Lopkopība

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros komplektē apmācību grupu gaļas šķirņu pārrauga apliecības iegūšanai darbam vienā ganāmpulkā.

Apmācību struktūra: trīs dienu mācības, kas balstās gan uz teorētiskajām nodarbībām, gan praktiskajām nodarbībām saimniecībā.

Mācību norises vieta: teorija – LLKC, Ozolniekos, Rīgas ielā 34; praktiskās nodarbības – izbraukums no Ozolniekiem uz Neretas novadu.

Eiropu pāršalkušas drūmas vēstis par putnu gripas izraisītajām sekām, līdz aprīļa sākumam bīstamais vīruss vēl nebija skāris tikai Latviju un Igauniju. PVD noteicis, ka gripas dēļ putnus savā vaļā nedrīkst laist līdz 31. maijam. Ko darīt, kā uzlabot putnu labturību tik neierasti ilgā piespiedu “nebrīvē”?

Kvalitatīvu zālāju ierīkošana ir tikai pusceļš ilgstošas ražības saglabāšanai un pilnvērtīgas lopbarības nodrošināšanai.

Pēc tam, kad ir iesēts daudzgadīgo zālāju lauks, jāorganizē tā pareiza kopšana, mēslošana un izmantošana visā tā dzīves garumā, citādi ierīkošanā iztērētie līdzekļi ir veltīgi izšķiesti, ražība ir zema, cerēto rezultātu neiegūstam.

Pavasarī veicamie darbi

Žurnāla “Latvijas Lopkopis” marta numurā

Žurnāla marta numurā intervija ar Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoru Māri Balodi par putnu gripas draudiem, Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību, piena kvalitāti Latvijā un citiem aktuāliem jautājumiem. Māris Balodis: “Āfrikas cūku mēra iesoļošana ES ir tikai sākuma stadijā. Ar šo slimību nāksies cīnīties gadiem.”

Slaucamo govju produktivitāti ietekmē to ģenētiskais potenciāls un vides apstākļi, kādos dzīvnieks ražo. Šo patiesību zina katrs ganāmpulka īpašnieks. Ja govju turēšanas un ēdināšanas jeb vides apstākļus ir iespējams uzlabot dažu gadu laikā, tad govju ģenētiskā potenciāla uzlabošana jeb selekcija ir ilgāka un prasa rūpīgu darbu.

Mikotoksīni ir pelējuma sēņu vielmaiņas galaprodukti, kas var būt toksiski gan cilvēkam, gan dzīvniekiem. Slaucamo govju ganāmpulkos tie rada arī ekonomiskos zaudējumus, ražības samazināšanos, auglības rādītāju pasliktināšanos, somatisko šūnu skaita paaugstināšanos pienā, produktīvā mūža saīsināšanos.

Ražas vākšanas laikā ne visiem izdodas kvalitatīvi nožāvēt graudus, tāpēc mikotoksīnu problēmas var aktualizēties.

Teļu atragošana ir darbība, kas veicama, tikai saskaņojot to ar veterinārārstu.

To nosaka:

1. “Dzīvnieku aizsardzības likuma” 4. pants. Aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, tas ir: dzīvnieka pakļaušana izskatu pārveidojošām vai citām neārstnieciskām procedūrām, ja to nepieciešamību nav noteicis un tās nav veicis praktizējošs veterinārārsts vai cita persona saskaņā ar lauksaimniecības dzīvnieku labturību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Saruna ar Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoru MĀRI BALODI par situāciju ar putnu gripu un iemesliem, kādēļ biodrošības pasākumu ievērošanai novietnēs PVD šajā pavasarī seko īpaši rūpīgi.

– Putnu gripa visbiežāk tiek konstatēta Eiropas centrālajā daļā. Kādēļ šogad sacelta tik liela trauksme Latvijā?