Dzīvnieku veselības uzturēšanas pamatā ir fizioloģisko vajadzību nodrošināšana attiecīgajā periodā. Vislielākā loma ir profilaksei. Nereti ar profilaksi saprot regulāru medikamentu aprites sistēmu saimniecībā, kas novērsīs visas veselības problēmas. Profilakse vispirms ietver labturības nodrošinājumu dzīvniekam augstā līmenī. Kā palīdzēt dzīvniekam, ja tas tiešām saslimis? Te saimniekam jānostrādā izpratnei par atsevišķa dzīvnieka vai dzīvnieku grupas parastām izpausmēm un ražību raksturojošiem rādītājiem, tos izvērtējot kopumā un atsevišķi, ņemot vērā vēsturi. Risinājums iespējams, pielietojot plašāku skatījumu uz problēmu, nevis nodzēst tikai ugunsgrēku. Jebkurā gadījumā sākumā ir paša organisma atbildes reakcija uz dažādām novirzēm jeb stresoriem (barība, pārvietošana, ikdienas darbi, slaukšanas procesa organizācija, slaukšanas iekārta u. c.), lai saglabātu savu veselības stāvokli. Savlaicīgi nenovēršot stresu izraisošus faktorus (it kā mūsu skatījumā ”sīkumi”), rodas novirzes redzamā veidā, konstatējam saslimšanu. Viens no risinājumiem slaucamo govju veselības uzturēšanai mazos ganāmpulkos varētu būt ārstniecības augu, to produktu pielietojums tesmeņa dziedināšanai, gremošanas sistēmas uzlabošanai, pretiekaisuma mazināšanai, profilaksei pret iekšējiem un ārējiem parazītiem. Plašs pielietojums dažādu līdzekļu sastāvā ir medum – organisma imunitātes paaugstināšanai, ārstēšanai. Kā vienu no alternatīvām dzīvnieku ārstēšanas praksē pielieto homeopātiju. Tā ir metode, kurā tiek izmantoti no dabas vielām iegūti preparāti, lai stimulētu organisma dabisko atveseļošanās spēju. Viedokļi par homeopātijas pielietojumu dalās. Arī sudrabs ar tam piemītošām antibakteriālajām īpašībām un akupunktūra var noderēt dzīvnieku veselības uzturēšanā. Neatsverama nozīme dzīvnieku veselības uzturēšanā ir minerālvielu nodrošinājumam, kuri dalās mikro un makro elementos. Pie makroelementiem pieskaita – Ca, P, Mg, Na, K, Cl, S. Svarīgākie mikroelementi – Cu, Co, Zn, Se, Mn, I, Fe. Šo elementu klātbūtne ietekmē dzīvnieku augšanu, produkciju un reprodukciju.
Runājot par alternatīvām, būtu vēlams saprast to nozīmi un pielietojumu saimniecībā. Pirmkārt, tās varētu būt zināšanas, sasniedzams veterinārārsts vai neatkarīgs lopkopības konsultants.
Veterinārā aptieciņa noderētu vienmēr, kas palīdzētu risināt vienu vai otru problēmu saimniecībā. Kam jābūt veterinārajā aptieciņā? Termometram – labāk elektroniskam, mitruma izturīgam; marles saitēm; vatei; dezinfekcijas līdzeklim; šķērēm; nelielām – apm. 20 cm; salvetēm; gumijas cimdiem.
Novietnē vēlama telpa, kur darbinieks varētu pārģērbties, ievērojot higiēnas prasības, kā arī aizslēdzams skapītis, kur uzglabāt veterinārārsta izsniegtos medikamentus, lai pabeigtu slimā dzīvnieka ārstēšanu.
