Labas prakses nodrošināšana slaucamo govju ganāmpulka apsaimniekošanā

Interešu grupas ietvaros īpaši tika aktualizēta tēma par kvalitatīvas rupjās lopbarības nodrošinājumu govs ēdienkartē. Jo kvalitatīvāka rupjā lopbarība, jo mazāk nepieciešams izmantot enerģiju un proteīnu saturošus koncentrātus.

Dzīvnieku ēdināšanas pamatā ir kvalitatīvas rupjās lopbarības sistēmas kopums: zelmeņa kvalitāte, augu augšanas stadija un laiks, kad zālājs tiek sagatavots kā lopbarības gala produkts. Tālāk skābbarības gatavošanas kvalitāti ietekmē sagatavošanas tehnoloģijas ievērošana, fermentācijas procesi, izēdināšanas organizācija. IG saimniecībās pamatā izmanto rituļu tehnoloģiju. Nozīme ir masas smalcināšanai, jo tā palielina masas blīvumu ritulī (labāka ieskābšana, mazāk plēves). Liela ietekme ir pareizai rituļu gatavošanas tehnoloģijai, sākot ar vālu uz lauka, jo vāls ietekmē rituļa formu – regulāra, neregulāra. Neregulāras formas rituļus grūtāk ietīt, plēves iestiepums ir nevienmērīgs un var radīt gaisa piekļuvi. Ne mazāk svarīgs ir rituļu ietīšanas laiks (2 stundu laikā pēc presēšanas), vieta (ietīt glabāšanās vietā), transportēšana (ietītus tikai uz barošanu), glabāšana (iesaka vienā rindā gan uz sāna, gan uz gala). Vēl viena no būtiskākajām kļūdām, ko pieļauj rituļu gatavošanā, ir ietinēja nepārbaudīšana pirms darba uzsākšanas un darba procesā. Ietinēja pārbaude sevī ietver: 1) rituļu centram jābūt vienā līmenī ar plēves ruļļa centru; 2) plēves iestiepumu; 3) plēves pārklājumu.

Rupjās lopbarības sagatavošanas sezonas ir atšķirīgas, līdz ar to lopbarības gatavotāji saskaras ar to, ka zelmeņi ir atšķirīgi: sausāki un mitrāki. Tas nozīmē, ka gatavotajās skābbarībās var būt atšķirīgs masas sausnas saturs, un sagatavotajā lopbarībā tas variē. Var tikt sagatavota skābbarība, piemēram, ar sausnas saturu 20% un 40%. Masa ar 20% sausnas saturu būs slapjāka, bet ar 40% – sausāka, atšķirsies arī apēdamība. Slapjāko apēdīs vairāk, sausāko – mazāk. Optimālākais sausnas saturs skābbarībā vēlams 30–35% robežās, jo visas barības vielas, kas nepieciešamas dzīvniekam, atrodas masas sausajā daļā.

Veicot rupjās lopbarības izvērtēšanu un uzskaiti, jārēķinās ne tikai ar fiziskās masas uzskaiti, bet arī ar iegūto sausnas kg daudzumu. Piemēram, rituļu tehnoloģijā, pieņemot, ka viena rituļa fiziskais svars ir 650 kg, pie sausnas satura 20% un 35%, attiecīgi sausna būs 130 un 227,5 kg. Starpība ir jūtama.

