Telīšu izaudzēšanas ietekme uz nākamo slaucamo govju ražību

LLKC Preiļu birojs apkārtējiem piena lopkopības lauksaimniekiem sniedz iespēju piedalīties interešu grupā (turpmāk IG). Jau vairāku gadu garumā ar savu dalību un pieredzi savā starpā dalās astoņas dažāda lieluma piena lopkopības saimniecības.

Jau otro gadu tiek diskutēts par telīšu izaudzēšanu, lai uzlabotu nākamo slaucamo govju ražību. Pievērsāmies pareizai teļu izaudzēšanai visos dzīves posmos. Tika apkopoti reprodukcijas un piena kvalitātes dati par 2022. gadu (skat. 1. tabulu).

Šogad notika četras tikšanās reizes interešu grupas saimniecībās, lai novērotu un gūtu kādas noderīgas atziņas par telīšu audzēšanu.

Pirmā pasākums norisinājās maijā, kad tika diskutēts par teļu aprūpi. Šī tikšanās notika pirmo reizi klātienē pēc gada pārtraukuma. Teļu aprūpes sakarā noteikti ir jārunā arī par labturības prasību ievērošanu. Ierodoties saimniecībā, teļu sprostiem tika nomainīts grīdas pārklājums, kas neļauj teļiem savainoties grīdas nolietojuma un bojājumu rezultātā. Dalībnieki noteikti uzsver pirmpiena izēdināšanu pēc iespējas ātrāk no atnešanās brīža. Protams, tīri, sausi un ar bagātīgu pakaišu slāni pildīti sprosti. Vairākās saimniecībās jau tiek iegādātas arī speciālās vestes teļiem, kas ļauj tiem pasargāties no krasām temperatūras maiņām novietnē, kā arī pilnvērtīgāk apžūt pēc piedzimšanas vēsākā ārējā gaisa temperatūrā. Tiek pievērsta uzmanība sprostu platībai, lai teļi varētu brīvi pārvietoties un būt kontaktā ar citiem. Tiek ievērota 1,5 m² liela platība uz vienu teļu līdz 150 kg dzīvmasai.

1. tabula. Interešu grupas saimniecību reproduktīvie rādītāji 2022. gada sākumā

Analizējo iegūtos datus, 37% interešu grupas saimniecību ir paaugstināts 1. sēklošanas vecums, kā arī 1. atnešanās vecums, kas ir paaugstināts 50% saimniecību. Tie ir vērā ņemami rezultāti, salīdzinot ar iepriekšējā gadā iegūtajiem. Somatisko šūnu skaits virs 200 tūkst. 1 mL^-1 pienā ir paaugstināts 12% saimniecību, kas ir viszemāk sasniegtais rādītājs pēdējo gadu laikā. Jāatceras, ka likumdošana paredz 400 tūkst. 1 mL^-1 robežu, kad piens ir realizējams.

Nakamās divas tikšanās notika augustā, kad tika diskutēts par teļu ēdināšanas priekšnoteikumiem un 1. sēklošanas vecuma ietekmi uz nākamo slaucamo govju prorduktivitāti.

Aplūkojot IG saimniecību datus, vidējais sēklošanas reižu skaits tajās ir aptuveni 1,2 reizes, kas ir tuvu 1 reizei, uz ko būtu jātiecas. Jau iepriekš  sākām diskusiju par 1. sēklošanas vecuma ietekmi un konstatējām, ka pamazām šis rādītājs saimniecībās pazeminās līdz optimālajam 15 mēnešu vecumam. Jāatceras, ka vecums nav vienīgais noteicošais faktors. Jāņem vērā arī teles dzīvmasa, lai tā varētu fizioloģiski būt gatava grūsnības periodam. To iepriekš jau noskaidrojām, ka tai jābūt aptuveni 380 kg, ko saimnieki arī cenšas ievērot. Ja saimniecībā ir augsts 1. sēklošanas vecums, tad arī 1. atnešanās vecums paaugstinās, kas būtiski ietekmēs ekonomisko stāvokli. Katra diena, kad tele nav apsēklota, maksā zināmus resursus. Paaugstināsies uzturēšanas izmaksas, līdz ar to palielināsies arī piena pašizmaksa, jo netiek iegūts piens.

