Pievienot komentāru

Ar senāko pļaujamrīku – sirpi, šodien Saldus novada Zvārdes pagasta “Andulaišu” saimniecībā nopļauti rudzi Miera maizei, kuru par godu Berlīnes mūra krišanas 25.gadskārtai plānots izcept Berlīnē.

Rudzus, kas izauguši bijušā Berlīnes mūra vietā, “Andulaišos” pērn,  5.septembrī , iesēja bijusī zemkopības ministre, tagad premjere Laimdota Straujuma, Vācijas Federatīvās Republikas vēstniece Latvijā Andrea Viktorīna (Andrea Wiktorin) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis. 

ZS "Andulaiši" saimnieks Egils Kreicbergs visu šo laiku rūpējās par sējumu un atzīst, ka neskatoties uz kailsalu aizvadītajā ziemā, pērn no Vācijas atvestās sēklas augušas labi. Egils Kreicbergs: “Nav īsti atšķirības – vācu vai latviešu sēkla, graudi sadīga un auga ļoti labi.”

Ne jau visu 0,1 hektāru lielo rudzu zelmeni pļāva ar sirpi. Simboliski pirmais rudzu statiņu sapļāva saimnieks, tad Vācijas vēstniecības pārstāve Inese Joniņa, Zvārdes pagasta pārvaldes vadītājs Imants Džulis, kā arī LLKC valdes priekšsēdētājs.

 Mārtiņš Cimermanis, LLKC valdes priekšsēdētājs: “Šo vietu – saimniecību bijušajā Zvārdes poligona teritorijā, izvēlējāmies apzināti, jo tā ilgstoši tika noliegta. Miera maizes akcijai pievienojāmies ar lielu prieku, jo Rietumeiropai joprojām jāstāsta, kas un kā šeit noticis padomju okupācijas laikā. Turklāt Ukrainas kontekstā, šis ir ļoti simbolisks pasākums – labāk sējam maizi, jo tas apliecina – miers baro, nemiers posta”.

Atlikušos rudzus nopļāva kombains, no 0,1 hektāra lielā rudzu lauka nokuļot aptuveni 200 kilogramus rudzu. Maizes cepšanai no katras valsts uz Vāciju līdz 1.septembrim tiks nosūtīti 20 kilogrami rudzu.

No 29.septembra līdz 1.oktobrim Berlīnē notiks mūra krišanas 25.gadadienai veltīta konference. Maizi no 11 valstīs savāktajiem graudiem ceps uz 1.oktobri, lai to var baudīt visi konferences dalībnieki. Miera maizē tiks iecepti arī milti no bijušās Bernauas ielas Berlīnes mūra robežzonas, kur zemi kopš 2005.gada apstrādā Samierināšanās baznīcas draudze.

Vienkopus šajā maize būs rudzu milti no Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, kuras aukstā kara laikā dzīvoja aiz dzelzs priekškara - Bulgārijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Čehijā, Ungārijā un Horvātijā.

Arvīds Krivens, Zemkopības ministrijas starptautisko attiecību nodaļas vadītājs: “Konferencē Berlīnē katra valsts stāstīs, kādēļ izvēlēta konkrētā vieta rudzu izaudzēšanai. Mums tā ir bijušā Zvārdes poligona teritorija, bet, piemēram, igauņiem, sens kaujas lauks, kurā kopīgi ar zviedriem igauņi savulaik uzvarējuši krievu kareivjus.”

Akcijas rīkotāji rudzu sēju iecerējuši rīkot vēl desmit gadus, lai katrā no valstīm, kas bijušas aiz dzelzs priekškara, varētu sarīkot šādu izzinošu konferenci par šo valstu vēsturi.

Ilze Rūtenberga-Bērziņa

LLKC sabiedrisko attiecību speciāliste,