  • Saimniecībā uzkrātā pieredze liecina par to, ka pareizi agrotehniski sagatavojot augsni un pietiekamā daudzumā iestrādājot kūtsmēslus, dāņu zālāju „Versamax original” maisījums dod labu un stabilu ražu.
  • Zāles lopbarības kultūrām augsnes sagatavošana, izsējas normu ievērošana, augsnes kaļķošana un mēslošana ir tikpat nozīmīga kā graudaugiem, kartupeļiem un citām kultūrām.
  • Lai iegūtu labu vidējo izslaukuma no govs, saglabājot govju veselību, govis ganot ganībās, ir jābūt iekoptam kvalitatīvam zālājam.
  • Lai ganīšanas laikā saimniecība neizjustu iegūtā piena daudzuma straujas svārstības, jāveic porciju ganīšana nelielā platībā (50 slaucamās govis uz 0,5 ha dienā). Papildus jāveic sabalansēta slaucamo govju piebarošana un jānodrošina brīva pieeja kvalitatīvam dzeramajam ūdenim.
  • Saimniece Anita atzīst, ka siltā laikā, kad gaisa temperatūra ir virs 20°C, govis no dzirdināšanas vietas neiet tālāk kā 100-150 metrus.
  • Lai ganību zelmenis spētu dot vajadzīgo ražību, ganības ir jāmēslo un jāapļauj pēc katras noganīšanas reizes.
  • Lai būtu pietiekama rupjās lopbarības rezerve, tā jāgatavo arī tajā laikā, ka, šķiet, ir savākta jau pietiekamā daudzumā, jo var rasties apstākļi, ka ne katru gadu ir iespēja pietiekamā daudzumā sagatavot rupjo lopbarību.
  • Lai gūtu labus rezultātus piena lopkopībā, govīm jānodrošina atbilstoši kopšanas, turēšanas un ēdināšanas apstākļi, par to ir atbildīgs dzīvnieku īpašnieks, kuram  ir nepieciešamās zināšanas piena lopkopībā.Saimniecībā strādājošie pierāda, ka ģimeņu piensaimniecībām Latvijā ir perspektīva. Saimniekojot ar progresīvām metodēm, sistēmiski un pārdomāti, var sasniegt labus saimniekošanas rezultātus.

 

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja

 Foto: Dainis Arbidāns,

LLKC Lopkopības nodaļa