Viens no būtiskiem faktoriem rupjās lopbarības izvērtēšanā ir dzīvniekiem pārstrādājamā jeb sagremojamā rupjās lopbarības sausnas daļa. Jo agrākā veģetācijas fāzē pļauts zālāja zelmenis, jo vairāk no iegūtajiem sausnas kilogramiem dzīvnieks spēs izmantot. Tāpēc lopbarības ķīmisko analīžu laboratorijās nosaka kokšķiedru raksturojošos rādītājus: ADF un NDF. Šo frakciju rādītāji norāda: ja zāles lopbarībā pieaug ADF saturs, samazinās barības sagremojamība, bet, pieaugot lopbarībā NDF saturam, dzīvnieks to spēj mazāk uzņemt. ADF nevajadzētu pārsniegt 35% sausnā, savukārt NDF nevajadzētu pārsniegt 50%. Ja šie kokšķiedras frakciju rādītāji ir būtiski lielāki, jārēķinās, ka dzīvnieks šādu lopbarību apēdīs mazāk un no apēstā pārstrādās mazāk, būs papildus nepieciešami citi barības līdzekļi, lai nodrošinātu dzīvnieku vajadzību pēc barības vielām. Pastāv iespēja sagatavotai skābbarībai veikt ķīmiskās analīzes un aprēķinus, ar kādiem sausnas, proteīna un enerģijas kilogramiem saimniecība var rēķināties.

IG saimniecību skābbarību analīžu rezultāti atspoguļoti 1. tabulā. Redzam, ka apmierinošs sausnas sagremojamības rādītājs ir 37,5% gadījumos no esošajiem paraugiem. Arī masas fermentācija pusei no paraugiem bijusi neatbilstoša, uz ko norāda masas skābums pH.  Masas skābums mainās atbilstoši sausnai (skatīt 2. tabulu).

2. tabula

pH atbilstība sausnai

1. tabula

Skābbarības ķīmisko analīžu rezultatīvie rādītāji 2020. gadā

Joprojām saimniekiem saražot pārdomāti kvalitatīvu pamatbarību liellopiem ir izaicinājums nākotnē.

Svarīga ir vaislai ataudzējamās teles izaudzēšanas tēma, ko aktualizējām vienā no tikšanās reizēm. Nozīmīgi, lai tele savas dzīves pirmajā pusgadā saņemtu visu nepieciešamo augšanai un attīstībai, pretējā gadījumā potenciālais rezultāts, ko spēj dot dzīvnieks, netiks iegūts. Telītes pamata attīstība norisinās piena periodā. Izēdinot kvalitatīvu piena aizvietotāju (vismaz 50% dzīvnieku valsts olbaltums), var palielināt govs produktīvā mūža ilgumu. IG saimniecībās pamatā izēdina govs pienu, kas ne vienmēr ir kvalitatīvs, piena izēdināšana ir tradicionāla – ierobežota. Ir veikti pētījumi, ka neierobežotā piena izēdināšanai (īpaši līdz 21. dienai) ir pozitīva ietekme – veselīgāki, attīstītāki dzīvnieki, nākotnē lielāka produktivitāte. Šajā posmā (līdz 6 mēnešiem) notiek visu svarīgāko organisma sistēmu attīstība, no 4–6 mēnešu vecumam telei aug muskuļi, tauki mazāk. Paralēli piena izēdināšanai dzīvniekam jāsaņem spēkbarība, kas ir veselīga spurekļa attīstības pamats. Piemērotāka ir ar proteīnu bagātāka barība.  Pareiza ēdināšana šajā periodā ietekmē auglības rādītājus telei vēlākā dzīves posmā.

Otrajā pusgadā turpinās teles augšana un nobriešana. Šajā posmā svarīga ir limitēta ēdināšana, dzīvmasas pieaugumam vajadzētu būt ap 800 g diennaktī. Sausnas apēdamību ietekmēs rupjās lopbarības kvalitāte. Jo lielāks dzīvmasas pieaugums  būs šajā periodā, jo sliktāki auglības rādītāji sagaidāmi nākotnē, lielāka iespējamība samazinātai ilgmūžībai.

Ja pēc 12 mēnešu vecuma ir lielāki diennakts dzīvmasas pieaugumi kā pirmajā gadā, tad tele audzē taukus. Diennakts dzīvmasas pieaugumam pirmajos 7 grūsnības mēnešos nevajadzētu būt lielākam par 600–750 g. Pārbarota tele pēc atnešanās būs jutīga un uzņēmīga pret vielmaiņas slimībām. Perfekts teles izaudzēšanas periods no 0–6 mēnešiem var samazināt vielmaiņas slimību risku pirmpienēm.