Balstoties uz iepriekšējās tikšanās reizēs apgūto, analizējām 11 telīšu dzīvmasas. Izmantojot dzīvmasas mērījumu lentu, tika veikti mērījumi dzīvniekiem vecumā līdz 5 mēnešu vecumam. No iegūtajiem datiem secinājām, ka jāpievērš lielāka uzmanība telēm, kas ir vecākas par 5 mēnešiem, tad diagrammā ir novērojamas lielākas dzīvmasas svārstības. Ir novērojama nepietiekama barības uzņemšana, vai arī bažas par aptaukošanās riskiem (skat. 1. attēlu). Jāpiemin, ka teles tiek ataudzētas ne tikai sava ganāmpulka atražošanai, bet arī tā atjaunošanai. Tas uzliek papildu atbildību, jo uzmanība dzīvnieka attīstībai ir jāpievērš jau no pirmās dzimšanas dienas. Telēm pēc 6 mēnešu vecuma tiek izēdināta tām nepieciešamā barības deva. Tajā ietilpst siens, skābbarība, salmi, graudu milti, placināti milti un arī melase. Uzsvars tiek likts uz pašražotās rupjās lopbarības kvalitāti, kas būtiski ietekmē sausnas uzņemšanu.

1.att. Teļu dzīvmasas diagramma

Lai noskaidrotu sagatavotās skābbarības kvalitāti, ceturtā tikšanās reize IG saimniecībās tika organizēta sagatavotās skābbarības kvalitātes noteikšanai. Jāatzīst, ka no visām IG saimniecībām vēl nav iegūti skābbarības paraugi, jo to uzglabāšanas sistēmas ir dažādas (stirpas, rituļi utt.). Pagaidām esam analizējuši 22 paraugus no IG saimniecību sagatavotās skābbarības (skat. 2. tabulu).

2. tabula. Interešu grupas saimniecību skābbarības testēšanas rezultāti 2022. gadā

Vidējais kopproteīna daudzums skābbarībās bija 14,5%, zemākais 11,5% un augstākais 18,5%. Sasniedzot tik augstu kopproteīna daudzumu, saimniecībā tiek izmantots labi atlasīts tauriņziežu un stiebrzāļu maisījums, no kura katru gadu tiek iegūta kvalitatīva skābbarība. Apskatot NDF un ADF rādītājus, secinājām, ka visās saimniecībās ir piestrādāts pie pareiza pļaušanas laika, kas ir rezultējies kopumā ar kvalitatīvu skābbarību. Šāda skābbarība būs labāk un efektīvāk sagremojama, un barības devās būs jāiegulda mazāk finanšu  proteīna un enerģijas nodrošināšanai. Salīdzinot ar iepriekšējo sezonu rezultātiem, šogad minerālvielu daudzums skābbarībās ir optimāls. Interešu grupas dalībnieki panāk to ar pareizu augu maiņu, mēslošanu un zelmeņa kaļķošanu.

Izmantojot piena pašizmaksas kalkulatoru, ieguvām vidējo 1 kg piena pašizmaksas vērtību attiecībā pret tā iepirkšanas 1 kg cenu. Interešu grupas saimniecībās piena pašizmaksa ir no 0,5 līdz 0,41 EUR/kg bez PVN. Rezultāti katrai saimniecībai ir dažādi sakarā ar saimniecības lielumu, iepirkto barības līdzekļu daudzumu, kā arī algotā darbaspēka izmaksām. Lielākajā daļā saimniecību pērn piena pašizmaksa pārsniedz iepirkuma cenu par aptuvei 0,01–0,10 EUR/kg bez PVN.

Mairis Ormanis,
LLKC Preiļu biroja lopkopības konsultants