Nodarbojoties ar gaļas šķirnes vaislas dzīvnieku audzēšanu, svarīgi ir ne tikai iegādāties izcilus vaisliniekus, bet arī nodrošināt dzīvniekiem piemērotus turēšanas un ēdināšanas apstākļus.
Atbilstoši izvirzītajam mērķim jāizvēlas bullis govju lecināšanai vai sēklošanai, kas nodrošinās pēcnācējus ar augstiem pienīguma rādītājiem. vai arī pēcnācējus ar augstiem dzīvmasas pieaugumiem, attīstītu muskulatūru un labiem kautiznākuma rādītājiem. Katrā šķirņu grupā sastopamas izteikti atšķirīgas buļļu līnijas, kas nodrošinās atšķirīgas kvalitātes pēcnācējus. Tāpēc, izvēloties vienas šķirnes divus dažādus buļļus, katra buļļa pēcnācēji var būt izteikti atšķirīgi neatkarīgi no tā, ka buļļi pieder vienai šķirņu grupai.
Izvēloties gaļas šķirņu bulli mākslīgai sēklošanai, vispirms jānoskaidro tā kvalitātes vērtējums – kā minimums jāņem vērā tādi rādītāji kā atnešanās vieglums, pēcnācēju dzīvmasas pieauguma un kautiznākuma rezultāti. Ārvalstīs pārbaudītiem gaļas šķirņu buļļiem atkarībā no to pārbaudes valsts tiek testēti vēl daudzi rādītāji, piemēram, tādi kā meitu pienīgums, apaugļošanās spēja u. c. Vaislas buļļi tiek pārbaudīti, un uz pārbaužu rezultātu pamata tiek rēķinātas ciltsvērtības, kas parāda buļļu atšķirības un to piemērotību konkrētām klientu vēlmēm. Ir valstis, kas vaislas buļļus atkarībā no pārbaužu rezultātiem klasificē dažāda izmantojuma grupās: tikai gaļas ražošanai, vaislas dzīvnieku ieguvei vai kombinētai izmantošanai.
Saimniecībām, kas vēlas iegūtās teles paturēt ganāmpulka paplašināšanai, tātad atražošanai, svarīgi izvēlēties buļļus, kas meitām nodos pienīgumu. Zīdītājgovīm nav jābūt ļoti muskuļotām un masīvām, bet gan pietiekami pienīgām, lai zīdīšanas periods rezultētos ar augstiem teļu dzīvmasas pieaugumiem. Tīršķirnes ganāmpulkos, kur nepieciešams uzlabot zīdītājgovju pienīgumu, krustošana var būt labs palīgs šā mērķa sasniegšanai.
Neatkarīgi no ražošanas virziena nemainīgs un ļoti būtisks paliek rādītājs – atnešanās vieglums. Tāpēc, izvēloties vaislinieku vai bioproduktu, jāizraugās pārbaudīti buļļi, lai izvairītos no apgrūtinātas atnešanās, zaudētiem teļiem un govīm. Šis rādītājs mēdz atšķirties atkarībā no tā, vai bullis pārbaudīts uz gaļas vai piena šķirņu govīm. Saimniekiem, kuri izvēlas sēklot piena šķirņu govis ar gaļas šķirņu buļļiem, primāri tomēr būtu jāizvēlas buļļi, kas pārbaudīti uz piena šķirņu govīm, un pārbaudes rezultāti liecina, ka atnešanās sarežģījumus nesagādās. Ja bullis šādā variantā nav pārbaudīts un ir pieejami pārbaudes rezultāti tikai par gaļas šķirņu govīm, jāizvēlas buļļi ar iespējami augstāku atnešanās viegluma indeksu. Īpaša uzmanība jāpievērš buļļa izvēlei, sēklojot teles.
Astoņas nedēļas (~2 mēnešus) pirms vaislinieka pievienošanas govju ganāmpulkam buļļa barības devā ir jāiekļauj 2–3 kg spēkbarības, kas ir pietiekami šķiedraina un satur 14% proteīna. Papildu spēkbarības izēdināšana ir jāturpina arī lecināšanas periodā. Mērķis ir ķermeņa kondīciju noturēt visu lecināšanas periodu.
Ja vien govju ēdināšana ir bijusi pareiza un tām ir lecināšanai nepieciešamā ķermeņa kondīcija, 12 nedēļas jeb 3 mēneši ir pietiekams periods vaislas buļļa būšanai kopā ar govīm. Labi aprūpētos ganāmpulkos šo periodu var saīsināt līdz 9 nedēļām.
Vaislas buļļiem ir jānodrošina kustību iespējas, lai tie būtu sagatavoti aktīvajam lecināšanas periodam. Ja buļļus tur novietnē, tad pastaigu laukuma ierīkošana ir veids, kā nodrošināt aktīvas kustības un sagatavot “darbam” ganībās. Vaislinieku barības galdam ir jābūt atstatus no dzirdnes, lai radītu nepieciešamību kustēties.
Latvijā šķirnes saimniecībās var iegādāties dažādu vecumu bullēnus. Ir saimniecības, kas realizē aptuveni gadu vecus bullēnus, bet citas paaudzē lielākus – pārdod 1,5–2 gadus vecus buļļus. Lai govs ik pēc 12 mēnešiem atnestu teliņu, govis jālecina 80 dienas pēc atnešanās. Lai sasniegtu augstu apaugļošanas līmeni vaislas sezonā, nepārslogojot buļļus, ir parādīts govju skaits uz bulli pēc buļļa vecuma. Zīdītājgovju skaitu var palielināt par apmēram 30%, ja buļļus tur atsevišķi vai govis ved pie buļļiem tikai tad, kad tās meklējas. Ja tiek izmantoti govju meklēšanās cikli un dabīgā pārošanās ganāmpulkā, ir jāsamazina govju skaits uz 1 bulli.
Vaislinieka slodze ganāmpulkā
Ja atnešanās notiek visu gadu, tad proporcionāli govju skaits var palielināties par 20%.
Vaislinieku cenas nosaka paši saimnieki, tomēr jāsaprot, ka bullis ir puse no ganāmpulka – no buļļa kvalitātes atkarīga visa ganāmpulka kvalitāte. Meklēt pēc iespējas lētāku bulli nav vērts. Tas, visticamāk, nākotnē pazeminās visa ganāmpulka vērtību, dodot mazākus dzīvniekus ar mazākiem dzīvsvara pieaugumiem, ar iespējamām eksterjera vai rakstura kļūdām. Tas nākotnē atsauksies arī uz cenu, par kādu šāda lētā buļļa pēcnācējus varēs tirgot tālāk. Bullis jāpērk kvalitatīvs, mierīgs – taupīšana šajā gadījumā nav ieteicama.
Daiga Baltiņa,
LLKC lopkopības speciāliste