Pareiza teles ēdināšana, turēšanas apstākļu nodrošināšana, diennakts dzīvmasas  kontrole ir pasākumu kopums teles izaudzēšanas izmaksu optimizēšanai. IG saimniecību teles izaudzēšanas izmaksas atspoguļotas 3. tabulā.

3. tabula

Teles izaudzēšanas izmaksas, ņemot vērā pirmā atnešanās vecumu

Katrai no saimniecībām atšķirīgi atnešanās vecumi. Optimālajos atnešanās mēnešos iekļaujas tikai 3 saimniecības. A un F saimniecību izmaksas salīdzinājumā ar H saimniecību ir augstākas, ko ietekmē speciālas spēkbarības izēdināšana garāku periodu, kā arī citas izmaksas, ko proporcionāli attiecina uz teles izaudzēšanu. Zemākas izmaksas pie lielāka atnešanās vecuma neliecina par veiksmīgu teles izaudzēšanu atbilstoši standartam.

Ganāmpulku atražošanu, kā arī produktivitāti būtiski ietekmē govs tesmeņa  veselības stāvoklis. Dažos gadījumos tesmeņa infekciju govs likvidē pati. Ļoti svarīgs ir tesmeņa dabiskās aizsargsistēmas, īpaši pupu galu un pupu ādas stāvoklis. Bojāti pupu gali visbiežāk saistīti ar kļūdām slaukšanas darba organizācijā. Infekcija tesmenī iekļūst caur pupa galu. Rezultātā tesmenī veidojas iekaisums, ko saucam par mastītu. Ko darīt – pārrunājām IG. Diagnosticējam mastītu – govs nejūtas vesela, neēd, tesmenis pietūcis, apsārtis, karsts, dzīvniekam sāpes. Sāpju noņemšana paātrina dzīvnieka izveseļošanos. Palielinoties stresam un mazinoties organisma aizsargspējām, govju saslimstība ar mastītu var pieaugt. Pirmām kārtām govij jānoņem sāpes (ar vēsām ziedēm), jāveic pēc iespējas biežāka pupa izslaukšana. Ārstēšana jāveic pēc veterinārārsta nevis kaimiņa norādījuma, jo ne visās fermās zāļu iedarbība ir vienāda. Daudzi uzreiz ķeras pie antibiotikām, bet jāņem vērā antibiotiku rezistence. Antibiotikas nav jālieto visos mastīta gadījumos, tās nogalina arī citas organismā esošās baktērijas. Ir saimniecības, kas mastītu ārstēšanā antibiotikas nelieto vispār, jo daudz kas ir atkarīgs no mastītu ierosinātāja tipa un organisma rezistences. Vieglākos gadījumos pašizveseļošanās iespējamība no mastīta ir augsta. Vēlama ir oksitocīna un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana un pasākumi organisma rezistences celšanai. Atnešanās perioda laiks govij ir problemātisks, kurā iespējama imūnsistēmas darbības pavājināšanās. Tāpēc agrajā laktācijas fāzē novērojama paaugstināta jutība pret mastītu – iekaisumu. Mastīts rada ekonomiskus zaudējumus – produkcijas zudums, ārstēšanas izdevumi, izmeklējumi u. c. Jārēķinās ar iespējamiem atražošanas traucējumiem. Mastīta mazināšanai vispiemērotākais ir profilakses pasākumu ieviešana saimniecībā – sausas, tīras guļvietas, labs mikroklimats, perfekta slaukšanas organizācija, nevainojama slaukšanas iekārtas darbība, atbilstoša ēdināšanas sistēmas nodrošināšana. Jāizvērtē cietlaišanas procedūra – ieteicams aizlaist uzreiz, ar vai bez medikamentiem, bet sterili.

Interešu grupas darbība nodrošināta VLT pasākumā «Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojekta stenošana» Jēkabpilī 2020. gadā.