Augsnes kaļķošanas nepieciešamību nosaka audzējamo kultūraugu prasības pēc augsnes reakcijas. Latvijā liela daļa platību ir ar skābu augsnes reakciju, kas augiem traucē uzņemt barības vielas, īpaši fosforu. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta augšņu agroķīmiskās izpētes datiem, Latvijā visvairāk nepieciešams veikt pamatkaļķošanu – Vidzemes reģionā – 56% platību, Kurzemes reģiona saimniecībās – 44 % platību, bet Latgalē – 36% platību.
Augsnes apstrādes tehnoloģijas maiņa pēdējos gados ir kļuvusi par aktuālu tematu. Tomēr bieži saimniecības izvēlas mainīt augsnes apstrādes paņēmienu, bet augu maiņa netiek pamainīta. Rodas jautājums, kas notiek ar kaitīgajiem organismiem, ražu un tās kvalitāti, izmainot tikai augsnes apstrādes tehnoloģiju.
Ar vairāk nekā diviem tūkstošiem neklātienes klausītāju, pašmāju un ārvalstu bioloģiskās lauksaimniecības ekspertu viedokļiem, ieteikumiem un spraigām diskusijām aizvadīta konference “Tālredzīgi un saskaņā ar dabu”, ko rīkoja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC).
Atklājot konferenci, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards atzina, ka, no vienas puses, varam būt gandarīti par bioloģiskās lauksaimniecības attīstību Latvijā, bet, no otras, – aizvien jādomā, kā uzlabot bioloģiski saražotās produkcijas pārstrādi.
Aicinām 3. decembrī uz bioloģiskās lauksaimniecības konferenci “Tālredzīgi un saskaņā ar dabu”. Konferences programma veltīta pētījumiem un prakstiskajai pieredzei, produktīvai bioloģiskajai saimniekošanai un kvalitatīvas bioloģiskās produkucijas ražošanas nodrošināšanai.
Aicinām 3. decembrī uz bioloģiskās lauksaimniecības konferenci “Tālredzīgi un saskaņā ar dabu”. Konferences programma veltīta pētījumiem un prakstiskajai pieredzei, produktīvai bioloģiskajai saimniekošanai un kvalitatīvas bioloģiskās produkucijas ražošanas nodrošināšanai.
Attālināti 28. oktobrī notika lauka diena “Uztvērējaugi. Efektivitāte”, kas tika organizēta projektā “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai”. To kā vadošais partneris īsteno Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI) sadarbībā ar lauksaimniekiem, LLKC un citiem partneriem.
Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” novembra numurs. Tajā plašs materiāls par Eiropas Zaļo kursu – diskusija ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāju Gustavu Norkārkli un LLKC ekspertēm Santu Pāvilu un Silviju Dreijeri.
Piedāvājam interesantu mehanizācijas un vides eksperta Jāņa Kažotnieka komentāru – “Augsnes apstrāde. Vai esam gatavi pārmaiņām?”
Mēs dzīvojam attīstības laikmetā, kad katra diena nes ko jaunu. Attīstība notiek, lai padarītu dzīvi mierīgāku, ērtāku un baudāmāku. Vai kāds no mums, liekot roku uz sirds, var atbildēt, ka mūsu dzīves tiešām tādas ir kļuvušas? Gluži otrādi – temps tikai pieaug un, paši nemanot, esam kļuvuši stresaināki. Līdz ar to ir pazudis dabā tik labi novērojamais ritums.
Augļu kokiem raža novākta un tie pamazām gatavojas miera periodam. Šķiet, ka svarīgākais ir aiz muguras un mierīgu sirdi var gaidīt pavasari, taču tā gluži nav. Ir vēl darbi, kas aktuāli patlaban.
Pastāv dažādi viedokļi par augļu koku lapu apsmidzināšanu rudenī un pareizākajām stratēģijām, kā rīkoties. Mēģināšu būt maksimāli objektīvs, īpaši neizceļot nevienu.
Integrētajā augu aizsardzībā neatkarīgi no tā, vai to praktizē konvencionālā saimniecība, vai saimniecība strādā ar bioloģiskajām metodēm, agronomijas pamati, piemēram, augu maiņa ir un paliek pamats veiksmīgai kaitīgo organismu ierobežošanai.
