Telīšu izaudzēšanas kvalitāte ietekmē nākamo slaucamo govju ražību

LLKC Saldus birojs šogad pirmo reizi organizēja interešu grupu lopkopībā, un projektā iesaistījās četras piena lopkopības saimniecības.

Saimniecībā A bija 160 liellopi, B – 418, C – 17 un D – 175.

Pirmajā tikšanās reizē tika apskatīta jaunpiena nozīme un teļu aprūpe pēc piedzimšanas. Saimnieki tika iepazīstināti ar to, kādi ir statistiskie rādītāji teļu mirstībā. Tie bieži atkarīgi no tā, cik pareizu informāciju sniedzam Lauksaimniecības datu centram. Analizējot mirstības rādītājus valstī un saimniecībās, konstatējām, ka šis rādītājs pārsniedz 5%. Biežak teļu mirstība novērota pirmajās trīs dzīves nedēļās. Ņemot vērā šos rādītājus, tika skaidrota jaunpiena nozīme un faktori, kuri ietekmē  antivielu uzsūkšanos. Saimnieki tika iepazīstināti ar pētījumiem par jaunpiena kvalitāti, uzņemto daudzumu, pirmo barošanas reizi, jaunpiena temperatūru, trauku tīrību, barošanas metodi un citiem faktoriem. Tika skaidrots, kāpēc pēc piedzimšanas jaunpiens jāizbaro pēc iespējas ātrāk, kā notiek imūnvielu absorbcija, kāds ir jaunpiena sastāvs un kā tas mainās ar katru nākamo slaukšanas reizi. Pārrunājām, ka svarīgi novērtēt jaunpiena kvalitāti, divās samniecībās to praktizē. Tika skaidrots, ka arī jaunpiena piesārņojums var ietekmēt imūnvielu absorbciju. Pārrunājām arī par jaunpiena bankas nozīmi, divās saimniecībās to veido, pārējās divās saimniecībās saimnieki apgalvoja, ka jaunpiena daudzuma pietiek tikai jaundzimušajam teļam un sasaldēšanai nepaliek, bet nav arī bijuši gadījumi, kad jaundzimušajam teļam nav jaunpiena, ko izbarot.

Otrajā tikšanās reizē analizējām teļu turēšanas apstākļus. Uzmanība tika pievērsta arī atnešanās vietas tīrībai, teļa apkopei pēc piedzimšanas, apmatojuma nožāvēšanai. Visās saimniecībās ir iegātātas sildlampas, zem kurām teļi tiek nožāvēti. Saimniekiem tika skaidrots, ka teļi piedzimst ar zemu imunitāti un enerģiju. Interešu grupas saimniecībās jaundzimušie teļi netiek turēti ārā, tomēr saimniekiem tika parādītas teļu sildvestes, kuras var uzvilkt ziemas laikā, lai teles saglabātu enerģiju. Noskaidrojām, kā veidojas pasīvā imuninitāte un kā –  aktīvā jeb dzīvnieka paša izstrādātā imunitāte. Pasīvā imunitāte tiek  nodrošināta ar uzņemto jaunpienu un saglabājas apmēram trīs nedēļas pēc piedzimšanas, un paralēli veidojas aktīvā imunitāte. Imunitātes līmenis atkarīgs no iepriekš minētajiem faktoriem, ko apskatījām pirmajā tikšanās reizē. Analizējām teļu turēšanu individuālos sprostos un grupās. Saimniecībās praktizē līdzīgas turēšanas sistēmas. Diskutējām par sprostu tīrību, pakaišu materiālu un mikroklimatu.

Trešajā tikšanā reizē analizējām teļu barošanu piena periodā. Saimnieki dalījās pieredzē, cik bieži teles tiek barotas. Barošanas reižu skaits var atšķirties, pirmajā dzīves mēnesī būtu vēlams trīs reizes dienā, bet vēlāk – divas. Barošanas reižu skaits var atšķirties, ja pienam tiek pievienots paskābinātājs.  Pārrunājām arī par neierobežotā piena daudzuma izbarošanu un tā ietekmi uz teles augšanu un attīstību. Lielu vērību pievērsām spēkbarības izbarošanai, tā nozīmei: kad uzsākt izbarot, daudzumam un spēkbarības kvalitātei. Saimniecības uzsāk spēkbarības izbarošanu no trešās līdz 10. dienai. Visās saimniecībās izbaro speciāli gatavotos spēkbarības maisījumus teļiem pirmajam dzīves mēnesim. Teļiem neiesaka izbarot maltu spēkbarību, spurekļa attīstībai nepieciešamas rupjas frakcijas, un šādus maisījumus arī piedāvā tirgū. Svarīgi, lai spēkbarība saturētu augstu proteīna daudzumu, vismaz 22%. Saimniekiem bija liela interese par to, kad izbarot sienu un skābsienu. Ir saimniecības, kas praktizē piena periodā neizbarot sienu, ja izbaro – labāk sasmalcinātu. To var sajaukt ar spēkbarību. Noskaidrojām, ka proteīna saturs spēkbarībā nedrīkst samazināties, jo šajā periodā teles strauji aug un barības vielu vajadzība palielinās.

Ceturtajā tikšanās reizē diskutējām par teļu barošanu pēc piena perioda, analizējām arī saimnieku pieredzi, kad pārtraukt piena vai piena aizvietotāja izbarošanu. Noskaidrojām, ka saimniecībās piena izbarošanu telēm pārtrauc, apmēram 2–2,5 mēnešu vecumā, kad teles sasniegušas apmēram 100 kg dzīvmasu. Saimnieki dalījās pieredzē par to, ka, telēm vēl izbarojot pienu, tās apēd pārāk maz spēkbarības. Novērojumi rāda: ja teles savlaicīgi ir pieradinātas ēst spēkbarību, tad pēc piena izbarošanas tās īsā laikā spēj uzņemt pietiekami daudz spēkbarības 1,5–2 kg. Diskutējām par to, cik bieži vajadzētu nosvērt teles, lai varētu kontrolēt dzīvmasu. Saimniecībās teles tiek nosvērtas piedzimstot, bet vēlākā periodā tiek novērotas vizuāli. Praktiski vēlams būtu teles nosvērt piedzimstot, trīs, sešu un 12 mēnešu vecumā – uzsākot apsēklošanu. Saimniekiem bija jautājums, kad uzsākt izbarot skābbarību? Pēc veterinārārstu ieteikuma – ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem, ja ātrāk, – tad ļoti labas kvalitātes.

Interešu grupas saimniecību vaislas teļu vidējais apsēklošanas vecums

(2023. gada Lauksaimniecības datu centra pārraudzības rādītāji)

Pārraudzības rādītāji liecina, ka pirmais apsēklošanas vecums saimniecībās ir 14,1–15,5 mēneši, līdz ar to atnešanās vecums ir 23,3–25,1 mēneši. Saimnieki atzina, ka apsēklošanas vecumu varētu samazināt vismaz par vienu mēnesi.

Indra Eihvalde,
LLKC Saldus biroja lopkopības konsultante