Ikdienas darbā noderētu tādi palīglīdzekļi kā:
- ginekoloģiskie garie cimdi (labāk ar pleciņu); parasti gumijas vai lateksa cimdi; vienreiz lietojami halāti; ūdens necaurlaidīgs (polietilēna) plēves gabals apm. 1,5x1,5 m; teļu velkamās ķēdes vai vienreiz lietojamas auklas;
- lubrikants (gļotas) 1-2 litri; dezinfekcijas līdzeklis (šķīdums vai aerosols) – dzīvniekam veicamās procedūras laukuma apstrādei; speciālie līdzekļi kāju nagu vannošanai – kālija permanganāts, parastā sāls, dzeramā soda;
- lietas, kas nodrošina tesmeņa higiēnu – vienreiz lietojamās papīra salvetes vai mazgājamas salvetes (ērtākas – mikro šķiedras) tesmeņa apstrādei; līdzekļi tesmeņa pupu dezinfekcijai; gēli vai smēres tesmeņa veselības profilaksei; slaukšanas aparāta pupa aizbāznis (sēne).
Saimniecībā vēl vajadzētu būt pieejamam pretsperšanas kruķim; teļu barošanas zondei; teļu mētelītim; govs pretzīšanas līdzekļiem; iekšķīgi iemetamam magnētam; troakāram; teļu izvilkšanas palīgierīcei; gulošas govs pacēlājam; mērlentai – dzīvmasas noteikšanai. Mazliet par katru no iepriekš minētajām.
Termometrs. Temperatūras mērīšana dzīvniekam ir pirmais, kas jāizdara, ja ir aizdomas par saslimšanu. Optimālā ķermeņa temperatūra veselai govij ir 38,5–38,8º C. Sazinoties ar veterinārārstu, govs ķermeņa temperatūrai jābūt izmērītai. Govs ragi nav objektīvs temperatūras noteicējs, tāpat deguna spogulis nenorāda temperatūru. Magnēts – palīdz noteikt metālisku svešķermeņu (drāšu sietu atlūzas miltos, naglas u. c.) klātbūtni kuņģī. Ieteicams ievadīt pamatganāmpulka dzīvniekiem. Troakārs izmantojams dzīvnieka bojāejas draudu gadījumā pie uzpūšanās. Pretsperšanas kruķis, ja ir saimniecībā, tad labi. Pakaļējās kājas fiksācijai var izmantot aukliņu, ko apsien virs lecamās locītavas, sasiešanas stiprumu pieregulē ar koka sprungulīti. Govs labi fiksējas, nesper, ja aste pacelta vertikāli, stingri noturot tuvu pie pašas saknes (kā pie asins noņemšanas no astes). Teļu velkamā palīgierīce – vairumā saimniecību pieejama, tikai atšķiras tehniskā kvalitāte un pielietošanas ērtums. Svarīgi uz teļa kājām pareizi uzlikt ķēdi vai auklu, lai nerastos kaulu lūzums – dubultā fiksācija. Šādi sniegta palīdzība govij un teļam samazina traumu daudzumu. Tūlīt pēc teļa piedzimšanas govij no karājošās nometekļa daļas pārpildītajiem asinsvadiem (ja tādi ir redzami) vajag izspiest asinis, kas sekmēs ātrāku nometekļa atdalīšanos. Ja nepieciešams, teļam pēc piedzimšanas jāiztīra no deguna un mutes gļotas (ievērojot tīrību). Ja “sarijies” augļūdeņus – nekavējoši teļu ceļam aiz pakaļējām kājām vertikāli, lai galva neskartu grīdu un ļaujam iztecēt eksudātam. Teļu zonde biežāk nepieciešama gadījumos, kad teļš neuzņem pirmpienu vai vēlākā periodā saslimis neēd. Vēlams, lai saimniecībā būtu sasaldēta jaunpiena rezerve, pirmā ēdināšanas deva līdz 4 litriem. Teļu mētelītis – īpaši noder gadījumos, kad teļš saslimis, lai mazinātu lieku enerģijas patēriņu sevis sildīšanai. Nav obligāti jābūt veikalā pirktam, var izmantot siltu apģērbu, ievedot kārtību savā garderobē. Katram teļam – tīrs metelītis. Ja teļam