Pirmais pavasara mēnesis jau aizvadīts, un sācies maijs, kas parasti saistās ar krāšņu zaļumu un ziedēšanu. Taču šogad dabā viss notiek ļoti lēni. Kādas sekas vēlais pavasaris var atstāt uz gaidāmo ražu, skaidro Māris Narvils, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts.
Pieejami prezentāciju video no 4. un 5. martā notikušā Ziemeļaustrumeiropas reģiona semināra “Veselīgākām augsnēm un labākām ražām”. Divu dienu seminārs tiek organizēts Best4Soil projektā un tajās piedalīsies runātāji no Dānijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes un Polijas.
Lai pārrunātu aktualitātes lauksaimniecībā, augļkopībā un stādu audzēšanā, kā arī izvērtētu padarīto, 22.aprīlī Latvijas dārzkopji aicināti uz Dārzkopības gada konferenci.
Konference tiešsaistē no pulksten 14.00 līdz 17.00 būs skatāma www.darzkopibaskonference.lv, www.laukutikls.lv, kā arī LLKC Facebook kontā un youtube.
Pieteikšanās konferencei: https://ej.uz/hoiw
Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” aprīļa numurs. Tajā iepazīstinām ar konkursa “Laukiem būt!” šīs sezonas uzvarētājiem un viņu pieteiktajām idejām.
Pavasaris šogad atšķirībā no daudziem citiem iepriekšējiem iestājās agri, bet tam ir sekojis ilgs aukstuma posms, tas nozīmē, ka lielākie dārzu un lauku darbi, visticamāk, sāksies pamazām. Ir meteoprognozes, kas saka, ka pavasarīgi silts laiks iestāsies tikai aprīļa pēdējā dekādē.
Vai tas ir labi no augļu koku attīstības viedokļa? Savā ziņā jā, jo garāks ir augļu koku sakopšanas periods, pirms notiek reāla pumpuru piebriešana un plaukšana.
Jau šonedēļ sāksies astoņu tīmekļsemināru cikls, kura laikā tiks pārrunātas globālās iespējas, šķēršļi un veiksmes stāsti pākšaugu audzēšanas jomā, un arī Latvijas audzētāji ir aicināti bez maksas piedalīties šajos semināros.
Šī augsta līmeņa pasākumu programma tiek īstenota LegValue un TRUE projektā. Pasākumus vadīs eksperti no visas Eiropas, kuru mērķis ir atraisīt nozares potenciālu, lai visā pasaulē palielinātu pākšaugu audzēšanas apjomus.
Jau 2019. gada augustā projekta īstenošanas gaitā tika ierīkoti lauka izmēģinājumi, kuros tiek izvērtēti optimālie uztvērējaugu maisījumi, to vieta augumaiņā un ietekme uz pēcaugiem. Savukārt lauka izmēģinājumi minimālās augsnes apstrādes paņēmienu izvērtēšanai (bezaršana un tiešā sēja) ierīkoti astoņās saimniecībās. Izmēģinājumi visās šajās saimniecībās turpinās arī šogad.
Šogad lauksaimnieki beidzot pieredzēja kārtīgu ziemu, un nu var sākt vērtēt tās ietekmi. Izsalšana ziemāju laukos nav novērota, toties labi sacerojušajos tīrumos vērojams sniega pelējums, kas parasti sastopams ziemās ar biezu sniega kārtu un nesasalušu augsnes virskārtu, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu apkopotā informācija.
Ne visur Latvijā sniegs jau nokusis, tomēr vietām lauksaimnieki jau steidz uz sējumiem kaisīt mēslojumu. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti gan aicina nesteigties un atcerēties nosacījumus, kādi jāievēro mēslošanas uzsākšanai.
Lai aizsargātu ūdeni un augsni no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī ierobežotu amonjaka emisijas, mēslošanas līdzekļus, tajā skaitā kūtsmēslus, vircu, digestātu, minerālmēslojumu neizkliedē uz sasalušas, pārmitras vai ar sniegu klātas augsnes.
