Pievienot komentāru

Latvijā nākamgad varēs turpināt pieteikties Vienotajam platības maksājumam (VPM), tomēr ir gaidāmas nozīmīgas izmaiņas, kas lauksaimniekiem obligāti jāņem vērā.

No 2015. gada tiks ieviests jauns maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu, kas veidos daļu no VPM. Tikai tās saimniecības, kas ievēros zaļināšanas prasības, saņems VPM un zaļināšanas maksājumu. Ja tas netiks darīts, zaļināšanas maksājums tiks samazināts vai netiks izmaksāts vispār.

Zaļināšanas prasības tiek izpildītas, ja tiek veikta:

• kultūraugu dažādošana;
• ekoloģiski nozīmīgu platību (ENP) izveidošana un/vai uzturēšana;
• esošo ilggadīgo zālāju saglabāšana.

Izvēloties saimniecībai atbilstošo aramzemes platību no tabulā minētajiem variantiem, var noskaidrot, vai un cik lielā mērā saimniecībā 2015. gadā būs jāievēro zaļināšanas prasības:

Pastāv izņēmumi, kad kultūraugu dažādošanas prasība saimniecībām nebūs obligāta. Piemēram, ja saimniecības aramzemes platība tiek apstrādāta bioloģiski, visa aramzeme ir atstāta papuvē vai tajā ir iesēti zālāji un citos gadījumos, par kuriem plašāku informāciju no augusta sākuma varēs lasīt Lauku atbalsta dienesta mājaslapā www.lad.gov.lv.

Tāpat jaunās prasības paredz arī to, ja saimniecības aramzemes platība 2015. gadā ir vairāk nekā 15 ha, tad ENP ir jānodrošina vismaz 5% apmērā no visas aramzemes platības.

Zemāk redzamajā tabulā ir norādīti ENP veidi, kurus ieviešot vai uzturot saimniecībai atbilstošā apmērā (5% platībā no aramzemes), tiks nodrošināta ENP prasības izpilde, kā arī koeficents, kas noteikts katram no ENP veidiem.

* Koeficients jāsareizina ar attiecīgā ENP veida daudzumu, lai iegūtu platību kvadrātmetros. Tādējādi tiks iegūta platība, kas tiks ņemta vērā nepieciešamās ENP noteikšanai saimniecībā.

Izņēmumi, kad saimniecībām ENP nebūs jāievieš vai jāuztur obligāti, piemēram, ja saimniecība savu aramzemi apstrādā bioloģiski, ja vairāk nekā 75% no aramzemes ir papuve, pākšaugi vai aramzemē sētais zālājs, vai visu šo elementu kombinācija, bet atlikusī aramzeme nav lielāka par 30 ha un citos gadījumos, par kuriem plašāku informāciju var lasīt Lauku atbalsta dienesta mājaslapā.

Lauksaimniekiem jāņem vērā arī prasība, ka nedrīkst uzart vai pārveidot ilggadīgos zālājus vides jutīgajās teritorijās, kas atzīti par Eiropas Savienības nozīmes biotopiem.

Ja ilggadīgo zālāju platības valsts līmenī samazināsies par vairāk nekā 5%, salīdzinot ar 2012. gadu, tad lauksaimniekam būs pienākums pārveidotos ilggadīgos zālājus pārvērst atkal par ilggadīgiem zālājiem.

Plašāku un detalizētāku informāciju par zaļināšanas nosacījumiem no augusta sākuma varēs lasīt Lauku atbalsta dienesta mājaslapā: www.lad.gov.lv.

Lauku atbalsta dienests