caureja, pirmām kārtām uzmanība jāpievērš nabai, tās veselīgumam, pēc tam meklējam citus cēloņus. Pretzīšanas līdzekļi pieejami dažāda lieluma, to nepieciešamība jāizvērtē atkarībā no dzīvnieku uzvedības ganāmpulkā. Oksitocīns (recepšu preparāts) nepieciešams gadījumā, ja govs, kāda iemesla dēļ (tesmeņa iekaisums) neatdod pienu. Govij tūlīt pēc dzemdībām nepieciešama neierobežota silta dzeramā ūdens nodrošināšana, var izmantot spaini vai zondi. Ieteicams ūdenim pievienot kādu no speciālajām piedevām (enerģijas u. c.). Svarīga tesmeņa veselības nodrošināšana. Pirms cietlaišanas katru govi pārbaudīt individuāli, piemēram, ar šādu vai cita veida indikatoru
vai izmantot CMT testu. Galvenais, lai govs cietstāvi uzsāktu vesela. Aizlaižot neizārstētu govi, tiek veicināta tesmeņa iekaisuma attīstība cietstāves periodā. Pastāv pašizveseļošanās iespēja, bet dzīvnieks cīņā ar slimību zaudē imunitāti un reizē ar to arī produktivitāti. Daļai no govīm notiek pašizveseļošanās, ko sekmē pilnvērtīga ēdināšana un savlaicīga deficītvielu (minerālvielu, vitamīnu) kompensēšana, tīrība un komforts cietstāvē. Pievērst īpašu uzmanību pamatslaukšanas prasībām (tas attiecas uz darbinieku, kas šo darbu veic): 1) govs sagatavošana slaukšanai (pirmo strūklu noslaukšana traukā, pupu noslaucīšana ar katrai govij paredzētu mikrošķiedras lupatiņu (īpaši pievēršot uzmanību pupa gala tīrībai), 2) aparāta uzlikšana, iekļaujoties minūtes intervālā no pieskaršanās laika tesmenim); APARĀTS JĀUZLIEK UZ ATRIETINĀTA TESMEŅA, 3) aparāta uzlikšana (ātri, bez gaisa ielaišanas stobriņā); 4) pareiza aparāta novietošana attiecībā pret tesmeni; 5) slaukšanas procesa vērošana; 6) pēcslaukšana (aparāta pārturēšana, pupu staipīšana nav pieļaujama); 7) slaukšanas aparāta noņemšana. Izmaiņas pienā jāredz katrai govij atsevišķi. Vēlams izmantot lateksa gumijas cimdus slaukšanas darba organizācijā; nemainīt slaukšanas aparātus govīm; slimās govis slaukt pēdējās un ar vienu aparātu; veikt pēcslaukšanas pupu dezinfekciju; apskatīt pupu galu veselības stāvokli, ko ietekmē slaukšanas iekārtas darbība; pārbaudīt slaukšanas iekārtas tehnisko aprīkojumu: pupu gumijas, vakuuma caurulītes (vai nav bojātas, plaisas); pulsatoru (60+/-1 pulsācija minūtē); vakuums (slaucot vadā, 47–48 kPa, kannās – 40–42 kPa).
Grūsnības noteikšana iespējama no 29. dienas. Atkārtoti jāpārliecinās par grūsnības saglabāšanu, tās kontroli, veicot ap trešo grūsnības mēnesi un pirms cietlaišanas. Jebkurā gadījumā tas atmaksājas.
Ja dzīvnieks jūtas labi un tam laikus tiek sniegta palīdzība, finansiāls ieguvums būs vienmēr. Kopsavilkumā varētu teikt, ka:
- vēlama mājas veterinārā aptieciņa pirmās palīdzības sniegšanai dzīvniekam;
- neaizrauties ar dārgām palīgierīcēm, bet izmantot vienkāršas, efektīvas lietas;
- neļaut dzīvniekam ciest sāpes;
- orientējoši zinot iespējamo izmaksu apjomu dzīvnieku ārstēšanai, efektīvāka ir līdzekļu ieguldīšana profilaktiskos pasākumos.
Ziedīte Bimšteine,
LLKC Jēkabpils biroja lopkopības konsultante
Līga Ničiporuka,
LLKC Aizkraukles biroja veterinārmedicīnas/lopkopības konsultante
